Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. februāris, 2013
Drukāt

Saeimas komisija definē pamatprincipus kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai

foto - Letafoto - Leta

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien apstiprināja izstrādātos pamatprincipus Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai, kas paredz, pilnveidojot Latvijas kultūras kanonu, ņemt vērā vienotus metodoloģiskus principus un kanonā iekļaut konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, piesaistot nozaru lietpratējus, informēja Saiemas Preses dienests.

“Ja bez skaidras sistēmas un stabila pamata sāksim pildīt kanonu ar jaunām vērtībām, tā būs izšķērdīga bezjēdzība. Komisijas ieteikumi ir domāti, lai kultūras kanons būtu vienkāršs, saprotams un lietojams. Manuprāt, Kultūras ministrijai ir jāatrod speciālisti, kas spēj izstrādāt sistēmu kultūras kanona veidošanai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Deputāti bija vienisprātis, ka 2008. gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču tas ir ir jāpilnveido, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem, daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējās kultūras kanonā iekļautās vērtības nav izvērtējis pietiekami plašs ekspertu loks, un šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība, norādīja deputāti.

Parlamenta komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) uzsvēra, ka kanona pilnveidošanas metodoloģiskajos principos jānoteic, ka kanona vērtību saraksts cikliski jāpārskata un jāpilnveido.

Komisija atzinīgi novērtēja Kultūras ministrijas paveikto darbā pie kultūras kanona pilnveidošanas un aicināja turpināt tā atjaunināšanu un pilnveidošanu, lai pēc iespējas īsākā laikā pabeigtu kultūras kanona atjaunošanas koncepciju.

Saiemas komisijas izstrādātie pamatvirzieni kanona pilnveidošanai paredz, ka jāizveido pastāvīga starpinstitucionāla Latvijas kultūras kanona padome, jādefinē kanona mērķi un uzdevumi, uzsverot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, jāizstrādā vienoti metodoloģiskie pamatprincipi kanona pilnveidošanai, piesaistot ekspertus, jāizvērtē esošais kultūras kanons un tas jāsašaurina, lai uz šā pamata attīstītu paplašināto Latvijas kultūras kanonu.

Saeimas Saliedētības komisija aicināja Kultūras ministriju līdz februāra sākumam sagatavot priekšlikumus par kanona pilnveidošanu. Kultūras ministrija ir piedāvājusi Latvijas kultūras kanonā iekļaut papildu sadaļas par zinātni, vēsturi, dabu–vidi–vēsturisko ainavu un arī izveidot pastāvīgu kultūras kanona padomi. Tāpat ministrija izteikusi ideju veidot atvasinātos kanonus noteiktās teritorijās un reģionos, piemēram, Kurzemes, Latgales kanons vai Rīgas, Jelgavas kanons, kā arī attiecīgām mērķgrupām un aktuālām vajadzībām atvasinātus kanonus – cittautiešu kultūras ietekmes kanons.

Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus. Kultūras kanonā pašlaik ir iekļautas 99 kultūras vērtības, kas iedalītas septiņās jomās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+