Saglabāsim pareizu un tīru valodu
 0

Šā gada 26. jūlijā “Latvijas Avīzē” bija latviešu valodas skolotāja raksts “Valodas izjūta protestē” par neprecizitātēm latviešu valodas izteiksmē un filozofiskas pārdomas par mūsu valodas kultūru. Iedrošinos lūgt “LA” un Saeimas Nacionālās apvienības deputātu palīdzību, lai saglabātu nekropļotu, gramatiski pareizu latviešu valodu. 


Reklāma
Reklāma

 

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Esmu pensionārs, dzimis Rīgā, bet vidusskolā mācījos Ziemeļkurzemē, jo tur 1944. gadā, tuvojoties atkārtotai okupācijai, patvērumu rada tūkstošiem vidzemnieku un rīdzinieku. Dundagas vidusskolā mums palaimējās ar latviešu valodas skolotāju, kura jaunībā bija profesora Endzelīna asistente.

Vairākums žurnālistu, ierēdņu u. c. vārda “vainīgs” vietā lieto “pie vainas”. Kāpēc? Žargona vārds “forši” arī sāk iespiesties mūsu valodā “jauki, labi, skaisti, patīkami” vietā. Nav jālieto liekvārds “priekš”, piemēram, priekš mācībām, draudzenes, ēšanas, jo pietiek ar lietvārdu datīvā: mācībām, draudzenei, ēšanai. Apzīmējums “daudz” prasa lietvārdu ģenitīvā: daudz cilvēku, daudz ābolu, daudz naudas un nevis daudz cilvēki, āboli, nauda. Šokē neprasme saikļa “ka” un laika apstākļu vārda “kad” lietošana cilvēku ar augstāko izglītību, augstu amatpersonu runās, piemēram, “domāju, kad pensionāriem jāsaņem vismaz iztikas minimums” un nevis: “domāju, ka…”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja politiski ekonomiskā telpā mums jāpiedzīvo dažādi pazemojumi (lauksaimniecības nīkuļošana, vietējās rūpniecības likvidācija, bezdarbs, okupācijas fakta noliegums u. c.), tad neļausim vismaz kropļot savu dzimto valodu.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.