Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Saeimas “brāķis” – vai nelabvēļi to izmantos? (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Valērijs Agešins

“Preambula nav spēkā! Tā ir pieņemta, pārkāpjot likumu, tādēļ tai nav nekāda juridiska spēka,” apgalvo partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

Lai labāk saprastu, par ko ir runa, jāatsauc atmiņā 2014. gada 19. jūnijs, kad Saeima trešajā, galīgajā lasījumā skatīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Kopumā šajā likumprojektā bija astoņi priekšlikumi, no kuriem pēdējais bija Juridiskās komisijas sagatavotais Satversmes preambulas teksts. Diskusijas par konstitūcijas ievaddaļu sabiedrībā bija ilgušas jau vairāk nekā gadu. Arī Saeimas sēdē deputāti ilgi un saspringti debatēja par piedāvāto tekstu, gan izsakot atbalstu, gan aicinot to noraidīt. Kad visi gribētāji bija izteikušies, toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) slēdza debates un uzreiz aicināja balsot par likumprojektu trešajā lasījumā. Tas tika atbalstīts ar 69 balsīm par un 28 pret. Taču pirms tam netika nobalsots par astoto priekšlikumu – pašu preambulas tekstu. Tieši uz šā balsojuma trūkumu atsaucas Agešins, apgalvojot, ka bez tā preambula nav spēkā.

“Tas ir ne vien likuma pārkāpums, bet skandaloza necieņa pret valsts pamatlikumu! Vienīgais risinājums būtu sākt šo preambulu skatīt no jauna, jo tā pieņemta pretlikumīgi,” uzskata deputāts. Jautāts, kādēļ viņš par šo likumpārkāpumu sāk runāt tikai pēc pusotra gada, Agešins atbildēja izvairīgi: “Reizēm nogaidīšana prasa vairāk spēka par nekavējošu rīcību.” Tomēr viņš nenoliedz, ka paziņojumam ir saistība ar pašreizējo valdības krīzi un premjera meklējumiem. Agešins arī neizslēdza iespēju, ka saskaņieši varētu gatavot pieteikumu Satversmes tiesai par preambulas apstrīdēšanu, ja Valsts prezidents ignorēs šo signālu un aicinās koalīciju veidot no tām pašām partijām, kas jau pieļāvušas šādu juridisko brāķi.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare gan mierina, ka situācija nav tik briesmīga, kā to iztēlo opozīcijas deputāts: “Otrajā un trešajā lasījumā par priekšlikumiem Saeima balso tikai tad, ja kāds pieprasa balsojumu. Uzmanīgi pārlasot sēdes stenogrammu un noskatoties video ierakstu, pārliecinājos, ka balsojumu par astoto priekšlikumu neviens no zāles neprasīja. Turklāt to deputāts var izdarīt arī no vietas atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 69. panta 2. daļai. Ja balsojumu neviens neprasa, tiek prezumēts, ka Saeimas attieksme pret attiecīgo priekšlikumu sakrīt ar atbildīgās komisijas viedokli. Konkrētajā gadījumā Juridiskā komisija šo priekšlikumu bija atbal­stījusi un tāds ir arī Saeimas lēmums.” (Agešins gan uzskata, ka no tribīnes ir nepārprotami pieprasījis balsojumu.) Fakts, ka par priekšlikumu ir notikušas deputātu debates gan ar atbalstošiem, gan noraidošiem viedokļiem, nenozīmējot automātisku balsojuma nepieciešamību. Juridiskā biroja vadītāja gan atzina, ka no sēdes vadītāja puses būtu bijis korekti debašu noslēgumā pārjautāt, vai deputāti prasa balsojumu. Tādā gadījumā šādi pārpratumi būtu izslēgti.

Toreizējā spīkere Solvita Aboltiņa nevēlējās runāt par preambulas pieņemšanas procesu, atbildību noveļot uz pašreizējo Saeimas vadību: “Šis jautājums jākomentē Juridiskajam birojam un Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei! Neesmu iepazinusies ar “Saskaņas” apšaubījumu!” Savukārt tā laika Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne teicās vairs sīkumos neatminamies tās sēdes notikumus. “Atmosfēra sēžu zālē tobrīd bija ļoti saspringta. Šeit nepieciešams rūpīgi iepazīties ar stenogrammas tekstu. Pat tad, ja viss tiešām noticis tā, kā jūs aprakstījāt, tas nav liels procesuāls pārkāpums un nekādā veidā nevar apdraudēt pieņemto preambulu. Saskaņieši tikai meklē jebkādas “utis”, kur piesietes. Viņiem pēc būtības nepatīk Satversmes ievaddaļa, jo tajā gan skaidri runāts par padomju okupāciju, gan nostiprinātas latviešu valodas pozīcijas,” teica Čepāne, kas šobrīd pagājusi malā no politiskās dzīves, pilnībā pievēršoties akadēmiskajam darbam Latvijas Universitātē.

