Saeima vilcinās atvērties Valsts kontrolei 0
Dzirdēju, ka ir ierosinājums no Reformu partijas puses, ka Valsts kontrole auditētu arī Saeimu. Nesapratu, kāpēc Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa iestājās pret šo priekšlikumu. ”Vienotība” it kā visu laiku ir iestājusies par atklātību, caurspīdīgumu. Gatis Gereišs Tukuma novadā
Vispirms jāprecizē, ka ierosinājums par jaunu kārtību parlamenta auditēšanā nenāk ne no RP, ne no kādas citas partijas. Priekšlikumu pilnveidot Saeimas budžeta revīziju pagājušā gada septembrī kā privātpersona sagatavoja sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Kristaps Petermanis un ievietoja parak-stu vākšanai portālā manabalss.lv. “Sabiedrības uzmanību regulāri piesaista dažādi skandāli saistībā ar Saeimas budžeta izlietojumu. Aktuālākie no tiem bija par Saeimas apjomīgo autoparku, par nepamatotām dzīvokļu un transporta kompensācijām,” teikts projekta aprakstā.
Kontrolē paši sevi
Pašreizējā kārtība paredz, ka atšķirībā no citām valsts institūcijām parlamenta izdevumu likumību un lietderību revidē nevis Valsts kontrole, bet pati Saeima. Kārtības ruļļa 185. pantā noteikts, ka “Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija”. K. Petermanis piedāvā divus alternatīvus risinājumus. Pirmais paredz Saeimas budžeta revīziju uzticēt Valsts kontrolei. Otrais risinājums – parlamenta budžeta auditēšanu uzticēt atklātā konkursā izvēlētai auditorkompānijai. Abos gadījumos audita ziņojums būtu obligāti publiskojams. Pēc iniciatīvas autora domām, tādējādi tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās parlamentam.
Politiķi nav vienisprātis
Kaut arī K. Petermaņa priekšlikumu parakstījuši nedaudz mazāk kā 500 cilvēki (kolektīvā iesnieguma izskatīšanai Saeimā nepieciešami vismaz 10 000 parakstu), politiķi par to jau sākuši diskutēt. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Ābol-tiņa (“Vienotība”) uzskata, ka parlaments kā valsts ie-stāde atrodas īpašā statusā. “Pirmkārt, pati Valsts kontrole devusi atzinumu, ka tas nebūtu loģiski, jo Saeima ieceļ valsts kontrolieri. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Saeima, tāpat kā jebkura valsts iestāde, tiktu auditēta un tas arī notiek, to veic neatkarīgi auditori. Kāpēc mēs uzskatām, ka neatkarīga auditora firma to veic sliktāk vai nekvalitatīvāk kā Valsts kontrole? Man tas liekas dīvains pretnostatījums, ka ir viena laba kontrolējošā institūcija, un pārējās, kas no malas to dara, – ne tik labas,” intervijā ziņu aģentūrai BNS teikusi Saeimas priekšsēdētāja.
K. Petermanis gan iebilst, ka pašlaik Saeimā tiek veikts tikai tā sauktais finanšu audits. Proti – vai netiek pārkāpti grāmatvedības un nodokļu politikas saistošie akti. Savukārt VK veiktu krietni padziļinātāku funkcionālo auditu, vērtējot arī līdzekļu izlietojuma lietderību, funkciju izpildi un tamlīdzīgi.
Arī deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nepiekrīt S. Āboltiņas apgalvojumam, ka Valsts kontrole nevar auditēt Saeimu, jo parlaments ieceļ amatā valsts kontrolieri. Deputāts atgādināja, ka Saeima ievēl arī Satversmes tiesas (ST) tiesnešus, taču viņiem ir pilnas tiesības uzraudzīt likumdošanas procesu un pārskatīt likumus, kurus pieņem Saeima. ST var pieņemt lēmumus, kas atceļ vai groza Saeimas lemto. “Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde, tādēļ nav skaidrs, kāpēc privātā sektora spēlētāji – auditori – būtu daudz neatkarīgāki par Valsts kontroli,” teica V. Dombrovskis.
Reformu partijas deputāti pieprasīs šo jautājumu izskatīt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.
Ieteikums ļaut Valsts kontrolei auditēt Saeimas budžetu iekļauts arī nesen publiskotajā “Delnas” ziņojumā, kurā norādīts, ka Lietuvā un Igaunijā valsts kontrolieriem ir tiesības revidēt arī parlamenta darbu.
