Saglabās 17. gadsimta nocietinājumu konstrukcijas 1
Torņakalnā topošās LU Akadēmiskā centra otrās kārtas – Zinātņu centra – būvlaukuma sagatavošanas gaitā arheologu atsegtās 17. gadsimta nocietinājumu koka konstrukcijas tiks saglabātas nākamajām paaudzēm.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) tām piešķīrusi jaunatklāta objekta statusu, līdz ar to tas nonācis valsts aizsardzībā, apstiprināja VKPAI Arheoloģijas un vēstures nodaļas vadītāja Sandra Zirne.
Gada sākumā SIA “Archeo” veiktajos izrakumos nākamā LU Zinātņu centra vietā, līdzās jau esošajam LU Dabaszinātņu centram atklājās, ka 17. gadsimtā zviedru laikā te izbūvēto zemes nocietinājumu jeb tā sauktās Kobronskansts grāvju nostiprinājumu koka konstrukcijas saglabājušās negaidīti labi un lielā apmērā. Resno priedes baļķu un brusu konstrukciju kopgarums sasniedz ap 115 metru un skaidri iezīmē bijušā skansts dienvidu bastiona aizsarggrāvja kontūras. Februāra beigās arheologi turklāt uzgāja arī kādas guļbūves – sardzes ēkas vai nocietinājuma – redutes – paliekas. Tāpat nelielā posmā atsegts masīvs dēļu segums, jādomā, transporta ceļš. Kad 19. gadsimta vidū Kobronskansts pārstāja eksistēt kā militāra būve, tās vaļņus nolīdzināja, bet grāvjus un pamatus apslēpa zem vairāk nekā četru metru bieza mālu un zemes slāņa.
Diemžēl šobrīd trūkst tehnisko iespēju iekonservēt koka daļas tik lielā apjomā un padarīt tās apskatāmas, piemēram, ēkas pagrabstāvā. Acīmredzot tās atkal tiks apbērtas, tādējādi saglabājot nākamajām paaudzēm un cerot uz tehnoloģiju attīstību nākotnē. Kā būvnieki, tā pasūtītājs LU piekrīt VKPAI lēmumam par konstrukciju saglabāšanu un gatavi koriģēt pamatu pāļu izbūvi tā, lai tie nesabojātu atradumu. Nav izslēgts, ka kādu nostiprinājumu posmu tomēr izcels un eksponēs.
