Sagatavošanā unikāls fotogrāfiju albums “Atmiņu Daugava” 0
Pateicoties privātai iniciatīvai un uzņēmībai, šovasar pirms Jāņiem klajā nāks grāmata “Atmiņu Daugava” – vairāk nekā 400 lappušu atmiņu un daudz, daudz foto par Daugavas ieleju, ko zaudējām līdz ar Pļaviņu HES izbūvi.
Pirmā doma, kas radās, aplūkojot tipogrāfijai sagatavoto izdevuma datorsalikumu, bija: tāda grāmata taču nepieciešama jau sen! Tas ir gluži kā ceļojums no Priedulāja krācēm pie Aiviekstes ietekas līdz pat Aizkraukles pilsdrupām, pa ceļam apskatot ievērības cienīgākās vietas. Ne tikai Staburagu, bet arī Oliņkalnu, Pērses gravu un daudzus citus pieturas punktus. Šī grāmata stāsta arī par zudušajiem Daugavas amatiem – plostniekiem, pārcēlājiem, laiviniekiem, gultnes attīrītājiem no akmeņiem, par vērienīgajiem 1935. gada Pļaujas svētkiem Koknesē un motorkuģi “Koknesis”, kas 30. gados tūristu vajadzībām kursēja no Kokneses līdz Staburagam, par Latvijā pirmo gaisa trošu ceļu, pie Aizelkšņu dzirnavām pāri Daugavai. Tas ir ap 50 km garš ceļš pa fantastiski skaistām vietām, kuras skatīt vairs nav lemts un kuru nozīme nav izmērāma nekādos kilovatos.
“Mēs pat neiztēlojamies, kādu Latvijas simbolu un tūristisko tēlu esam pazaudējuši. Lai rastos iespaids, ko toreiz nozīmēja Daugavas ieleja, jānostājas pie deviņstāvu mājas,” saka vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.
Viņš līdz ar novadpētnieku Jāni Ivaru Padedzi ir grāmatas sastādītājs, kamēr kā izdevējs uzstājas biedrībā “Koknesei”, bet praktisko lietu kārtošanu uzņēmies zemnieku saimniecības “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis. Materiālu vākšanā līdzējis Daugavas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, “Latv-energo” muzejs. Idejas autori uzsver, ka aiz grāmatas slēpjas arī vēl citu entuziastu, piemēram, Pļaviņu bibliotekāres Inetas Grandānes pūliņi.
Vislielākais ieguldījums tomēr pieder novadpētniekam Jānim Ivaram Padedzim. Tieši viņš ir idejas autors, savācis vairāk nekā 4000 zudušās Daugavas ielejas foto. Padedža kungam, dzimušam pļaviņietim, apziņa, ka kavēties vairs nedrīkst, iestājusies pirms trīsarpus gadiem, kad uz dzīvesbiedres jautājumu: “Ko tu darītu, ja varētu atgriezties bērnībā?” ne mirkli nedomājot, pats atbildējis: “Gribētu vēlreiz pabradāt pa Daugavas krācēm…” Un jau nākamajā dienā sākts darbs pie kolekcijas foto sakārtošanas ģeogrāfiskā secībā. Pēc dažiem desmitiem gadu to, kas savām acīm redzējuši Daugavas ielejas kanjonu visā tā krāšņumā, vairs nebūs, un arī fotofilmiņas nav mūžīgas.
Daugavas muzeja vēsturnieks Mintaurs uzsver, ka unikālie foto ir grāmatas kodols, taču izdevums nebūs tikai bilžu albums. Tajā izmantotas ielejas iedzīvotāju atmiņas, arhīvu dokumenti, preses materiāli.
Tur ir arī plašs LU Ģeogrāfijas fakultātes profesora Gunta Eberharda raksts par Daugavas ģeoloģisko veidošanos, detalizētais un dokumentiem papildinātais paša M. Mintaura pētījums par Pļaviņu HES tapšanas vēsturi, žurnālista Daiņa Īvāna un rakstnieces Māras Svīres pārdomas. “Šī grāmata palīdzēs atcerēties tiem, kas aizmirsuši, un uzzināt tiem, kuri nezina, vai maz zina par Daugavas jaunību,” atzīmē Svīres kundze.
Grāmatas izdošanu atbalsta Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles, Salas novadu pašvaldības. Arī Staburaga pagasta pārvalde. Tāpat grāmatas izplatīšana pamatā iecerēta ar pašvaldību palīdzību, interesentiem pašvaldībās piesakoties līdz 10. jūnijam. Alternatīva ir vērsties interneta mājas lapā “atminudaugava.lv” vai biedrībā “Koknesei”. Grāmatas sagatavotāju nodomos nav tirgot “Atmiņu Daugavu” grāmatnīcās, jo tas izdevumu sadārdzinātu. Iecerēts, ka grāmatas atvēršana varētu notikt pirms Jāņiem Kokneses Likteņdārzā.
