Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. aprīlis, 2012
Drukāt

Saglabās unikālo un meklēs jaunus «vaibstus»
. Saruna ar K. Ozoliņu

ozolins4_ts_11

Ko no TV3 un LNT apvienošanās iegūs skatītāji? Par to stāsta “MTG” vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, kuru “LA” redakcijā iztaujāja Viesturs Serdāns un Marciana Krauze. 


 

– Pirmais, ko iedomājamies, izdzirdot par TV3 un LNT iespējamo apvienošanos: nu tad beidzot “Koru kari” nedublēsies ar “Dziedošajām ģimenēm”. Kādas tieši pārmaiņas mūs sagaida?

– Jā, pašlaik abi nacionālie komerctelevīziju kanāli – TV3 un LNT – svētdienu vakaros cīnās par vienu un to pašu ģimeni. Tas mūs vājina, nevis stiprina. Apvienojoties mēs varēsim nodrošināt to, lai svētdienas šovus var noskatīties kā vienā, tā otrā kanālā atšķirīgos laikos un varbūt pat atšķirīgās dienās. Raugoties ilgtermiņā, apvienošanās ir veids, kā abiem kanāliem finansiāli turpināt pastāvēt situācijā, kad par skatītājiem un reklāmas ieņēmumiem Latvijā savstarpēji konkurē aptuveni 20 televīziju. Izveidojot kopīgu saimniecību un samazinot administratīvos izdevumus, mēs arī turpmāk varēsim nodrošināt saviem skatītājiem patīkamu saturu abās televīzijās. Mūsu mērķis ir vairāk nacionālā satura – ārzemju seriālu vietā un vairāk raidlaika oriģinālraidījumiem latviešu valodā, jo tas ir vienīgais, kas mūs šodien atšķir no ārzemju kanāliem un kas ir vērtība mūsu sabiedrībai. Abas komerctelevīzijas tiešām var būt laimīgas par savu skatītāju auditoriju, kas mums ir uzticīga, un mēs viņiem gribam piedāvāt labāko, kas mums ir. Piemēram, TV3 skatītāju vairākums ir vecumā no 20 līdz 35 gadiem un pieprasa mūsdienīgas, dinamiskas, vairāk izklaidējošas pārraides, nozīmīga TV3 auditorija ir bērni no septiņiem līdz 14 gadiem, kas uzliek īpašu atbildību, bet LNT lielākā auditorijas daļa ir vecumā no 30 līdz 60 gadiem, un viņiem tuvākas ir ģimenes un nacionālās vērtības. Vīriešu un sieviešu auditorija TV3 un LNT starpā sadalās gandrīz līdzīgi. Vārdu sakot, abu televīziju profilus noteikti paturēsim – jo vienīgais veids, kā izdzīvot pie jaunajiem tirgus nosacījumiem, ir saglabāt šīs LNT un TV3 atšķirīgās, unikālās “sejas”.

– Jūs esat “MTG” vadītājs visās trīs Baltijas valstīs – vai un kādā veidā atšķiras situācija komerctelevīziju jomā Lietuvā un Igaunijā?

– Savā ziņā Lietuva mums ir paraugs, jo tur visas trīs nacionālās komerctelevīzijas savus autorraidījumus rāda no 17 līdz pat 23 vakarā, kamēr mēs finansiāli to varam atļauties tikai no 19 līdz 22. Galvenais iemesls: Lietuvas komerctelevīzijām ir divreiz lielāki reklāmas ieņēmumi nekā mums Latvijā. Pie mums, sākoties ekonomiskajai krīzei, nauda reklāmas tirgū saruka uz pusi. Turklāt no šā atlikuma liela daļa reklāmas naudas tiek Krievijas kanāliem, sabiedriskajai televīzijai un pārdesmit citiem mazākiem kanāliem. Igaunijas priekšrocība – sabiedriskā televīzija nepiedalās reklāmas tirgū, un tas palielina biznesa iespējas komerckanāliem.

 

Pašreizējo kritisko finansiālo situāciju vismaz daļēji esam iecerējuši risināt, mēģinot panākt, lai kabeļtelevīziju operatori, kas retranslē mūsu saturu, kā, piemēram, “Izzi”, “Baltcom”, “Lattelekom” un citi, no ikmēneša abonentu maksas nelielu daļu – 10 vai 15 santīmus – samaksātu mums. Lietuva tā jau izdarījusi.

 

Apzinoties, ka reklāmas tirgū naudas jebkurā brīdī var aptrūkties, nacionālie komerckanāli jau pirms pusgada sāka prasīt atlīdzību par sava satura retranslēšanu operatoru tīklos. Pēdējā laikā dzirdēts, ka kabeļoperatori baida skatītājus, ka “must carry” principa (nacionālo kanālu obligāta bezmaksas retranslēšana. – Red.) atcelšana Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā stipri sadārdzināšot kabeļtelevīzijas pakalpojumus, ja nāksies maksāt par retranslāciju TV3 un LNT. Tā nav taisnība. Ja jums kāds saka, ka kabeļtelevīzija TV3 un LNT dēļ tagad maksās četrus latus dārgāk, tad paprasiet, kur paliks 
Ls 3,90.