Arī vairāki citi aptaujātie juristi atzina, ka “Saskaņas” atrastais pārkāpums nevarēs kalpot par iemeslu preambulas anulēšanai. Tomēr situācija būtu drošāka, ja 11. Saeima, kas tā mīlēja lepoties ar profesionālo juristu īpatsvaru deputātu vidū, būtu pratusi izvairīties no šādām “utīm”, iespējams, svarīgākajā balsojumā kopš neatkarības atjaunošanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Pavērojot maskaviski saskanīgo troļļu izcili galantos komentiņus nākas secināt, ka pretinieks sasparojies un mainījies – parādījušies teksti bez gramatiskām kļūdām un naids paslēpies aiz ķirzakas smaida… :-)))

  2. sākās ar naida kurināšanu / ar pimo janvāri/ , tā ir slikta pazīme ?

  3. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Agešins velti satraucas. Satversmes preambulu ‘Vienotības’ vadītā Saeimas Juridiskā komisija ir rakstījusi paša Agešina ‘Latvijas tautai’, nevis latviešiem.
    Levits piedāvāja preambulas pirmo teikumu šādā redakcijā: „1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai tā varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī”. Taču oficiāli pieņemtajā preambulas tekstā preambulas pirmā, galvenā teikuma, beigu daļa pārveidota šādi: „lai ‘garantētu’ latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.”
    Bet, kā tad mazākumtautībām? Satversmes 114. pantā teikts: „Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Akurāt tas pats, kas latviešiem, tikai gadsimti nav garantēti (bet arī nav liegti). Un tāda ‘garantēšana’, maigi izsakoties, ir vismaz smieklīga.

    Un kas tad īsti ir preambulā piesauktā ‘Latvijas tauta’, kurai nodota vara pār mums? Uz to atbilde rodama preambulas anotācijā, kur tā mēs lasām: Ar „mēs” (‘Latvijas tautu’) jāsaprot katrs, kas uz šo (preambulā uzskaitīto) vērtību pamata jūtas piederīgs Latvijai. Uzskaitījums, protams, nav pilnīgs, te norādīti tikai būtiskākās vērtības un faktori. Indivīds nekādā ziņā nav spiests tām pievienoties, katrs var veidot pats savu vērtību sistēmu un identitāti, gan izmantojot daļu no šeit minētajiem faktoriem, gan arī nevienu no tiem. To pilnā mērā garantē cilvēktiesības.

    Šis Saeimas lēmums ir vēsturisks ar to, ka Saeimas deputāti latvieši savu valsti juridiski nodevuši 2014. gada un visu turpmāko gadu modeļa ‘Latvijas tautai’ (ar visiem 700000 ieceļotāju no padomijas un nu jau drīz arī no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas), naivi cerot uz tādā veidā tapušās ‘multikulturālās’ un ‘multietniskās’ ‘Latvijas tautas’ ‘garantijām’ latviešu nācijas pastāvēšanai un attīstībai. Taču ‘Latvijas tauta’ var ņemt vērā preambulā uzskaitītās vērtības un faktorus pilnīgi vai daļēji, bet drīkst arī neņemt vērā pilnīgi neko un veidot savu vērtību sistēmu un identitāti. Šis skaidrojums izcili derēs tiem musulmaņu tūkstošiem, kas drīz arī kļūs par ‘Latvijas tautu’ un noteikti izvēlēsies veidot Satversmes preambulas anotācijā minēto ‘savu vērtību sistēmu un identitāti’.
    Par ko tad tagad tā satraucies Agešins? Preambulas anotācijā taču teikts, ka viņš drīkst tajā teikto neņemt vērā.

    • Sen jau nav vairs tādas latviešu tautas.Piecdesmit gadus bijām padomju tauta,tagad Latvijas tauta.Labi,ka mums-Latvijas tautai ir tāds varens jurists Agešins,kura Latvijas pavalstniecību un atrašanos parlamentā arī vēl varenāks jurists varētu apšaubīt un paziņot,ka tām nav juridiska spēka.Acīm redzot,Agešinam Saeimā,deldējot bikses,vienkārši kļuvis garlaicīgi un gribas drusku pajandalēt un pafigurēt kā karlsonam,kas dzīvo uz jumta Stokholmā.

      • Lasot šādus komentārus, prātā nāk doma, ka pēc iespējas ātrāk būtu jāatver čekas maisi. Tur mudžētu no muceniekiem.
        Pats pārgudrais latviešu tautas ” aizstāvis” taču pa šiem gadiem, kopš kritizē ikvienu saeimas likumu, taču pats varēja nākt politikā. Laikam no SAB nevar dabūt izziņu, ka kundziņš nav sadarbojies ar čeku.

    • Kā tu, gudriniek, nesaproti vienkāršas lietas? Viņam nevajag ka mēs sakam “ko viņš drīkst” mūsu valstī – viņam vajag, ko mēs nevaram un nedrīkstam: nedrīkstam domāt, ka Kononovs ir bandīts; nedrīkstam atzīt Ukrainas valsti; nedrīkstam godināt Dudajevu, Cukuru un tt. Pauls dzied un klanās Krievijā – labs puika, zaglim un krimnašistam Kobzonam Ratkevičš aizcirtis durvis – slikts puika!

