Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. augusts, 2014
Drukāt

Saeimas priekšsēdētājas apsveikums neatkarības de facto atjaunošanas 23. gadadienā (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Mūsu valsts vēstures lappusēs netrūkst nedz pārdzīvojumu, nedz grūtību un neiedomājamu zaudējumu. Taču līdzās tiem vienmēr ir arī cerība, pārliecība un nesatricināma ticība 1918. gada 18. novembrī dibinātajai Latvijas valstij. Tās caurvij drosme un spēks, kas Latvijas tautai izšķirīgos brīžos ļāvis radīt, veidot, atgūt, nosargāt un vienmēr pastāvēt par svētāko – savu valsti.

Pārlasot 1991. gada 21. augusta Augstākās Padomes sēdes stenogrammu, jūs tajā neatradīsiet svinīgus uzsaukumus vai krāšņas apsveikuma runas. Tām nebija ne laika, ne vietas. Likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” bija jāpieņem bez kavēšanās. Tagad vai nekad. Doma laukumā esošo tanku rūkoņa, tiem tuvojoties tagadējam Saeimas namam, bija dzirdama arī Sēžu zālē.

1991. gada 21. augustā pieņemtais likums ir ne vien politiskas, bet arī cilvēcīgas atbildības un drosmes apliecinājums. Tā vēsturiskā nozīme ir nepārvērtējama – līdz ar simbolisko vecās iekārtas krišanu un Latvijas Republikas starptautisku atzīšanu beidzās pārejas periods uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu. 21. augusts Latvijai atnesa faktisko valsts neatkarību, atjaunojot 1918.gada 18.novembrī dibināto, okupācijas laikā mūsu sirdīs glabāto, barikādēs plecu pie pleca nosargāto Latvijas valsti.

Kopš tā laika mēs esam drošu skatu raudzījušies nākotnē. Esam konsekventi veidojuši savu un savas valsts nākotni. Esam atgriezušies Rietumeiropas ģeopolitiskajā telpā. Esam nostiprinājuši savu politisko, ekonomisko un militāro drošību kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Kopš tā laika ir izaugusi jauna brīvas Latvijas paaudze. Pirmā, kurai bijis lemts piedzimt, dots iesakņoties un ļauts turpināties brīvā un neatkarīgā Latvijā. Pirmā no neskaitāmām, kuras caur savu darbu un ikdienu, saviem lēmumiem un pārliecību veidos Latvijas nākotni. Kurām tāpat kā līdz šim būs nepieciešama drosme izšķirīgos brīžos pieņemt nozīmīgus lēmumus.

1991. gada 21. augusts, diena, kurā svinam mūsu valsts faktisko neatkarības atgūšanu, ir apliecinājums Latvijas tautas drosmei, spēkam un pārliecībai par savu valsti. Tas ir mantojums, ko ar lepnumu nodot nākamajām paaudzēm. Kā saknes, no jauna dzītas dzimtajā zemē, tas dod spēku augt un zaļot mūsu tautai un mūsu valstij.

Svinēsim šo svētku dienu un godināsim mūsu Latviju!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Piekrītu Ivaram Graudumam,par Merkeles vizīti Latvijas dzeltenajos portālos nebija informācija vispār,viņa ir izcilas valsts, izcila politiķe.Bet jautajums ir viens,kāpēc šodien svētku dienā pie daudzām ēkām nav valsts karogu?Laikam žurnālistam Oliveram Evertam no TVNET taisnība!

  2. vai tas neatkarības „de fakto”, bez ANO akceptētas okupācijas un tās seku likvidācijas de jure, nav vien tāds post-padomju „de halturo”? ”
    Vai šāds secinājums neizriet no fakta, ka Valsts lielākā politiskā partija, kuras elektorāta vairākumu veido okupācijas laikā (nelikumīgi!) iebraukušie, – pat neatzīst okupācijas faktu.

  3. Merkele speciali te atbrauca laj patejkt musu auniem laj nemajsas citiem valstim, ka pautas zem kajam un risina pirmkart te savus problemus ar ekonomiku un parastiem cilvekiem.Apmeram ta skaneja vinja saruna ar musu valdibu.

    • Vaacu televiizijaa bija vairaakas zinjas par Merkeles ciemoshanos Latvijaa. Saakuma zinjaa teica, ka latvieshi baidoties no kara un Merkele aizbraukusi zu Latviju vinjus nomierinaat. Manupraat buutu labi bijis, ja Angela Merkele atbalstiitu kaadas NATO bazes ieriikoshanu Latvijaa, kaut vai Liepaajas ostas izbuuvi kara kugjiem.

  4. Lasīsim Saeimas stenogrammas, tad labāk sapratīsim, kāpēc tauta negavilēja ne 1991.g.23.augustā, kāpēc vairākums nesvin šodien:
    “Vārds deputātam Andrim Šķēlem. A.Šķēle (PLL frakcija)…(..)
    Es jums varu pastāstīt par 1991.gada 20. un 21.augustu manā dzīvē.”
    Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, otrais lasījums.
    http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/0CCB127D90CEAF1DC225784600393768?OpenDocument

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+