Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. decembris, 2012
Drukāt

Saeimas vairākums atbalsta Eiro ieviešanas likumu

Foto - LETAFoto - LETA

Eiro ieviešanas likumā tiek regulēti ar Eiropas vienotās valūtas ieviešanu saistītie tehniskie jautājumi un pasākumi. Piemēram, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņa, preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana, grāmatvedības uzskaites un finanšu tirgus piemērošanas pasākumi eiro ieviešanai, kā arī likumdošanas sakārtošanas jautājumi.

 

Likumprojektā ir noteikts, ka preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās. Savukārt abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati. Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis, aizstājot latus grāmatvedības uzskaitē.

Parlamentāriešu debatēs gan šiem tehniskajiem sīkumiem uzmanība netika pievērsta. Tā vietā deputāti vairāk nekā četras stundas diskutēja – ieviest vai neieviest Eiropas vienoto valūtu Latvijā no 2014. gada.

Debašu iesākumā Reformu partijas (RP) pārstāvis Jānis Ozoliņš aicināja kolēģus atcerēties, ka nauda ir tikai veids, kā cilvēki norēķinās par precēm un pakalpojumiem. Viņaprāt, neraugoties uz aptauju datiem, kas uzrāda lielu sabiedrības neuzticību eiro ieviešanai, reālajā dzīvē cilvēki esot daudz optimistiskāki par eiro.

“Jau tagad 44 – 45 procenti no noguldījumiem Latvijā tiek veikti eiro valūtā, bet 84% kredītu izsniegti eiro. Tostarp deputāti, kuri šeit publiski oponē eiro ieviešanai, savus uzkrājumus veido vai kredītus ņem galvenokārt eiro,” teica J. Ozoliņš.

Viņš arī atgādināja, ka baumu brīžos par valūtas nestabilitāti cilvēki steidzās uzkrājumus pārvērst eiro, nekustamā īpašuma darījumi notiek eiro.

Eiro ieviešanai oponēja Dana Reizniece-Ozola (ZZS), stāstot, ka Latvijai katru gadu būs jāmaksā 40 miljoni eiro Eiropas stabilitātes fondā. Arī eirozonas stabilitāte, viņasprāt, ir pārspīlēta. “Ekonomisti aktīvi joprojām prognozē vienotās valūtas sabrukumu, minot pat precīzu datumu. Biežākais un populārāk lietotais ir 2014. gada 28. jūlijs. Ekonomisti jau šobrīd uzskata, ka eiro ir zombijs, kas knapi velk dzīvību,” brīdināja Reizniece-Ozola un kā piemēru minēja Poliju, Ungāriju un Čehiju, kas izlēmušas nogaidīt ar vienotās valūtas ieviešanu.

Turpretim Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”) norādīja, ka eiro ieviešana stiprinās Latvijas finansiālo stabilitāti. Viņš atgādināja, ka Latvijā pēdējo gadu laikā valūtas spekulanti vairākkārt spieduši uz lata devalvāciju, tādējādi sadārdzinot kredītu likmes un izraisot uzņēmēju bankrotus. “Ja mēs būtu eirozonā iestājušies 2008. gadā, šāda spiediena nebūtu. Un ja mēs tagad nepāriesim uz eiro, spiediens turpināsies nākotnē,” brīdināja Reirs un aicināja deputāti Reiznieci- Ozolu nemaldināt sabiedrību. “40 miljoni latu stabilitātes fondā būs jāmaksā tikai piecus gadus, līdz kopējais iemaksas apjoms sasniegs 180 – 200 miljonus, un tas ir aizdevums, par ko mēs saņemsim procentus. Salīdziniet šo summu ar miljardu, kas Latvijai bija jāiegulda “Parex bankas” glābšanā,” skaidroja J. Reirs. Kā eirozonas un stabilitātes fonda dalībniece Latvija turpmāk varēs kandidēt uz Eiropas līdzekļiem vietējo banku krīžu novēršanai.

Citas partijas cīnījās galvenokārt ar ekonomiskiem un finansiāliem argumentiem, bet Nacionālā apvienība (NA) savu atbalstu eiro pamatoja ģeopolitiskos apsvērumos.

