Latvijā
Politika

Saeimas komisija izvērtēs Slapiņa bērnu pilsonības jautājumu un iespēju vērsties valdībā 16


Saeimas sēžu zāle.
Saeimas sēžu zāle.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šonedēļ pārrunās iepriekšējās valdības lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību, kā arī izvērtēs iespēju vērsties valdībā ar aicinājumu pārskatīt šo lēmumu, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Politiķis pastāstīja, ka šis jautājums pārrunāts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes sēdē. Jansons rosinās Pilsonības komisijas tuvākajā sēdē izvērtēt situāciju un lemt, vai komisijai nevajadzētu vērsties valdībā ar aicinājumu saglabāt Slapiņa bērniem dubultpilsonību. Politiķis skaidroja, ka valdība šādi varētu rīkoties, ņemot vērā Pilsonības likuma regulējumu, kas paredz iespēju Ministru kabinetam sniegt atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm.

Vairāki valdošās koalīcijas politisko spēku pārstāvji vēlas vispirms iepazīties ar situāciju un tad komentēt šo situāciju. Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA norādīja, ka politiskajam spēkam vispirms ir jāiepazīstas ar situāciju, lai varētu to komentēt. “Vienotība” arī plāno sniegt komentāru vēlāk. “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ints Dālderis norādīja, ka ir jāpārrunā šis jautājums.

Kā ziņots, vēl Laimdotas Straujumas (V) valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.

“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.

Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. “Diena” noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.

Saistītie raksti

Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.

LA.lv