Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. jūlijs, 2012
Drukāt

Saglabāt dzīvību – bet par kādu cenu?

Foto - SXCFoto - SXC

Šonedēļ bez īstas savstarpējās saprašanās beidzās pirmā Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas izveidotās darba grupas sēde, kura strādā pie izmaiņām likumos, kas regulē abortu veikšanu. Ierosināts no trīs līdz piecām dienām pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas un noteikt Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ka katram bērnam ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību jau no ieņemšanas brīža.

 

Tas izraisījis sabiedrībā asas diskusijas, jo tiek uztverts kā mēģinājums ieviest Latvijā aborta aizliegumu.

Turpretī Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle gan nesteidzas atbalstīt izmaiņas likumdošanā, uzsverot, ka Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija novirzījusies no sava galvenā uzdevuma – domāt par to, kā veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā, jo, kā liecina Pasaules veselības organizācijas apkopotā informācija, veikto abortu skaitam nav tiešas saistības ar dzimstību. Arī statistika liecina – lai gan tendence ir pozitīva (abortus Latvijā veic arvien mazāk), jaundzimušo skaits nepalielinās.

“Būtu jārunā pavisam par ko citu – par to, cik mūsu jaunieši tiek izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību un cik lielā mērā seksuāli aktīviem iedzīvotājiem pieejamas drošas izsargāšanās metodes,” secina Iveta Ķelle, norādot, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp arī Igaunijā, izdevumus par kontracepcijas līdzekļiem jauniešiem sedz vai nu veselības apdrošināšana, vai arī īpašas valsts programmas.

Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule pauž bažas, ka plānotā pārdomu laika pagarināšana dos vairāk sliktuma nekā labuma.

 

“Liekot šķēršļus šā medicīnas pakalpojuma veikšanai, mēs varam tikai un vienīgi panākt sliktāku kvalitāti. Jo ilgāk grūtniecība tiek pagarināta, jo iespējams vairāk medicīnisku sarežģījumu,” viņa saka.

 

Eiropas valstu pieredze liecina, ka daudzas gados jaunas sievietes neplānoto grūtniecību atklāj pēdējā brīdī – tikai 11. nedēļā, tādēļ pārdomu laika pagarināšana līdz piecām dienām nozīmē, ka viņas likuma noteiktajā kārtībā (līdz 12. nedēļai) nemaz nedrīkstēs veikt grūtniecības pārtraukšanu. “Tā ir taciņa, kas ved uz abortu aizliegumu,” saka Iveta Ķelle, piebilstot, ka arī apgalvojums, ka piedāvātie likuma grozījumi, kas paredz bērna tiesību aizsardzību no ieņemšanas brīža, nenozīmē abortu aizliegumu, ir sabiedrības mānīšana. Sešas nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā resursu centrs sievietēm “Marta” un Latvijas Cilvēktiesību centrs, jau nosūtījušas vēstuli Saeimas Demogrāfijas apakškomisijai, norādot, ka abortu aizliegšana vai ierobežošana ir cilvēktiesību jautājums un nav piemērots risinājums zemās dzimstības rādītāju paaugstināšanai.

 

Attieksme pret medicīnisko abortu ES valstīs

Austrijā

Atļauts pirmajos trīs grūtniecības mēnešos, praksē – līdz 12. nedēļai. To var veikt arī pēc 12. nedēļas, ja nepieciešams novērst nopietnus draudus sievietes veselībai, ja bērnam ir risks piedzimt ar smagu fizisku vai garīgu defektu, ja grūtniece ir jaunāka par 14 gadiem. Nosacījumi: pirms tam jāsaņem ārsta konsultācija.

Beļģija

Atļauts līdz 12. nedēļai, ja sieviete grūtniecības dēļ ir stresa stāvoklī. Aborts atļauts jebkurā grūtniecības stadijā, ja divi ārsti apstiprina, ka grūtniecība ir nopietns apdraudējums mātes veselībai vai bērnam ir ārkārtīgi nopietna un neārstējama slimība. Nosacījumi: sievietei jāsaņem konsultācijas vismaz sešas dienas pirms procedūras.

Kipra

Noteiktos apstākļos atļauts veikt līdz 28. nedēļai, lai saglabātu sievietes dzīvību, garīgo un fizisko veselību, ja notikusi izvarošana vai incests vai arī ja bērns var piedzimt ar smagiem attīstības traucējumiem. Visos gadījumos, izņemot izvarošanu, nepieciešams divu ārstu atzinums.

