Bruņotajos spēkos notiek kaujas gatavības pārbaude. 2016. gada augustā.
Bruņotajos spēkos notiek kaujas gatavības pārbaude. 2016. gada augustā.
NBS

Saeimas spīkere prognozē obligāto militāro dienestu “tuvākajā nākotnē” 24

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) prognozē, ka Latvijā tuvākajā nākotnē tiks atjaunots obligātais militārais dienests.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” Mūrniece atzina, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests, bet līdz tam, ir jādomā par to, lai iesāktie darbi aizsardzībā tiktu izdarīti līdz galam.

“Sākumā ir jāsakārto aizsardzības sistēma un tad var domāt par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Piemēram, tagad domājam par militārās mācības ieviešanu skolās un augstskolās, jau tiek darīti darbi zemessardzes stiprināšanai, kā arī citi pasākumi aizsardzības,” sacīja Mūrniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aizsardzības ministra (AM) aģentūrai LETA jau iepriekš skaidroja, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu.

Šāda dienesta atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēkiem. Tas savukārt nozīmē, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas.

Lai pārbaudītu obligātā dienesta karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildu būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas, secina AM.

Attiecībā uz virsnieku sastāvu, būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla skaitu – virsniekus un instruktorus, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu, norādīja AM.