Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. februāris, 2014
Drukāt

Saeimas komisija atbalsta ieceri atteikties no uzturēšanās atļauju kvotām (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Vairāki deputāti gan norādīja, ka slieksni vajadzētu diferencēt un nevar arī ārpus Rīgas no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par kuru piešķir termiņuzturēšanās atļauju. Šajā likumprojektā gan nevar ieviest diferencētu slieksni, jo, izskatot priekšlikumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumprojektiem, izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un ierosinājumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to dažādus sliekšņus nekustamā īpašuma iegādei Rīgā un ārpus tās varētu ieviest tad, ja šis ierosinājums tiktu iekļauts jaunajā likumprojektā.

Partijas “Vienotība” priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā arī paredz noteikt, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nav mazāka par 125 000 eiro līdzšinējo 50 000 eiro vietā. Deputāti gan par šo ieceri nevienojās, ņemot vērā, ka tas būtu liels kadastrālās vērtības pieaugums. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova (RP) komisijas sēdē norādīja, ka pērn darījumos no 200 000 latu (285 700 eiro) līdz 300 000 latu (428 500 eiro) īpašuma vidējā kadastrālā vērtība bija vien 57 000 latu (81 420 eiro).

Tāpat deputāti šodien atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā.

Otrreizējai caurlūkošanai nodotais likumprojekts arī paredz, ka, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju, valsts budžetā jāsamaksā 25 000 eiro. Savukārt tagad Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtais ierosinājums paredz valsts budžetā veikt iemaksu 3% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 25 000 eiro. Deputāti šodien vēl nelēma par šo ierosinājumu un lūdza Ekonomikas ministrijas vērtējumu par to.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (envy), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Saeima pērn 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.

Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pirms gada valodas referendumā Latvijas pārkrievošana izgāzās. Tagad būs jaunas, jau pavisam likumīgas iespējas. Sevišķi, ja ņem vērā, ka 90% īpašumu pircēji nāk no slāvu valstīm. Un kopā ar visiem radiņiem. Ne jau velti 2/3 depūtātiņu un vēl vairāk visādu ierēdnīšu par varītēm pūlas vervelēt krieviski. Tieši vervelēt, jo par tādu krievu valodas izņirgāšanu pat zilonim ausis nosarktu. Par mūsu prezīti vispār nav vērts izteikties. Kad pirms kāda gada šito rūdīto komuņagu dzirdēju, aiz smiekliem gandrīz no krēsla nokritu.

  2. Paldies Bērziņam, paldies Saeimai par tām rūpēm,ko tie maskētā veidā izrāda mūsu okupantiem. Kur tad Bērziņš grūdīs to savus sagrābtos īpašumus, bet tagad varēs noplēst krietnu žūksni no bijušajiem saimniekiem,bet valstij iemaksāt kādus štrunta 3%. Bet no latviešu tautas par to noplēsīs 300 $ kadastrālās vērtības pieauguma dēļ. Vēlēsimviņus vēlreiz Saeimā.. Kur citur tad nodevējus var likt?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+