Dānija

Atļauts līdz 12. nedēļai. Pēc šī termiņa grūtniecību pārtrauc tikai medicīnisku apsvērumu dēļ, šo lēmumu apstiprina komisija. Aborts ir valsts apmaksāts pakalpojums.

Farēru salās

Atļauts līdz 16. nedēļai, ja apdraudēta sievietes dzīvība, auglim ir smaga patoloģija vai notikusi izvarošana. Ja grūtniece ir precējusies, vajadzīga vīra piekrišana.

Igaunija

Atļauts līdz 12. nedēļai, pēc šī termiņa sievietei ir jāsaņem ārstu konsultācijas un aborta iemesls jānorāda rakstiski.

Aborts atļauts līdz 22. nedēļai veselības apsvērumu dēļ, kā arī grūtniecība agrīnā (līdz 16) vai vēlīnā (pēc 45) vecumā. Sievietei, kas izvēlas veikt abortu, par to jāmaksā vairāk nekā tad, ja tas tiktu veikts medicīnisku iemeslu dēļ.

Somija

Atļauts līdz 24. nedēļai. Nosacījumi: līdz 12. nedēļai, lai saglabātu sievietes dzīvību un garīgo veselību, ekonomisku vai sociālu iemeslu dēļ, izvarošanas vai incesta gadījumā (nepieciešams viena vai divu ārstu atzinums); līdz 20. nedēļai – ja pastāv fiziskās veselības risks grūtniecei vai viņa ir jaunāka par 17 gadiem; līdz 24. nedēļai – ja apdraudēta sievietes veselība vai ir augļa patoloģijas risks. Abortu sedz valsts veselības apdrošināšana, bet sievietei jāmaksā slimnīcas nodeva.

Francija

Atļauts līdz 12. nedēļai. Nosacījumi: ja sieviete grūtniecības dēļ ir stresa stāvoklī. Pēc tam abortu drīkst veikt tikai tad, ja grūtniecība rada nopietnus draudus sievietes veselībai vai pastāv risks, ka bērnam ir smaga un kāda neārstējama slimība, tas jāapstiprina diviem ārstiem.

Vācija

Atļauts līdz 12. nedēļai. Nosacījumi: sievietei ir jāsaņem speciālista konsultācija trīs dienas pirms procedūras veikšanas. Konsultācijas laikā sievieti informē par nedzimušā bērna tiesībām uz dzīvību un mēģina viņu pārliecināt turpināt grūtniecību. Valsts veselības apdrošināšana sedz aborta izmaksas tikai sievietēm ar maziem ienākumiem. Likums paredz arī sodus cilvēkiem, kas piespiež grūtnieci veikt abortu.

Īrija

Stingri ierobežojumi. Nosacījumi: aborts ir atļauts, ja sievietes dzīvība ir apdraudēta (ieskaitot pašnāvības risku).

Slovēnija

Atļauts līdz 10. nedēļai. Pēc tam nepieciešama speciāla atļauja, ko izsniedz komisija, kas sastāv no ginekologa vai vecmātes, terapeita un sociālā darbinieka vai psihologa. Ja sieviete ir nepilngadīga, vajadzīga viņas vecāku vai aizbildņa piekrišana.

Nīderlande

Atļauts līdz 13. nedēļai. Nosacījumi: piecu dienu pārdomu laiks. Abortu var veikt līdz 24. nedēļai, ja sieviete apgalvo, ka grūtniecības dēļ ir stresa stāvoklī. Aborts ir valsts apmaksāts pakalpojums.

Zviedrija

Atļauts līdz 18. nedēļai. Nosacījumi: veicot abortu no 12. nedēļas līdz 18. nedēļai, sievietei tas jāpārrunā ar sociālo darbinieku, bet pēc 18. nedēļas – jāsaņem atļauja no Nacionālās veselības un labklājības padomes. Aborts ir valsts apmaksāts pakalpojums.

Itālija

Atļauts līdz 12. nedēļai. Nosacījumi: pirms tam nedēļu ilgs pārdomu laiks, ja vien situācija nav steidzama. Izziņu par grūtniecību izsniedz tikai ārsts, bet lūgumu par tās pārtraukšanu paraksta gan grūtniece, gan ārsts. Ja grūtniece ir jaunāka par 18 gadiem, nepieciešama vecāku atļauja. Pēc 12. nedēļas abortu var veikt tikai tad, ja auglim ir ģenētiskas nepilnības vai apdraudēta mātes fiziskā un garīgā veselība.

