Valsts neinteresējas par to, kas no kultūras procesa tiek ierakstīts un kādā veidā 0
Rīt notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vētīts 2014. gada budžeta likums. Starp neskaitāmiem citiem priekšlikumiem un pieprasījumiem slēpjas divi relatīvi nelieli pieprasījumi latviešu mūziķu darbu ierakstiem. Taču tie ir tikai aisberga ārējā daļa, un pat to apmierināšana neatrisinās dziļāku problēmu.
Proti – valstī nav statistikas par to, kas tieši un kādā apjomā ierakstīts no šogad aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, un nav arī stratēģijas par to, vai vajadzētu kaut ko ierakstīt nākamībai no nākamgad paredzamajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas sarīkojumiem, kā arī citiem aktuālajiem un nozīmīgajiem skaņu un teātra māk-slas procesiem – un, ja ierakstīt, tad ko tieši, kam to darīt, kādā kvalitātē un cik lielā apjomā, kā arī – kā ierakstu saglabāt un izrādīt.
Visu vai neko
Neraugoties uz šādu stratēģijas un no tā izrietošu līdzekļu trūkumu, katra Latvijas koncertorganizācija, tieši tāpat kā teātri un Nacionālā opera no vienas puses, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, no otras puses, cenšas meklēt veidus, kā vērtīgākos kultūras procesus tomēr parādīt ne tikai tiešajiem koncertu vai izrāžu apmeklētājiem, bet pēc iespējas plašākam skatītāju un klausītāju lokam, kā arī saglabāt vēsturei.
Labs rādītājs ir iznākušie kompaktdiski. Nupat, oktobra pēdējā nedēļā, uz Klaipēdu devās Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi, lai piedalītos pārrobežu kopprojektā – ierakstos un koncertā kopā ar Klaipēdas kamerorķestri, baltkrievu pianistu Rostislavu Krimeru un pianisma pasaules leģendu – austrieti Paulu Baduru-Škodu. Tādējādi tika veidots Mocarta mūzikas ieraksts, ko pēcāk plānots izdot CD formātā. Orķestra sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Vēvere teic – orķestris vienmēr ļoti cenšas ierakstīt visus jaunatskaņojumus, taču diemžēl lielākoties ieraksts paliek vien pašiem, kā arī tāpēc, ka ieraksti tiek veikti radio mobilajā studijā, tie nonāk arī “Latvijas Radio 3 Klasika” (LR3) fondos. Kompaktdisku izdošanai nepieciešami papildu līdzekļi, kuru pēdējos gados orķestrim nav bijis.
Par to, ka mūzikas ieraksti tiek veikti, var pārliecināties arī ikviens radioklausītājs, jo sadarbībā ar koncert-organizācijām, tāpat ar Latvijas Nacionālo operu, “LR3 Klasika” tiek raidītas gan tiešraides no pirmatskaņojumiem un pirmizrādēm, gan arī šo uzvedumu vai koncertu ieraksti. Kopumā gada laikā tiekot ieskaņoti un pārraidīti aptuveni 150 koncerti, tam neparedzot atsevišķu budžetu, bet gan darbojoties esošā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Ik nedēļu vairākas reizes Latvijas Radio mobilā ierakstu studija izbrauc uz koncertu vietām, un šādā veidā tapušo ierakstu krājums uzskatāms par bagātīgu.
Latvijas Televīzijas (LTV) komunikācijas daļas vadītājs Klāvs Radziņš skaidro, ka arī LTV nav īpaši izdalīta budžeta kultūras pasākumu fiksēšanai un arhivēšanai, taču arhivēti tiekot visi tiešraidē vai ierakstā translētie raidījumi, mūzikas koncerti, teātra izrādes, kultūras pasākumi – “Spēlmaņu nakts”, Lielā mūzikas balva un tamlīdzīgi. Šogad, kā to noteikti pamanīja visi televīzijas skatītāji, ļoti plašā apjomā tika fiksēti Dziesmu svētki, tāpat projekta “Best of European Opera 2012” ietvaros ierakstīts operas “Lucia di Lammermoor” uzvedums, Latvijas Nacionālās operas (LNO) nama 150 gadu jubilejas koncerts, Lielā mūzikas balva, Imantdienas Cēsīs, Gidona Krēmera koncerts, Austrumlatgales koncertzāles atklāšanas koncerts, arī vairākas teātra izrādes. To vidū LTV piemin Jaunā Rīgas teātra izrādi “Zilākalna Marta”, Nacionālā teātra izrādes “Leo. Pēdējā bohēma” un “Latgola.lv”, Valmieras teātra izrādes “Straumēni” un “Ķiršu dārzs”, Liepājas teātra izrādes “Hanana” un “Pūt, vējiņi!”, kā arī citas.