“Galvenais jautājums šobrīd ir tas, vai Latvija vēlas būt līdzīga Igaunijai vai drīzāk Ukrainai, kur atsevišķos reģionos šobrīd jau pastāv divas oficiālās valsts valodas,” teica NA pārstāvis Raivis Dzintars.

Viņš arī piebilda, ka šobrīd ģeopolitiskā cīņa par varu nenotiek ar tradicionālajiem ieročiem, bet gan ekonomiski, informatīvi un ideoloģiski, un ikreiz, kad šī cīņa nonāk līdz stratēģiskiem lēmumiem, tā pretkampaņas priekšgalā bieži vien ir tie paši vai līdzīgi cilvēki, piemēram, “SC” deputāts Nikolajs Kabanovs, kurus ar lielu prieku citē vietējie krievu mediji. Dzintars gan atzina, ka NA un tās vēlētājiem esot sāpīgi atteikties no lata kā simbola, bet, iespējams, šī atteikšanās ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt ilgu mūžu daudz svarīgākiem simboliem, kā sarkanbaltsarkanais karogs un latviešu valoda.

Pieminētais N. Kabanovs, kurš Saeimā izveidojis deputātu grupu lata saglabāšanai, debatēs norādīja, ka tīri tehniski Latvija nav sagatavojusies naudas maiņai. Piemēram, valdība nav nodrošinājusi, lai pagastos būtu pieejami bankomāti vai banku filiāles.

“Tādēļ lauciniekiem ar saviem uzkrājumiem būs jādodas uz rajonu centriem, kur viņi varēs krist par upuri noziedzniekiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka policija šajās dienās būs aizņemta ar jaunās naudas nogādāšanu bankām,” biedēja N. Kabanovs.

Balsojumā Eiro ieviešanas likumu pirmajā lasījumā atbalstīja 53 valdošās koalīcijas deputāti. Pret bija 35 opozīcijas pārstāvji, izņemot Andri Bērziņu (ZZS), kurš atturējās, un Jāni Dūklavu (ZZS), kurš nebalsoja. Galīgajā lasījumā Eiro ieviešanas likumu plānots pieņemt nākamā gada janvāra beigās.

 

UZZIŅA

Fakti par eiro ieviešanu

– Pārejot no latiem uz eiro, nebūs nepieciešams pārslēgt līgumus (darba līgumus, īres līgumus, depozīta un kredīta līgumus) un citas saistības, kurās minēti lati.

 

– Visas līgumos minētās summas latos tiks uzskatītas par summām eiro pēc oficiālā maiņas kursa, ievērojot matemātiskos noapaļošanas principus.

 

– Likumā noteikti summas noapaļošanas principi. Saskaņā ar likumu latu konvertācijā uz eiro izmanto Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu no latiem uz eiro. Naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro apaļos līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no nulles līdz četri, tad centa vērtība nemainās. Savukārt, ja trešā zīme aiz komata ir no pieci līdz deviņi, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu.

 

– Eiro ieviešanas likumprojekts neparedz konkrētu maiņas kursu, taču kurss ir fiksēts un tas netiks mainīts. Latvijā oficiālais eiro kurss ir 0,702804 lati par vienu eiro.

– Vienlaicīgas apgrozības periodā komersanti norēķinos par precēm un pakalpojumiem varēs atteikties veikt darījumu šādos gadījumos: ja komersantam iesniegtais latu monētu daudzums vienā darījumā pārsniedz 50 monētas, ja maksājumā izmanto banknoti, kuras nomināls ir 50 latu vai lielāks un vismaz desmit reizes pārsniedz darījuma summu. Šie ierobežojumi neattieksies uz darījumiem “Latvijas Pastā” un Latvijas Bankā.

– Kredītiestādes un “Latvijas Pasts” varēs noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt skaidras naudas apmaiņas veikšanu, ja skaidras naudas summa vienā apmaiņas reizē pārsniedz 3000 latu.

– Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas prasību tiesību aktos ES vienotās valūtas vienības nosaukums jāraksta “euro”, rakstot slīprakstā. Citos dokumentos, sadzīvē un sarakstē lietojama vīriešu dzimtes nelokāmā forma – “eiro”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+