Latvijā
Politika

Saeima vērtēs Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu prezidentu 2

Foto no Saeimas arhīva

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās deputātu iesniegto Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu.

Par balsoja 50 deputāti, pret 34, un atturējās astoņi. Par grozījumu projekta nodošanu izskatīšanai komisijās balsoja partijas “No sirds Latvijai”, partijas “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti un viens parlamentārietis no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Pret bija “Vienotības”, ZZS un VL-TB/LNNK deputāti, un atturējās parlamentārieši no nacionālās apvienības un ZZS.

Tajā pašā laikā Saeima šodien noraidīja LRA iesniegtu līdzīgu Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. LRA rosināja Satversmē noteikt, ka par prezidentu var ievēlēt pilsoni ar augstāko izglītību, kuram ir augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam.

Tāpat tika noraidīti vairāki ar grozījumiem Satversmē saistīti LRA iesniegtie likumu grozījumu projekti. LRA piedāvātie grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā paredzēja, ka prezidenta kandidatūru Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesīgi izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti, ne mazāk kā 10 000 pilsoņu un politiskās partijas vai to apvienības ar ne mazāk kā 1000 biedriem. Bija arī rosināts noteikt – ja pirmajā vēlēšanu kārtā izvirzītas vairākas kandidatūras un ne par vienu no tām nav nodota vairāk kā puse balsu, tad uz otro kārtu izvirza divus pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušos kandidātus. Valsts prezidentu drīkstētu atlaist, ja referendumā par to būtu nobalsojis absolūtais vairākums no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem. Izmaiņas jāpieņem ar vismaz divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalstu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.

Partijas “No sirds Latvijai” (NSL) sagatavotā likumprojekta iesniegšanu ar saviem parakstiem atbalstīja arī vairāku citu parlamentā pārstāvēto partiju deputāti – “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības (LRA), nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

NSL līdere Inguna Sudraba iepriekš žurnālistiem sacīja, ka rēķinās ar vairāku frakciju deputātu atbalstu šim likumprojektam. ZZS sastāvā ietilpstošā Latvijas Zaļā partija neatbalsta šo iniciatīvu, bet Zemnieku savienība varētu to atbalstīt. Arī nacionālās apvienības pārstāvjiem ir dažādi viedokļi, bet vairākums atbalstot plānotās izmaiņas, tāpat arī “Saskaņa” un LRA varētu balsot par šīm izmaiņām, skaidroja Sudraba.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš sacīja, ka ZZS deputātiem ir dažādi viedokļi šajā jautājumā un nevarētu teikt, ka likuma izmaiņām ir absolūts politiskā spēka parlamentāriešu atbalsts. Arī VL-TB/LNNK politiķiem ir atšķirīgas domas par šo jautājumu, pastāstīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, piebilstot, ka likumprojekts ir neliels solis diskusijas atvēršanas virzienā.

Paužot personīgo viedokli, Bērziņš uzsvēra, ka šādas izmaiņas nevarētu attiecināt uz prezidenta vēlēšanām, kas notiks jau nākamgad. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka ir jābūt piesardzīgiem ar ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Piedāvātās izmaiņas Satversmē vērstas uz to, lai vispirms panāktu vienošanos, ka vispār tiek veidota tautas vēlēta prezidenta institūcija. Tikai tad notiks darbs pie prezidenta ievēlēšanas likumprojekta, kas noteiktu ievēlēšanas procedūru.

Tas, vai šis izmaiņas tik īstenotas jau nākamgad izvēloties prezidentu, būs atkarīgs no parlamentāriešu atbalsta un darba pie likumprojektiem, pauda Sudraba.

Saistītie raksti

Priekšlikuma iesniedzēji uzskata – ir jāveic grozījumi Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta, un līdz ar to dodot prezidentam plašākas pilnvaras. Prezidents kļūst atbildīgs par savu rīcību tautas, nevis atsevišķu partiju priekšā, nepieļaujot tautai nepieņemamu lēmumu īstenošanu.

Sabiedrībā cienīts prezidents var veicināt sabiedrības saliedētību, kā arī kļūt par nozīmīgu tautas interešu aizstāvi, īpaši ņemot vērā ekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļus, kādos atrodas Latvija.

LA.lv