Jāpiebilst – teātra izrādes patlaban LTV var ierakstīt un rādīt, galvenokārt pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda iedibinātajai programmai “Teātris.zip”. Tās ietvaros 2012./2013. gada sezonā ir iespēja redzēt 39 dažādu laiku labākos Latvijas teātru izrāžu ierakstus, turklāt LTV arī veic teātru 19 labāko izrāžu ierakstus.
Interese par ierakstiem ir
Latvijas Radio, tāpat kā Latvijas Televīzija, ietilpst Eiropas Raidorganizāciju apvienības EBU tīklā. Katra dalīborganizācija tajā ienāk ar savu pienesumu, un no radītā ierakstu fonda visi var izvēlēties un atskaņot citās valstīs tapušos skaņdarbus saviem klausītājiem. Par klausītāju interesi – ne tikai vietējā, bet arī Eiropas mērogā – liecina statistika par to, cik EBU dalīborganizācijas vēlējušās atskaņot “LR3 Klasika” veiktos ierakstus. Vispieprasītākais pēdējos gados bijis Eiroradio Ziemassvētku projekts pērnā gada 16. decembrī. Tiešraidē no Mazās ģildes to vēlējušās pārraidīt 12 EBU dalīborganizācijas, savukārt ierakstā – vēl 15. Liela interese bijusi arī par Eiroradio projekta “Folk into Classics” ierakstu no Lielās ģildes – to vēlējušās pārraidīt 17 EBU dalīborganizācijas, un Vestarda Šimkus soloprogrammu ar Šopēna skaņdarbiem 2010. gada februārī – to atskaņojušas 15 EBU dalīborganizācijas. Interese par vēl vairākiem ierakstiem svārstās ap desmit raidorganizācijām. Diezgan ievērojams skaitlis, ja ņem vērā, ka ik gadus katram no Eiroradio biedriem iespējams izvēlēties starp aptuveni 4500 dažādiem ierakstiem, tostarp no Eiropas vadošajām koncertorganizācijām. “LR3 Klasika” direktore, muzikoloģe Gunda Vaivode akadēmiskās mūzikas interesentiem iesaka nepalaist garām projektu “Stories of the Sea”, kas gaidāms 25. novembrī. Ar šo projektu 20 gadu sadarbību atzīmēs ziemeļvalstu un Baltijas raidorganizācijas Eiroradio ietvaros, ik pa 20 minūtēm pieslēdzoties citai valstij.
Uz veiksmīgu sadarbību gan ar LTV, gan “LR3 Klasiku” norāda LNO, īpaši uzsverot, ka Doniceti operas “Lucia di Lammermoor” ieraksta fragmenti ar Marinu Rebeku titullomā, ieskatu aizkulisēs un intervijām ar izrādes veidotājiem iekļauti EBU projektā “Eiropas labākā opera 2012”, un šis raidījums demonstrēts 59 pasaules valstīs.
Tāpat ik gadu “LR3 Klasika” līdzdarbojas UNESCO rīkotajā starptautiskajā kompozīciju konkursā “Rostrum”. 2010. gadā komponistu grupā vecumā līdz 30 gadiem šajā konkursā 68 kompozīciju konkurencē uzvarēja Kristaps Pētersons ar skaņdarbu “Mijkrēšļa dziedājumi”, un samērā regulāri Latvijas piedāvātie skaņdarbi iekļuvuši atskaņošanai ieteicamo darbu sarakstos.
Atzīstot atsevišķu Latvijas mūziķu starptautiskos panākumus, VSIA “Latvijas koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis tomēr norāda – Latvija starptautiskajā mūzikas tirgū tomēr ir mazs un samērā neievērojams spēlētājs: “Būtu labi, ja valstī izveidotos viena nopietna akadēmiskās mūzikas ierakstu kompānija, zīmols, kuru varētu valsts līmenī mērķtiecīgi attīstīt un reklamēt. Taču tam nepieciešama vismaz piecu gadu mērķtiecīga stratēģija.”
To varētu attiecināt arī uz citām kultūras ierakstu sadaļām: kā Latvijas Nacionālā opera, tā teātri ir vien tik atpazīstami, cik lielā mērā paši savu tēlu izveidojuši. Tādējādi, lai cik pozitīvi izklausītos visi iepriekš minētie piemēri, nav iespējams noslēpt faktu, ka Latvijā trūkst ierakstu stratēģijas.
Naudu studijā!