  4. Paldies Agešina kungam 🙂 Citādi, aizrāvušies ar premjera meklējumiem, ļauži ir aizmirsuši par SC, par ienaidnieku N1. Tagad atgādināja 🙂

    • Te jau nav runa tikai par konfrontāciju starp latviešiem un krieviem. ” SC – latvieši”, vai Gods kalpot Rīgai latvieši arī stingri stāv Agešina paustajās “idejām”. Runa te ir par kremliniem, komunistiem utt, kas ir internacionāla sērga.

  5. Izlasīju Saeimas plenārsēdes stenogrammu. Agešina k-gam taisnība. Balsojums tika pieprasīts. Koalīcija aizmirsa nobalsot.

  6. Kāpēc tik tendenciozs raksta nosaukums? Varbūt pats raksts, eskalējot situāciju, ir brāķis?
    Kāpēc tikai tagad Agešins un & pamodušies?Ja arī bija kāda novirze no birokrātiskās procedūras, tad vajadzēja visgudrajam Agešinam uzreiuz tam pievērst uzmanību nevis tagad valdības veidošanas procesā žadzināt.

  7. ha hah hāāā! :) Atbildēt

    nu ko, uškova ēzeļa beigtās ausis ir atdzīvojušās. 🙂

  8. Par Agešina k-gu. Ļoti simpātisks un ļoti mierīgs vīrietis. Ļoti jauks cilvēks.

  9. Agešina k-gam pilnīga taisnība! V.Agešins atstāj ļoti labu, prātīga, gudra cilvēka iespaidu.

    • neskati viru pec cepures, bet pec ricibas, ta ir sirdsapzinas lieta – nokluseja, nogaidija izdevigu bridi, kas tur skaists? vai mes jutisim lidzi tikai smukajiem?

  10. Agešins ir gudrs “kā mana sieva pēctam”. Tagad loģiski viņam būtu pieprasīt Krievijas valdībai anulēt visu to, kas pastrādāts liktenīgajā četrdesmitajā gadā, pārejo kas turpmāk sekoja no tā un kompensēt radītus zaudējumus, jo Stalins ir “aizmirsis”, pirms kā ievadīt Latvijā karaspēku un arī pēc izpildīt likumā prasītas demokrātiskas procedūras. Tad es iespējams noticētu, ka Agešins rūpējās par mūsu valsts juridisku korektumu.

  11. Lieliska dāvana Latvijas neatkarības 100- gadei! Somiem nav jāizdomā nekādas perambulas ,jo somiem bija maršals Karls Mannerheims ,somu tauta un tikai viens vientuļš,, kirhinšteins,,- kūusiens.

  12. Agešins meklē birokrātiskas utis svešā kažokā. Būtiskais ir tas, ka par preambulu nobalsoja 69 deputāti,
    tas ir 2/3 no simta, kas apstiprina preambulas juridisko pamatu. Viss pārējais ir nelabvēļu vāvuļošana,
    kam Latvijas valsts eksistence ir kā dadzis acī, arī Agešinam, kurš labprāt paziņotu, ka arī pašai “Latvijas valstij nav juridiska spēka”! Arī Krievijai šodien Baltijā rokas par īsām, tāpēc S ķeras pie visādiem sīkumiem, sak, varbūt latvieši uzķersies un sāks kaut ko pārskatīt.

    • Piekrītu, ka Agešins meklē utis svešā kažokā! Ja jau ir tik principiāls, tad būtu labāk pats no Saskaņas kažokiem utis un blaktis (Rīgas satiksme un citu pašvaldības uzņēmumu izmantošana partijas vajadzībām, nanotehnoloģijas, Potapkina un Luņevas valsts apzagšana, advokātu biroju pētījumi utt.) izlasījis.
      Nepatīk Agešinam, ka satversmē pateikts par okupāciju. Vēl – kur tad tik ilgi gulēja, ja ” kļudu” neredzēja savlaicīgi?

  13. Pēc sadzīves loģikas Saeima lēmumus, likumus pieņem balsojot – ja nav balsots , nav pieņemts… Debatēt var ilgstoši un tad jābalso ( par -atturas – pret) atbilstoši procedūrai.
    To vajadzēja redzēt un organizēt spīkerei – Āboltiņai, bet laikam izmantojot savu toreizējo varu un pārējo deputātu čučēšanu neizmantoja…( varbūt kā spīkere jau zināja nenobalsojuma sekas un vajadzēja zināt).
    Ja tas ir tā – tad bēdīgi…

  14. Agēšins ir Latvijas ienaidnieks. Latviešiem ir jāatīsta mugurkauls lai tiktu galā ar šādiem krievnacistiem.

  15. Tas ir skandāls!

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+