– Kāda šobrīd ir Latvijā ražotā jeb nacionālā satura loma? Vai pašu radītie raidījumi ir prioritāte?

– Nacionālais saturs ir tas, kas mūs padara unikālus. Apstākļos, kad, pateicoties maksas operatoriem, Latvijas tirgū ienāk tādi Holivudas kanāli kā “Fox Life”, “Fox Crime”, mēs skatītājiem vairs neesam vajadzīgi, lai atrādītu populārākos ASV seriālus. Toties mēs atšķirībā no ārzemju kanāliem varam piedāvāt vietējos seriālus, piemēram, “Ugunsgrēku” vai informatīvi izklaidējošus raidījumus, piemēram, “Bez tabu”, arī skatītāju iemīļotos svētdienas šovus. Mēs joprojām skatītāju varam nodrošināt ar saturu, ko viņš pazīst vislabāk, kam viņš var just un dzīvot līdzi.

 

Mūsu dilemma pašlaik ir tā, ka, lai saražotu vienu stundu kārtīga šova, nepieciešami vismaz 2,5 – 5 tūkstoši latu, bet par vienu stundu Holivudas seriāla jāsamaksā vien 200 latu. Šī ir atbilde visiem tiem, kuri mums prasa: “Kāpēc jūs pēdējā laikā rādāt tik daudz Krievijas un ASV seriālu?”

 

Protams, mēs labprāt ražotu latviešu raidījumus no plkst. 8 līdz 22, bet Latvijas reklāmas tirgum tad jābūt nevis 20 miljonu apjomā, bet vismaz 100 miljoniem latu, lai to varētu atļauties. Abu kanālu apvienošanos mēs saskatām kā vienu no iespējām turpināt ražot oriģinālraidījumus latviešu valodā un darīt to vēl lielākos apmēros.

– Cik lielā mērā TV3 un apvienošanās gadījumā LNT saturu ietekmēs īpašnieku – zviedru – prasības? Vai ir kādi nosacījumi attiecībā uz pārraižu tematikas sadalījumu proporcijās: tik un tik stundu jābūt vairākās valstīs kopīgajam saturam un tik un tik stundu var būt Latvijā radītās pārraides?

– Kompānijas prezidents mums ir pateicis, ka optimālais variants ir tāds: jo vairāk vietējo pārraižu, jo labāk. Tas ir virziens, kuru vadība saskata kā ilgtspējīga biznesa iespēju, tāpēc attiecībā uz vietējā satura radīšanu mums ir dotas brīvas rokas rīkoties. Protams, pašlaik bizness nav stabils, un Skandināvijas koncerns jau divus gadus respektē, ka strādājam ar zaudējumiem. Tāpēc nākotnē iecerēts veidot vēl vairāk tepat Latvijā tapušus raidījumus – tiešraides, ziņu blokus, šovus. Pretējā gadījumā es neredzu iespēju izdzīvot, jo, kā jau minēju, rādot tikai citu valstu seriālus, vairs nevienam nebūsim vajadzīgi.

– Kādi jaunumi jums ir paredzēti tuvākajā laikā tīri no skatītāja viedokļa? Vai ir iecerēts pārsteigt, šokēt?

– Šobrīd cilvēkiem ir liela interese par Latvijā veidotiem seriāliem. “Ugunsgrēks” ir TV3 talismans un veiksmes stāsts. Šajā virzienā turpināsim virzīties, un jau tagad ar veiksmīgo “Ugunsgrēka” radošo grupu strādājam, lai, iespējams, rudenī piedāvātu kādu jaunu seriālu. Tas būs “krimiķis”.

 

Tāpat esam pamanījuši, ka skatītājus interesē informatīvais bloks ar dokumentālajām filmām. Attīstīties šajā virzienā, manuprāt, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo mūsu skatītājs prasa, lai informatīvais vienlaikus būtu arī izklaidējošs. TV3 ziņu dienestam pagaidām tas ir izdevies ļoti labi.

 

Atceros, savulaik viena no virsotnēm, ar kuru TV3 ļoti lepojās, bija dokumentālo filmu cikls “Latvija. Ulmaņlaiki”. Raidījuma veidotājiem Ērikam Niedrem un viņa kolēģiem tiešām bija izdevies fantastisks raidījums – tā bija mūsu dāvana skatītājiem Latvijas Republikas 90. dzimšanas dienā. Tagad zinām, ka nav aiz kalniem Latvijas simtgade, laiks domāt arī tajā virzienā. Paralēli pašlaik strādājam arī pie jauna lielā svētdienas šova, ko rādīt rudenī. Gribam saviem kanāliem piešķirt arvien jaunus vaibstus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+