Kad “LR3 Klasika” pieprasīja 58 000 latu nākamā gada budžetā, pamatojot šo prasību ar nepieciešamību ierakstīt un saglabāt gan latviešu akadēmisko mūziku, gan mūsu atskaņotājmākslinieku sniegumu, loģisks šķita jautājums – ko tieši un kādā apjomā nākamgad paredzēts ierakstīt. Ir padomā konkrēti darbi, bet to precizēšana, ja līdzekļi tiks piešķirti, notiks līdz nacionālā pasūtījuma iesniegšanai 1. decembrī. Līdzekļi prasīti fondu, proti, kvalitatīviem studijas ierakstiem, uz kuriem mūziķi tiek aicināti īpaši, un šāda summa ļautu ierakstīt arī vairākus lielformāta skaņdarbus ar plašu orķestra sastāvu. Nauda nepieciešama mākslinieku atlīdzībai, tehnisko izmaksu un autortiesību apmaksai, tādējādi atkarībā no mūziķu sastāva un darba veida viena skaņdarba ieskaņošanas izmaksas var ievērojami atšķirties.
Kādēļ nepieciešami studijas ieraksti, ja ir tik daudz koncertierakstu stundu, kas turklāt tik veiksmīgi izturējušas starptautisku konkurenci? Koncertierakstiem ir noteikti trūkumi, no kuriem galvenais – veiksmes faktors. Koncertieraksts var izdoties labi, taču tajā, protams, nav iespējams izlabot kļūdas, ja mūziķi tās pieļauj, tieši tāpat ierakstās visas klausītāju reakcijas – aplausi, mobilo tālruņu skaņas, klepus, čaukstināšanās… “Kā dokumentam šiem ierakstiem ir ļoti liela vērtība,” saka G. Vaivode, “taču šādi tiek ierakstīts, tā sakot, pirmais dublis. Reizēm šādi iegūts ieraksts ir ļoti labs, bet citreiz no fondu viedokļa nelietojams.”
Ir, protams, normāli, ka Dziesmu svētku noslēguma koncerts vai koru kari tiek ierakstīti ar visu apkārtējo fonu, taču tikpat dabiski būtu, ja šajos koncertos dzirdamie jaundarbi būtu kvalitatīvi ieskaņoti studijā – gluži tāpat kā gribētos šādu kvalitatīvu studijas ierakstu sagaidīt no, sacīsim, lieliskā dzejas un mūzikas uzveduma “Imants un Ziedonis”, kura sagatavošanā piedalījās ļoti plaša un daudzpusīga komanda, un daudziem citiem koncertiem, uzvedumiem un norisēm.
Katrā ziņā 58 000 latu gadā būtu ievērojams solis uz priekšu, jo šogad, piemēram, skaņdarbu ieskaņošanai studijā “LR3” atvēlēti vien 4000 latu, un par šo naudu, ņemot vērā minūtes likmi, esot iespējams ierakstīt vien trīs četras stundas kamermūzikas. “Nopietns un vērā ņemams akadēmiskās mūzikas fondu ieraksts ir Pētera Plakida “Variācijas orķestrim” 1999. gadā, kas bija iespējams vien tādēļ, ka mūziķi spēlēja pilnīgi bez atlīdzības. Līdzīgi arī “Kremerata Baltica” ieskaņotie Jura Karlsona un Georga Pelēča skaņdarbi 2005. gadā, sadarbībā ar “Latvijas koncertiem” tapušie Imanta Mežaraupa, Andra Dzenīša, Marinas Gribinčikas, Sandras Ratnieces ieraksti “Sinfonietta Rīga” atskaņojumā 2006., 2007. un 2009. gadā. Pēdējos gados arī šādu piemēru nav,” norāda Gunda Vaivode.
Savukārt 70 000 latu nākamā gada budžetā pieprasījuši “Latvijas koncerti” mobilās ierakstu studijas iegādei. Vai to var uzskatīt par līdzekļu sadrumstalošanu? Guntars Ķirsis piekrīt, taču arī uzsver – kamēr valstī trūkst ierakstu stratēģijas un netiek nodrošināta pēctecība, “Latvijas koncertiem” nav citas izvēles, kā vien pašiem rūpēties par skaņdarbu saglabāšanu ierakstos. “Ir ļoti labi, ka tiek veikti ieraksti, un, protams, Latvijas Radio ir gan milzīgs arhīvs, gan arī ļoti liela pieredze. Taču valsts līmenī politikas trūkst, un tas nozīmē, ka šobrīd ieraksti atkarīgi no tā, vai konkrētajā brīdī ir nauda. Taču vajadzētu būt tā, ka jau brīdī, kad Valsts kultūrkapitāla fonds atbalsta kāda jaundarba tapšanu, tiktu domāts arī par tā atskaņošanu, ierakstīšanu un atbilstošu arhivēšanu,” norāda Guntars Ķirsis, uzsverot – ne jau VKKF būtu jārūpējas par visu ķēdīti. “Nepieciešama organizācija, institūcija vai starpinstitūciju padome, kas izstrādā stratēģiju, ko, kādā apjomā un kādā kvalitātē fiksēt un ko ar šiem ierakstiem pēc tam darīt.” Guntaram Ķirsim nav priekšlikuma par konkrētu institūciju, kurai būtu jāuzņemas šīs funkcijas, taču viņš norāda, ka pietiek organizāciju, kurām ir atbilstošā kompetence: “Tas varētu būt Mūzikas informācijas centrs, Latvijas Radio vai arī “Latvijas koncerti”, taču vislabāk – ja tā būtu starpinstitūciju padome pie Kultūras ministrijas.”
