Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

Saeimas lēmums – latvietību no pases ārā!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Tikai ar dažu balsu vairākumu Saeima noraida priekšlikumu atjaunot iespēju pasēs ierakstīt tautību. Nacionālā apvienība sola cīņu turpināt.
 Debates par tautības rakstīšanu pasē vakar Saeimas namā ilga vairākas stundas.

 

 

Likumprojekta līdzautors Dzintars Rasnačs (NA) sacīja, ka 1. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas neparedz tautības rakstīšanu pasē, ir pretrunā gan ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, gan spēkā esošajam likumam “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kurā noteikts, ka ikvienam 16 gadu vecumu sasniegušam Latvijas pilsonim ir tiesības saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu savos dokumentos norādīt nacionālo piederību. Rasnačs arī veicis aptauju interneta sociālajā tīklā “Facebook”. Tajā piedalījušies vairāk nekā 700 cilvēki un 91% no viņiem atbalstījuši iespēju brīvi veikt šādu ierakstu pasē. Likumprojektu atbalstīja arī atsevišķi “Vienotības” deputāti. Piemēram, Ingmārs Čaklais atgādināja jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra uzdrošināšanos pie sava dzīvokļa durvīm Tērbatā piespraust plāksnīti ar uzrakstu “Latvietis”. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka tautības ieraksts pasē var palīdzēt aizbraucējiem vai viņu pēctečiem, atgriežoties Latvijā, pierādīt savu tautību un atgūt pilsonību. Inga Bite (Reformu partija) piebilda, ka šāds ieraksts var stiprināt emocionālo piederības sajūtu, kas mūsdienu globālajā un kosmopolītiskajā pasaulē kļūst arvien nozīmīgāka. Tautības ierakstīšana pasēs būtiska ir ne tikai latviešiem. Deputāts Dāvis Stalts (NA), kurš pēc tautības ir līvs, atgādināja, ka lībieši jau padomju gados, riskējot ar represijām un deportācijām, cīnījās par tiesībām rakstīt pasēs savu tautību – lībietis.

Viskaismīgāk pret tautības rakstīšanu pasēs uzstājās “Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins. Viņaprāt, šāda prakse ir morāli un praktiski novecojusi. Ju­dins atgādināja, ka padomju gados un cara laikos pasēs rakstīta ne vien tautība, bet arī izglītība un reliģiskā piederība.

“Pase ir dokuments, kas apliecina personas identitāti. Taču vai visas identitātes ir jānosauc? Vai tiešām cienījamiem kolēģiem gribētos redzēt, lai viņu izglītība būtu atspoguļota pasē? Doktora grāda ieguvējiem – kāpēc gan neir ? Varbūt tieši tiem, kas joprojām ar vidējo izglītību, negribas. Bet arī tā ir identitāte! Cits cilvēks var būt lepns, ka viņš ir vīrs, cits lepns par savu nodarbošanos, bet vēl kāds – ka viņš ir makšķernieks… Mums ir vairākas identitātes! Jautājums, vai mēs gribam zīmēt, rakstīt visu, kas cilvēkam ir svarīgi? Nu, es atvainojos! Kādam varbūt vienkārši gribētos zīmēt pasē! Vai ļausim tiešām viņam saulīti uzzīmēt, tāpēc ka viņam tas ir svarīgi?!” ironizēja A. Judins.

Viņš pats sevi uzskata par krievu izcelsmes latvieti un aicināja likumprojekta autorus nešķirot cilvēkus pēc tautības, bet veidot vienotu – Latvijas tautu, kas sastāvētu no dažādu nacionalitāšu cilvēkiem. Viņam piekrita arī Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) aicinot veidot Latvijas tautu kā politisku kopumu. Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) pauda viedokli, ka likumprojekts ir nekvalitatīvs un neizdiskutēts, balstīts tikai uz emocijām un populistiskiem apsvērumiem.

“Ja vienīgais līdzeklis, lai celtu pašapziņu, ir iespēja ielūkoties pasē, tad patiešām laikam tomēr vairs nav labi,” sprieda Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters (RP).

Viņaprāt, nacionālās pašapziņas celšanai būtiskāk ir domāt kā latvietim, runāt kā latvietim un arī darīt darbus kā latvietim, nevis mēģināt savu latvietību apstiprināt kādā dokumentā.

