Saeimas komisija piekrīt dubultot valsts finansējumu partijām 6
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pauda atbalstu ierosinājumam dubultot valsts finansējumu partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju.
Deputāti vienojās atbildes vēstulē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura likumprojektu skata pirmajā lasījumā, norādīt, ka priekšlikums dubultot valsts finansējumu partijām ir atbalstāms, sākot no nākamā Saeimas sasaukuma.
Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) akcentēja – ja šādi grozījumi attiektos jau uz esošo Saeimu, deputāti lemtu par finansējumu pašiem sevi, tādēļ rastos interešu konflikts. “Mēs atrodamies šķietamā interešu konfliktā, likumprojekts būtu jāpapildina ar pārejas noteikumiem, ka tas stājas pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, līdz ar to mēs nerunājam par finansējumu sev,” viņš sacīja.
Pēc eksprezidenta Valda Zatlera rīkojuma par 10.Saeimas atlaišanu parlaments neesot atbrīvojies no oligarhu naudas ietekmes, uzskata Šadurskis. “Es gribētu gala rezultātā redzēt, ka ziedojumu griesti tika ļoti būtiski ierobežoti. Varbūt partijas vispār nevarētu saņemt ziedojumus, bet pārtiktu no valsts budžeta finansējuma un biedru naudām,” klāstīja politiķis.
Viņš arī uzskata, ka būtu loģiski, ja tie, kuri vēlas finansiāli atbalstīt partijas, kļūtu par to biedriem. “Tas būtu ideālais risinājums, pie kura mēs varētu nonākt kādā ilgākā laika periodā. Šis likumprojekts nerisina to. Bet man ir sajūta, ka tas varētu būt solis pareizajā virzienā,” sacīja Šadurskis.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka lielāks ieguvums no valsts finansējuma palielināšanas būs tieši mazajām partijām, kuras neiekļuva parlamenta sastāvā. “Tie, kas ir Saeimā, kaut kā sevi nodrošina, bet tie, kuri nav politikā – viņiem nauda vajadzīga biroju uzturēšanai. Par pašreizējo finansējumu var tikai kādu brošūru izdot,” noteica deputāts.
Turpretim Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāts Mārtiņš Bondars minēja, ka valsts finansējuma palielināšana partijām nesasniedz iepriekš izvirzīto mērķi – politisko spēku atkarības mazināšanu no privātajiem ziedotājiem. “Es pilnīgi atbalstu kolēģus, ka šauras interešu grupas ietekme uz politiskajiem procesiem būtu būtiski jāsamazina,” viņš teica.
Jau ziņots, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija iepriekš vēl nepieņēma lēmumu par šo ieceri, bet vienojās lūgt Finanšu ministrijas atzinumu.
Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz no 0,71 eiro līdz 1,42 eiro gadā par katru iegūto balsi palielināt valsts piešķirtos līdzekļus tām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju.
Tāpat jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai iepriekš nosūtīja likumdošanas iniciatīvu, aicinot palielināt finansējumu partijām, lai samazinātu to atkarību no privātajiem ziedotājiem. Iniciatīva izveidota, pamatojoties uz prezidenta ekspertu grupas valsts pārvaldības pilnveidei izstrādāto ziņojumu. Prezidents bija aicinājis palielināt biedru ietekmi partijās, nosakot, ka Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu paraksta arī vismaz 100 partijas biedru.
Lai paaugstinātu partiju leģitimitāti, bija aicināts noteikt, ka Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās var piedalīties partija ar ne mazāk kā 500 biedriem. Tāpat priekšlikums paredzēja, ka partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām. Prezidenta iniciatīvā bija iekļauts arī piedāvājums, ka vēlētājam būtu jāpiešķir tiesības tam deputātu kandidātu sarakstam, par kuru balso Saeimas vēlēšanās, pievienot ne vairāk kā trīs citos sarakstos iekļautus kandidātus, kurus vēlētājs īpaši atbalsta.