Malta

Aizliegts jebkuros apstākļos. Ja veic abortu, sieviete var tikt ieslodzīta cietumā uz laiku no astoņpadsmit mēnešiem līdz trim gadiem. Ārsts, ķirurgs, vecmāte vai farmaceits, kurš veic abortu, var nonākt cietumā uz laiku no astoņpadsmit mēnešiem līdz četriem gadiem ar mūža aizliegumu strādāt savā profesijā.

Polija

Noteiktos apstākļos atļauts līdz 12. nedēļai. Nosacījumi: lai saglabātu sievietes dzīvību, garīgo un fizisko veselību, izvarošanas, incesta vai augļa patoloģijas gadījumā. Pēc tam to drīkst veikt, ja grūtniecība var apdraudēt grūtnieces dzīvību vai veselību. Nepilngadīgām grūtniecēm nepieciešama vecāku vai aizbildņa piekrišana.

Lielbritānija

Atļauts līdz 24. nedēļai. Nosacījumi: Anglijā, Velsā un Skotijā – lai saglabātu sievietes dzīvību un veselību, ekonomisko vai sociālo iemeslu dēļ. Diviem praktizējošiem ārstiem jāapliecina, ka procedūra veikta atbilstoši medicīniskajām indikācijām.

Ziemeļīrijā – gadījumos, ja ir apdraudēta sievietes veselība.

 

Avots: ANO un Starptautiskā ģimenes plānošanas federācija

 

LASĪTĀJU APTAUJA

Lielāku atbildību arī no vīriešiem

 

Pats esmu pieredzējis to, kā sieviete nožēlo, ka veikusi abortu un nav laidusi pasaulē trešo bērniņu. Mediķi ir ieinteresēti, jo tā ir liela peļņa. Vajadzētu būt tā – ja sieviete vēlas veikt abortu un viņu nevar atrunāt, no valsts finansējuma medicīnas iestādei, kur tas tiek veikts, atvelk 100 latus, uzkrāj bērnu fondā un novirza tām sievietēm, kas laiž pasaulē bērniņu. Medicīnas iestādēs pirms aborta veikšanas vajadzētu uzrādīt izziņu no partnera vai vīra, ka viņš tam piekrīt.

Uldis no Vidzemes

 

Par abortu aizliegšanu runā tie, kas nav bijuši saskarē ar medicīnu. Latvijā 50. gados jau tika aizliegti aborti, un kādas tam bija sekas? Mēs zaudējām ne tikai augli, bet arī grūtnieci, kas abortu bija veikusi pie kaktu dakteriem. Kas būtu jādara? Pirmkārt, pastiprināti jāpievēršas reproduktīvās veselības propagandai. Otrkārt, iespēju robežās kontracepcijas līdzekļi jāizdala bez maksas.

Biruta Gereiša Liepājā

 

Man pašai dzīvē bija situācija, kad 19 gadu vecumā paliku stāvoklī. Aizbraucu uz Pļaviņām, kur bija slimnīca. Nosēdēju Daugavas malā, noraudājos. Tagad manam vecākajam dēlam ir jau 52 gadi, bet pavisam esmu izaudzinājusi piecus bērnus. Ja būtu veikusi abortu, varbūt bērnu man vispār nebūtu. Manuprāt, vajadzētu prasīt lielāku atbildību arī no vīriešiem. Nevar būt tā, ka sievietes vien vienmēr ir vainīgas. Meitenes vajadzētu mācīt izsargāties ne tikai no grūtniecības, bet arī no puišiem!

Kristīne no Madonas novada

 

Kāpēc no vīriešiem netiek prasīta nekāda atbildība? Mans vīrs rūpējas par to, lai man aborts nebūtu jāveic. Ja vīrietis nevar savaldīties, viņš jāārstē, nevis jāvairo ciešanas sievietēm.

Vija Ozola Rīgā

 

 

Uzziņa

2011. gadā Latvijā piedzima 18 500 bērni.

Pēc slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2011. gadā Latvijā reģistrēti 10 320, bet 2010. gadā – 10 820 aborti, no tiem 7089 un 7443 bijuši mākslīgi. Salīdzinot ar 1991. gadu, kad tika veikti 38 800 mākslīgie aborti, to skaits ir samazinājies vairāk nekā piecas reizes.

Uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem pērn veica 384 mākslīgos abortus (2005. gadā –594).

46% sieviešu kā iemeslu grūtniecības pārtraukšanai min slikto materiālo situāciju, 22% – psiholoģisko negatavību, bet 20% – pārāk īso periodu kopš iepriekšējām dzemdībām.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+