Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. novembris, 2014
Drukāt

Saeimu pirmajā plenārsēdē uzrunā Valsts prezidents (Foto, video) (3)

Foto: Ernests Dinka, Saeimas KancelejaFoto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien, uzrunājot 12.Saeimas deputātus, aicināja viņus būt atbildīgiem par ikvienu iniciatīvu, par katru balsojumu un lēmumu, kā arī novēlēja stingru apņēmību strādāt Latvijas valsts un tautas labā.

Prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka vēlētāju dotie mandāti ir ne tikai gods un uzticēšanās, bet arī atbildība par katru lēmumu, rīcību, balsojumu un vārdu. Šodien deputātiem sācies četru gadu eksāmens, ko vērtēs stingrākā no žūrijām, akcentēja prezidents.

Viņš norādīja, ka viens no neatliekamiem jaunievēlētās Saeimas uzdevumiem ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, kura prioritātēm vajadzētu būt drošībai, kvalitatīvai izglītībai un pieejamai veselības aprūpei. Arī šogad par budžetu gaidāmas asas diskusijas, kā tas noticis iepriekšējos gados. Šogad gan atšķirībā no iepriekšējiem gadiem budžeta veidošanu ietekmē ģeopolitiskie notikumi, tāpēc drošības stiprināšana un finansējuma piešķiršana drošībai ir kļuvusi par prioritāru, sacīja prezidents.

“Vienlaikus ir jāsaprot, ka bez kvalitatīvas izglītības un pieejamas veselības aprūpes nav iespējams veidot cilvēka cienīgu dzīvi šeit – Latvijā. To nodrošināt ir valsts uzdevums, jums to ir uzticējuši vēlētāji. Tādēļ, debatējot par budžetu un pieņemot lēmumus par valsts finanšu sadalījumu, aicinu vienmēr paturēt prātā to, ka ikviena cilvēka dzīve Latvijā būs atkarīga arī no jūsu darba Saeimā,” uzsvēra Bērziņš.

Jaunā Saeima nedrīkstot arī kavēties ar valdības apstiprināšanu, jo priekšā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus prezidents pateicās par pieliktajām pūlēm valdības veidošanā.

Būtisks izaicinājums ir arī Latvija prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kas sniegs iespēju apliecināt valsts spēju uzņemties atbildību, sacīja prezidents. “Prezidentūra vislielākajā mērā ir iespēja apliecināt valsts spēju uzņemties atbildību un virzīt nopietnus procesus, aizstāvēt savas prioritātes un redzējumu par visas Eiropas nākotni,” viņš pauda.

Arī pēc prezidentūras darbs turpināsies un šai Saeimai būs ievērojami jāpastiprina darbs ar Eiropas Savienības institūcijām, laicīgi izvērtējot jauno Eiropas Savienības iniciatīvu ietekmi uz Latviju un meklējot iepriekš radīto problēmjautājumu ietekmes risinājumu, piebilda Bērziņš.

Prezidents arī akcentēja, ka priekšvēlēšanu saukļos visbiežāk minētās jomas līdz šim palikušas smagāk risināmo jautājumu lokā un jaunajam Saeimas sasaukumam ir iespēja šo tradīciju mainīt. Turpmākajos gados politiķiem būs jārisina sarežģīti jautājumi, kas saistīti ar veselības, izglītības un enerģētikas nozaru attīstību.

Tāpat Bērziņš uzsvēra, ka ikvienas valsts politiskā sistēma sakņojas stiprās un ietekmīgās partijās, bet Latvija ar to nevar lepoties. Tāpēc prezidents drīzumā iesniegs savus priekšlikumus vēlēšanu sistēmas un politisko partiju darbības pilnveidei. Piemēram, plānots rosināt, lai vēlēšanās varētu piedalīties partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Bērziņš arī pauda pārliecību, ka Saeimai būtu jāatgriežas pie jautājuma par izpildvaras stiprināšanu. Viņaprāt, īpaši tas ir attiecināms uz Ministru prezidenta lomas paaugstināšanu ministru izvēlē. Prezidents izteica aicinājumu 12.Saeimas laikā stiprināt izpildvaru, padarot valsts pārvaldi efektīvāku un racionālāku. Ir jānonāk līdz tam, lai beidzot tiktu pildīts Satversmes 55.pants, kas noteic, ka Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem, uzskata Bērziņš.

Jaunais Saeimas sastāvs, kurā ir deputāti ar lielu pieredzi pašvaldību darbā, varētu satuvināt valsts pārvaldi ar pašvaldībām, pieņemot nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, tādējādi palielinot to lomu izpildvarā kopumā, piebilda Bērziņš.