Balsojumā likumprojektu atbalstīja 39 deputāti, pret bija 38 un vēl četri tautas kalpi atturējās. Priekšlikums atjaunot brīvprātīgu tautības ierakstīšanu pasē tika noraidīts. Taču tā autori sola turpināt cīņu. Jautāts, vai NA neplāno sākt iedzīvotāju parakstu vākšanu par šo tēmu Dz. Rasnačs pauda pārliecību, ka pietikšot ar parlamentārām metodēm, jo oponentu pārsvars bijis pavisam pieticīgs. “Esmu drošs, ka tuvākajos trijos mēnešos mums izdosies panākt pozitīvu iznākumu šajā ziņā. Man pašam nākamgad jāmaina pase, un, ja tajā brīdī ierēdņi man liegs iespēju ierakstīt tautību pasē, es apstrīdēšu šo lēmumu tiesā,” sacīja Rasnačs. Viņš arī pauda gandarījumu par notikušajām debatēm, jo tas ļaušot vēlētājiem labāk saprast, kādas vērtības aizstāv viņu ievēlētie priekšstāvji.

 

UZZIŅA

Balsojums par brīvprātīgu tautības rakstīšanu pasēs

PAR: 39

Uldis Augulis (ZZS)

Aija Barča (ZZS)

Andris Bērziņš (ZZS)

Gaidis Bērziņš (NA)

Inga Bite (RP)

Andris Buiķis (“Vienotība”)

Einārs Cilinskis (NA)

Ingmārs Čaklais (“Vienotība”)

Ilma Čepāne (“Vienotība)

Jānis Dombrava (NA)

Raivis Dzintars (NA)

Jānis Dūklavs (ZZS)

Rihards Eigims (ZZS)

Iveta Grigule (ZZS)

Gunārs Igaunis (RP)

Jānis Junkurs

Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”)

Rasma Kārkliņa (“Vienotība”)

Jānis Klaužs (ZZS)

Kārlis Krēsliņš (NA)

Dzintars Kudums (NA)

Janīna Kursīte-Pakule (“Vienotība”)

Inese Laizāne (NA)

Ainars Latkovskis (“Vienotība”)

Ingmārs Līdaka (ZZS)

Ināra Mūrniece (NA)

Klāvs Olšteins

Imants Parādnieks (NA)

Vineta Poriņa (NA)

Dzintars Rasnačs (NA)

Dana Reizniece-Ozola (ZZS)

Gunārs Rusiņš

Inguna Rībena (“Vienotība”)

Kārlis Seržants (ZZS)

Elīna Siliņa

Edvards Smiltēns (“Vienotība”)

Dāvis Stalts (NA)

Jānis Upenieks

Viktors Valainis

 

PRET: 38

Valērijs Agešins (“SC”)

Dzintars Ābiķis (“Vienotība”)

Solvita Āboltiņa (“Vienotība”)

Guntars Bilsēns (RP)

Inita Bišofa (RP)

Boriss Cilevičs (“SC”)

Irina Cvetkova (“SC”)

Lolita Čigāne (“Vienotība”)

Edmunds Demiters (RP)

Vjačeslavs Dombrovskis (RP)

Marjana Ivanova-Jevsejeva (“SC”)

Aleksandrs Jakimovs (“SC”)

Viktors Jakovļevs (“SC”)

Andrejs Judins (“Vienotība”)

Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP)

Daina Kazāka (RP)

Andrejs Klementjevs (“SC”)

Jānis Lāčplēsis (“Vienotība”)

Atis Lejiņš (“Vienotība”)

Valdis Liepiņš (RP)

Inese Lībiņa-Egnere (RP)

Igors Meļņikovs (“SC” )

Vladimirs Nikonovs (“SC”)

Ņikita Ņikiforovs (“SC”)

Vitālijs Orlovs (“SC”)

Romualds Ražuks (RP)

Vladimirs Reskājs (“SC”)

Ivans Ribakovs (“SC”)

Dmitrijs Rodionovs (“SC”)

Artūrs Rubiks (“SC”)

Raimonds Rubiks (“SC”)

Jānis Tutins (“SC”)

Jānis Urbanovičs (“SC”)

Inga Vanaga (RP)

Dzintars Zaķis (“Vienotība”)

Valdis Zatlers (RP)

Mihails Zemļinskis (“SC”)

Igors Zujevs (“SC”)

 

ATTURAS: 4

Jānis Ādamsons (“SC”)

Andrejs Elksniņš (“SC”)

Nikolajs Kabanovs (“SC”)

Ivars Zariņš (“SC”)

 

NEBALSO: 5

Arvils Ašeradens (“Vienotība”)

Jeļena Lazareva (“SC”)

Igors Pimenovs (“SC”)

Jānis Ozoliņš (RP)

Juris Viļums (RP)

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+