Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. februāris, 2013
Drukāt

Saeimas komisija lūgs KM pārdomāt Vāgnera zāles izmantošanu

foto - Letafoto - Leta

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūgs Kultūras ministriju pārdomāt iespējas Vāgnera zāles radošai izmantošanai, pastāstīja komisijas vadītāja Ina Druviete (“Vienotība”).

Saeimas deputāti otrdien apmeklēja Vāgnera zāli un iepazinās ar ēkas tehnisko stāvokli un iespējamo vīziju par ēkas turpmāko attīstību. Vāgnera zāle jau vairākus gadus netiek izmantota sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, un deputāti vēlas aktualizēt jautājumu par tās kultūrvēsturisko nozīmi un šā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Komisijas vadītāja atzina, ka ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, tomēr cerības viešot fakts, ka radošajiem esot idejas, kā šo zāli izmantot.

Druviete pastāstīja, ka nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti, tomēr iecerēts lūgt KM iekļaut Vāgnera zāli 2014.–2020. gada valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs “Radošā Latvija” un KM un radošajai grupai pārdomāt iespējas Vāgnera zāles radošai izmantošanai. Pašlaik arī notiekot konceptuālas sarunas ar Vāciju par atbalstu Vāgnera zāles remontam.

Komisija secinājusi, ka ir arī jārunā par valsts līdzekļu piešķiršanu ēkas pamatu stabilizācijai. Druviete sacīja, ka valstij būs jāizvēlas, vai tā grib Rīgas centrā redzēt nolaistu starptautiski kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku, vai tomēr risināt ar ēkas remontu saistītos jautājumus.

Kopā ar deputātiem Vāgnera zāli apmeklēja arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane un citi speciālisti, kā arī Vācijas vēstniece Andrea Viktorīna.

“Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina iepriekš aģentūrai BNS sacīja, ka Vāgnera zāles remonts izmaksās vairākus miljonus latu. Nezinot, kam zāle būs paredzēta, konkrētas izmaksas nosaukt grūti. VNĪ uzsver, ka vispirms būtu svarīgi vienoties par zāles izmantojumu. Šādam priekšlikumam jānāk no Kultūras ministrijas.

Pērnā gada sākumā nekustamais īpašums Riharda Vāgnera ielā 4 bija rezervēts saistībā ar Vācijas vēstniecības iespējamajiem plāniem, tomēr nekādus galīgos lēmumus vēl vācu puse nav pieņēmusi.

Bēdīgā stāvoklī esošais īpašums Riharda Vāgnera ielā 4 no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā tika nodots 2006.gada sākumā. Kopš tā laikā ēku tās nomnieki pakāpeniski atbrīvoja.

Ēkai novērojama pamatu sēšanās, kas rada plaisas sienās, un tehniskais atzinums rāda, ka jāveic pamatu pastiprināšanas darbi, atzina Laukšteina. Tāpat novērojamas konstruktīvas izmaiņas koncertzāles griestu pārsegumā.

Namā Riharda Vāgnera ielā 4, kurā savulaik atradās 1787. gadā dibinātā “Muses” biedrība, no 1837. līdz 1839. strādāja izcilais vācu komponists Rihards Vāgners, kurš bija Rīgas vācu teātra galvenais kapelmeistars. Šajā namā ir koncertējuši tādi pazīstami komponisti un izpildītāji kā Ferencs Lists (1842), KlāraŠūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Hektors Berliozs (1847).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+