Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. oktobris, 2016
Drukāt

Saharova balvas nominanti par vārda brīvību

Čans Dundars. Foto - AFP/LETAČans Dundars. Foto - AFP/LETA

Eiropas Parlaments (EP) paziņojis Saharova demokrātijas balvai izvirzīto vārdus, kuru vidū ir arī aktīvisti no Turcijas un Krimas.

Saharova balvas galveno uzvarētāju paziņos 27. oktobrī, un to kā allaž pasniegs decembrī īpašā ceremonijā Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā.

Aizvadītajā gadā to saņēma blogeris no Saūda Arābijas Raifs Badavi, kurš ir pērts un izcieš 10 gadu cietumsodu par sociālu, politisku un reliģisku debašu sākšanu savā interneta tīmekļa vietnē, ko vara uzskatīja par islāmu zaimojošām. Pēc viņa balvas ieradās dzīvesbiedre. Jāteic, ka bieži vien Saharova balvas laureātu krēsls EP zālē ir palicis tukšs, tādējādi vēlreiz apliecinot, cik smaga joprojām daudzās valstīs ir cena par cīņu demokrātijas vārdā. Šogad izvirzīti pieci.

Ziņo par teroristu atbalstu

Žurnālists Čans Dundars ir viens no Saharova demokrātijas un brīvības balvai izvirzītajiem pieciem cilvēkiem. Viņš ir Turcijas dienas avīzes “Cumhuriyet” jeb “Republika” bijušais galvenais redaktors. Aizvadītajā novembrī viņu arestēja pēc tam, kad laikraksts bija ziņojis par Turcijas slepeno dienestu sadarbību ar kaujiniekiem Sīrijā, kam nelegāli piegādāti ieroči. Žurnālistam piesprieda piecus gadus un desmit mēnešus ilgu cietumsodu par valsts noslēpuma izpaušanu. Notika arī slepkavības mēģinājums, kad kāds vīrietis ar ieroci publiskā vietā vērsās pret Dundaru, kurš necieta, bet vēlāk bija spiests atzīt, ka vairs savā zemē nejūtas drošs, un tagad dzīvo un radis patvērumu ārpus Turcijas.

Aizstāv minoritātes

Mustafa Džemiļevs. Foto - Dainis BušmanisMustafa Džemiļevs. Foto - Dainis Bušmanis

Demokrātijas balvai nominēts arī Krimas tatāru nacionālās kustības līderis Mustafa Džemiļevs, kurš savulaik vadīja Krimas tatāru parlamentu Medžlisu, ir PSRS disidents, Ukrainas parlamenta deputāts. Viņš balvai izvirzīts par to, ka jau vairāk nekā pusgadsimtu cīnās par minoritāšu un cilvēktiesībām. Džemiļevam bija tikai seši mēneši, kad viņa ģimeni izsūtīja uz Centrālāziju kopā ar vēl daudziem citiem Krimas tatāriem, viņš varēja atgriezties dzimtenē tikai pēc 45 gadiem. Tagad, kad Krimu ir okupējusi Krievija, cilvēktiesību aktīvistam atkal ir liegts būt dzimtenē. Īsi pirms Krievijas militāristu ieiešanas Krimā Džemiļevs intervijā “Radio Brīvā Eiropa” sacīja, ka tas, ko dara Maskava Krimā, ir ceļš uz katastrofu, izolāciju un pilnīgu cieņas zaudēšanu.

 

Stāsta par “Islāma valsts” šausmām

Nadja Murada Basē. Foto - EPA/LETANadja Murada Basē. Foto - EPA/LETA

Saharova balvai nominētas arī Nadja Murada Basē un Lamija Adži Bašara – jaunas sievietes no Ziemeļ­irākas, kuras piedzīvojušas teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” jeb “Daesh” barbarismu, kas vērsts pret tur dzīvojošo Jazidi kurdu minoritāti. Abas ir no Kočo ciemata Irākā, kuru 2014. gada vasarā ieņēma “Islāma valsts” un piespieda tur dzīvojošās sievietes kļūt par seksa verdzenēm. 21 gadu vecā Nadja un 18 gadus vecā Lamija, kurām pēc atkārtotiem mēģinājumiem izdevās izbēgt no šausmām un patverties Eiropā, jau ilgstoši vēsta starptautiskajai sabiedrībai par teroristu zvērībām un aicina atzīt pret Jazidi minoritāti vērsto genocīdu.

Soda par sabiedrības vienošanu

Savukārt 46 gadus vecais ekonomists un blogeris Ilhams Tohti ir no Ķīnas uiguru minoritātes un šobrīd izcieš mūža ieslodzījumu. Viņu apsūdz separātismā pēc tam, kad viņš atbalstījis uiguru mājas lapu internetā, kuras nolūks bija veicināt izpratni starp uiguriem un pārējiem Ķīnas iedzīvotājiem.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+