No vienas kabatas otrā
Patlaban vienīgais likums, kas nosaka, ka vispār kas no aktuālā kultūras procesa būtu ierakstāms, ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un tas juridiski nekorektā kārtā paredz Latvijas Radio par pienākumu “veikt Latvijas Radio kora fondu ierakstus, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu”. Nekorekti – jo Radio koris vairs juridiski nav Latvijas Radio sastāvdaļa, bet gan iekļāvusies VSIA “Latvijas koncerti”.
Gunda Vaivode teic – viņai radusies vīzija par ciešāku sadarbību starp “LR3 Klasika”, orķestriem un koriem: “Mēs varētu dot studiju un tehniķu darbu, viņi – mūziķu darbu.” Tomēr šādai vīzijai ir savi trūkumi. Šķistu – kāda starpība, kam pieder ierakstu studija, Latvijas Radio, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Latvijas Nacionālajai operai vai Latvijas Televīzijai – visas tās ir valsts iestādes, kuru budžets veidojas pamatā no nodokļu maksātāju naudas. Taču pirmo un galvenokārt – potenciālie ierakstītāji, proti, LTV un LR, atrodas atšķirīgā jurisdikcijā no kultūras produkta veidotājiem, un abu pušu darbību nosaka atšķirīgi likumi. Guntars Ķirsis norāda uz citiem aspektiem, kas apgrūtina sadarbību: “Ja vēlamies veikt ierakstu Latvijas Radio studijā, pat tad, ja mums ir vienošanās par to, ka “Latvijas koncerti” ierakstā iegulda darbu un Latvijas Radio – tehniku, mums tik un tā valstij jāsamaksā nodoklis.” Viņš uzskata – pieprasītie līdzekļi “Latvijas koncertu” mobilās studijas iegādei attaisnotos arī no citiem aspektiem: “Noteikti būtu jāfiksē visi latviešu oriģinālmūzikas pirmatskaņojumi, un par iemeslu to nedarīt nevarētu būt fakts, ka pirmatskaņojums notiek nevis Rīgā, bet gan Cēsīs, Limbažos, Rēzeknē vai vēl kur citur.”
Šim slēdzienam jāpiekrīt, īpaši ņemot vērā, ka jau atklāta pirmā reģionālā koncertzāle Rēzeknē, nav vairs pārāk ilgi jāgaida līdz koncertzālēm Cēsīs un Liepājā. Turklāt ierakstu stratēģija jau nav nepieciešama tikai koncertiem vien – neatvairāmi tuvojas 2014. gads, kurā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, piedāvājot desmitiem interesantu māksliniecisku projektu. LTV solās fiksēt vairākus notikumus: gada atklāšanu ar Vāgnera operas “Rienci” iestudējumu, grāmatu draugu ķēdi “Gaismas ceļš”, koncertu cikla “Dzimuši Rīgā” ietvaros notiekošo Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” koncertu, jaunā latviešu komponista Kristapa Pētersona operu “Mihails un Mihails spēlē šahu” un daudzus citus. Arī Latvijas Radio mobilā ierakstu studija noteikti būs gana noslogota. Tomēr, šķiet, ir pienācis pēdējais laiks, kad ķerties pie kultūras procesu ierakstu stratēģijas izstrādes. Varbūt šo iniciatīvu varētu izteikt jaunā kultūras ministre?
“Latvijas Radio 3 Klasika” studijas ieraksti
2001. – 2005. gads
Vidēji 11 stundas kamermūzikas ierakstu un vidēji 3,5 stundas Radio koris.
2006. – 2008. gads
Vidēji 6 stundas kamermūzikas un 4,3 stundas Radio koris.
2009. – 2011. gads
Vidēji 3,5 stundas gan kamermūzika, gan Radio koris.
Paralēli 2008. gadā 3 stundas kamermūzikas un džeza koncertu ieraksti 1. studijā (ar VKKF atbalstu); 2009. gadā – 6,5 stundas; 2011. – 2013. – vidēji 10 stundas gadā, ar dažādu finansējumu piesaisti – VKKF, pārrobežu projekts “Est-Lat” (2012), arī budžeta līdzekļi.
