×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.5°C
Zelma, Zemgus, Virma
Otrdiena, 14. augusts, 2018
25. aprīlis, 2018
Drukāt

Saeimas komisijā apspriedīs VK ziņojumu par KM kapitālsabiedrību pārvaldību (1)

Foto: LETA. Ilustratīvs attēlsFoto: LETA. Ilustratīvs attēls

Šodien plkst.12.30 norisināsies Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kuras laikā tiks apspriests Valsts kontroles ziņojums par Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrību pārvaldību, liecina parlamenta komisiju sēžu darba kārtībā pieejamā informācija.

Komisijas sēdē piedalīsies Valsts kontroles pārstāvji, sniedzot prezentāciju par pirmdien publicēto likumības un lietderības revīziju “Vai Kultūras ministrija nodrošina efektīvu kapitālsabiedrību pārvaldību?”. Tāpat sēdē piedalīsies arī KM pārstāvji.

Kā ziņots, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas (KM) rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

Veicot revīziju, secināts, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi KM ievēro tikai daļēji. Kaut arī KM pauž pārliecību, ka kapitālsabiedrības ir labākā valsts iesaistes forma profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, tomēr izvērtējums, kāda ir valsts teātru un koncertorganizāciju loma un vieta šajā pakalpojumu tirgū, nav veikts.

Vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas kultūrpolitikas prioritātes un finansējums daudzos gadījumos tiek piešķirts, balstoties uz vēsturiskiem datiem. KM uzsver, ka valsts kapitālsabiedrības nodrošina augstāku kvalitātes standartu. Tomēr tikai teātriem, aprēķinot valsts budžeta dotāciju, tiek ņemts vērā rādītājs, kas būtu raksturojams kā kvalitāti raksturojošs, – nomināciju skaits “Spēlmaņu nakts” balvām, bet šis rādītājs vidēji veido tikai vienu procentu no dotācijas apmēra.

Valsts kontroles ziņojumā minēts, ka daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda pat līdz 800 procentiem, kas revidentu ieskatā liecina par formālu ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.

Savukārt KM nepiekrīt vairumam Valsts kontroles revīzijas ziņojuma secinājumu par tās kapitālsabiedrību darbību, argumentējot, ka kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana atzīta par vienu no visaugstāk novērtētajiem “Nacionālā attīstības plāna 2020” mērķiem, un aizvien pieaug kultūras pasākumu apmeklējumu rādītāji.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone pauda, ka šis sasniegums neapšaubāmi ir arī visu 14 ministrijas kapitālsabiedrību mērķtiecīgas darbības rezultāts, norādot, ka lielu daļu darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma valsts teātri un koncertorganizācijas nopelna paši.

“Revīzija izdarīta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu procesu veikšanas laikā – par laika periodu no 2014. līdz 2017.gadam – kad tika pieņemts jauns speciālais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kā arī no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi un izstrādātas vadlīnijas dažādu kapitālsabiedrību pārvaldības procesu nodrošināšanai,” norādīja Vilsone, akcentējot, ka objektīvākus un visaptverošus secinājumus par šīs reformas nestajiem ieguvumiem sabiedrībai būtu iespējams izdarīt, veicot revīziju pēc reformas pabeigšanas, nevis tās laikā.

Ministrija nepiekrīt Valsts kontroles slēdzienam, ka tās kapitālsabiedrībām izvirzītie stratēģiskie mērķi netiek saistīti ar kultūrpolitikas prioritātēm un neiekļauj teātra un mūzikas nozares stratēģijās norādīto kapitālsabiedrību unikalitāti. KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kokale pauda nostāju, ka katras ministrijas kapitālsabiedrības darbības unikalitāte tiek atspoguļota vidēja termiņa darbības stratēģijās, kas izstrādātas, ņemot vērā plānošanas dokumentos noteikto. Savukārt kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus 2015.gada 22.decembra sēdē definējusi valdība, kā arī citu nozaru ministriju pārraudzībā esošo viena rakstura un vienādas specifikas kapitālsabiedrību vispārējie stratēģiskie mērķi ir līdzīgi un vispārīgi.

Kokale arī skaidroja, ka KM 2015.gadā iesniedza Ministru kabinetam izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un priekšlikumus par turpmāko darbību. Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī PKC to saskaņoja bez iebildumiem un 2015.gada 22.decembra sēdē valdība lēma saglabāt valsts līdzdalību KM pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās. Pēc Kokales teiktā, KM sniedza informāciju par kapitālsabiedrību darbību un veikto pārraudzību tajās. Tāpat sarunu laikā par iestāšanos OECD ministrija nesaņēma aizrādījumus nedz no OECD, nedz PKC.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+