Ilustratīvs foto. Saeimas vēlēšanu urnas.
Ilustratīvs foto. Saeimas vēlēšanu urnas.
Foto – LETA/Ieva Lūka

Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu ievēlēs no Rīgas un Vidzemes apgabaliem 5

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu ievēlēs no Rīgas vēlēšanu apgabala – 35 tautas pārstāvjus, kā arī no Vidzemes – 25 deputātus, pirmdien atbilstoši likuma nosacījumiem noteica Centrālā vēlēšanu komisija.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Savukārt no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēs 14 deputātus, no Latgales – 14 deputātus, bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala 12 parlamentāriešus.

Salīdzinot ar 12.Saeimu Rīgā klāt nākušas trīs deputātu vietas, no Vidzemes, Latgales un Kurzemes ievēlēs par vienu deputātu mazāk, bet no Zemgales apgabala ievēlamo parlamentāriešu skaits nemainīsies.

CITI ŠOBRĪD LASA

No 35 Rīgas vēlēšanu apgabala mandātiem ārvalstīs esošie vēlētāji nosacīti veido astoņas vietas Saeimā, žurnālistiem pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Deputātu vietu skaita palielinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā saistīts galvenokārt ar vēlētāju skaita pieaugumu ārvalstīs, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vaicāts par iespējamām izmaiņām pašreizējā kārtībā, ka pilsoņi ārvalstīs balso par galvaspilsētā izvirzītajiem kandidātiem, Cimdars norādīja, ka svarīgs ir izmaiņu mērķis. Viņaprāt racionālāka kārtība būtu ļaut ārvalstīs esošajiem vēlētājiem balsot par tā vēlēšanu apgabala kandidātiem, ar kuru pilsonim ir vislielākā saikne, piemēram, kur balsotājam ir dzimtas mājas – šāds solis varētu veicināt līdzdalību.

Kā aģentūru LETA informēja Bērziņa, katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu noteica vairākos soļos. Visu vēlētāju skaits 1 548 100 tiek sadalīts uz 100, pēc tam katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaits tiek dalīts ar iepriekš minētā dalījuma rezultātu.

Tā kā šādā veidā iegūtais kopējais mandātu skaits veidoja 98, tad ievēlējamo deputātu skaitu par vienu tika palielināts tajos vēlēšanu apgabalos, kuros skaitlis pēc komata jeb daļskaitlis ir vislielākais – Zemgales un Latgales apgabalos.

Kā ziņots, Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, no kuriem parlamentā kopā ievēlami 100 deputāti. Atbilstoši likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Vēlētāji ārvalstīs pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

12.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēja 32 deputātus, no Vidzemes – 26, no Latgales – 15, no Zemgales – 14, bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputātus.

Reklāma
Reklāma

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas šā gada 5.jūnijā valstī bija reģistrēts 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 392 374, Latgales vēlēšanu apgabalā – 209 110, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 213 716, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 187 448 vēlētāji.

Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā, vēlētāju skaits pieaudzis Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet pārējos apgabalos samazinājies. Tāpat nedaudz sarucis arī kopējais vēlētāju skaits valstī.