Kā ziņots, šodien uz pirmo sēdi sanākusi 12.Saeima.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. „Bloku izveidošana nekad nepadara stipras vājās partijas, toties visai bieži novājina stiprāko partneri. Gluži aplams ir uzskats, ka visvisādu vāju grupu apvienošanās var radīt lielu spēku. Tā ir aplamība kaut vai tāpēc, ka pieredze jau ir pierādījusi: „vairākums”, lai arī kādā formā tas organizējies, vienmēr ir tikai gļēvulības un muļķības pārstāvniecība. Daudzgalvainā vadība, kas tiek izveidota dažādu bloku grupā, neizbēgami ieturēs muļķīgu un gļēvu līniju. Un tas vēl nav viss. Bez tam grupu bloks slapē spēku brīvu sacensību un tādējādi kavē vislabāko elementu atlasi. Tas savukārt tikai aizkavē veselīgāko un spēcīgāko organizāciju pilnīgu uzvaru.” Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 360.lpp.

    „Ja uzvarētājs ir gudrs, tas pratīs izvirzīt savas prasības zaudētājam pa daļām. Uzvarētājs aprēķinās pareizi: ja jau tam ir darīšana ar tautu, kas zaudējusi vīrišķību,-un tāda ir jebkura uzvarētājam labprātīgi padevusies tauta,-tad vienas vai otras jaunas prasības dēļ tā neiedrošināsies ķerties pie ieročiem. Jo vairāk uzvarētā tauta ir padevusies izspiešanai, jo vairāk ta centīsies pārliecināt sevi par to, ka viena jauna izspiešanas gadījuma dēļ nav vērts sacelties, ja jau klusējot ir pārciestas daudz lielākas nelaimes. …
    Gudrs uzvarētājs nereti uztic šādiem bezrakstura cilvēkiem vergu uzrauga amatu, kuru tie labprāt uzņemas un attiecībā pret savu tautu pilda vēl nežēlīgāk, ka to darītu svešs, uzvaretaja iecelts nelietis. Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 463.lpp.

  2. “… mūsdienu Krievijas varasvīri ir asinīm aptraipīti noziedznieki, cilvēces padibenes, kas izmantojot sev labvēlīgu traģisku apstākļu sakritību, pārsteidza nesagatavotu milzīgu valsti, sagrāba to, sarīkoja asiņainu izrēķināšanos ar miljoniem vadošu inteliģentu cilvēku, faktiski iznīcināja inteliģenci un nu jau gandrīz desmit gadus pakļauj šo valsti visnežēlīgākai tirānijai, kādu vēsture jebkad pieredzējusi. Nedrīkst arī aizmirst, ka šie valdītāji nāk no tautas, kuras raksturā apvienota zvēriska cietsirdība un nepārspējams melīgums, ka šie kungi šobrīd vairāk nekā jebkad uzskata sevi par aicinātiem aplaimot visu pasauli ar savu asiņaino kundzību. …” Ādolfs Hitlers “Mana cīņa” (Main Kampf).458.lpp.

  3. „… Mūsu vadītāji bija vienlīdz nožēlojami un pašpārliecināti. Viņu iedomībai nebija robežu it īpaši tad, kad runa bija par netīkamu pareģotāju atmaskošanu. Papriecājaties par šiem parlamentā salīdušajiem muļķiem… ! Šie politiskie liliputi taču pavisam nopietni rāpjas uz pjedestāla un no turienes pamāca visus vienkāršos mirstīgos cilvēkus. Turklāt nav nekādas nozīmes, ka šāds „valstsvīrs” jau pēc dažiem mēnešiem būs iekļuvis tādos skandālos, ka ārzemēs visi par viņu smiesies. Visi redz, ka šis „darbinieks” ir galīgi apmaldījies un pats vairs nespēj saskatīt nekādu ceļu, bet nekas netraucē viņam ar augstu paceltu galvu palikt savā vietā. Jo nederīgāki izrādās mūsdienu republikas darboņi, jo niknāk tie vajā visus, kas vēl kaut ko gaida un redz viņu „apgaismības” darbības neauglīgumu. It īpaši tiek vajāti tie, kas uzdrošinās pareģot, ka šī darbošanās arī uz priekšu ne pie kā laba nenovedīs. Kad tāds parlamenta triku meistars ir pilnīgi pienaglots pie kauna staba un nevar vairs noslēpt, ka viņa darbība ir pilnīgi izgāzusies, viņš katrā ziņā atradīs tūkstošiem iemeslu savas bezpanākumu darbības attaisnošanai….” Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 465.lpp.

Draugiem Facebook Twitter Google+