Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. novembris, 2012
Drukāt

Saime pret saimi. Kā novērst bišu karus?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ko darīt, ja bites kļūst niknas un saime cīnās pret saimi? Pēc medus sviešanas tukšos rāmīšus izliku pie mājas sienas, lai bites savāc atlikumu. Un sākās “pilsoņu karš”, kurā bija ne tikai ievainotie, bet arī daudz kritušo, bites meklēja spraugas citu stropu sienās un devās zagt medu no kaimiņienēm.

 

Senāk mans tēvs pēc medus sviešanas, sviedi uzreiz nemazgāja, bet izlika to ārā dārzā, lai bites patīra. Es to darīt nedrīkstu – manas bites uzvedas kā mežoņi…
 Jānis Zilupē

 

Izliekot dārzā medainas kāres vai medus sviedi iztīrīšanai, bitēm mostas laupīšanas instinkts.

– Ja kāres izvieto pietiekami tālu no dravas un tas notiek vasarā, kad dabā ir ienesums, laupīšana parasti nesākas. Tad bites nav tik agresīvas un, atrodot kāres, iztīra tās daudz mierīgāk. Jārēķinās, ka cīņā par katru viegli iegūstamo medus pilienu, vienmēr ir arī kritušie. Ja šāds brīvi pieejams medus avots pievilina vācējas arī no kaimiņu dravām, pastāv risks, ka savstarpējos karos bites var inficēties ar dažādām slimībām, – bilst Latvijas Biškopības biedrības veterinārārste konsultante Ineta Eglīte.

Bišu laupīšanās notiek tukšajā laikā, kad dabā nav ienesuma, parasti vasaras otrajā pusē, kā arī siltās rudens dienās (dažkārt atvasaras periodā gaisa temperatūra aptuveni divas nedēļas var būt pāri par +20 °C). Bišu izlūki meklē ienesuma avotus, bet, ja tādu nav dabā, drīz vien uziet biškopja neuzmanīgi atstātās medainās kāres vai arī mazas un vājas bišu saimes, kas nespēj aizstāvēt savus medus krājumus. Šādus avotus atrodot, izlūki mobilizē pārējās nektāra vācējas darbam un sākas masveida laupīšanās, ko biškopim ir grūti pārtraukt. Naskākas uz laupīšanos ir dienvidu pasugu bites – to saimes gandrīz nekad nepaliek tukšā.

No bišu aplaupīšanās ir vieglāk izvairīties, nekā to apturēt, tādēļ strādājot dravā laikā, kad nav ienesuma, biškopim sevišķi jāievēro, lai medainas kāres, cukursīrupa trauki un citas saldvielas būtu piesegtas, nevis viegli pieejamas.

Arī apskatot bišu saimes vai atņemot medu, jārīkojas veikli un ātri, lai medus smarža, kas izplatās no stropa, nepievilinātu kādas citas aktīvas saimes izlūkus.

Darba laikā nav vēlams turēt ligzdu plaši atvērtu, drošāk izmantot papildu sedziņas, piesedzot pārējās kāres, ko tobrīd neapskata. Saimju apskatei vai medus atņemšanai rudens pusē labāk izvēlēties pavēsas un miglainas dienas, kad bites vairāk uzturas stropā.

Ieteicams darbus plānot pēcpusdienā – ja tomēr sāksies laupīšanās, nakts tuvošanās to pārtrauks. Atņemtās medus kāres ievieto noslēgtās kastēs vai pārsedz, lai tās nebūtu pieejamas bitēm.

Ja laupīšanu neizdodas novērst un tā ir jau sākusies, jāsašaurina skreja 1 – 2 cm platumā, lai bitēm būtu vieglāk sargāt stropu un stāties pretī laupītājām. Karstā laikā nodrošina ventilāciju (lai neaizsegtu jumta sietiņu, jāatbīda spilvens).

Uzbrucēju iekļūšanu stropā apgrūtina uz skrejas uzmesta zāle, lapains zars vai kas tamlīdzīgs. Skreju var arī piesegt ar stiklu – stropa iemītnieces ieeju atradīs, bet viešņām stikls būs pietiekami liels traucēklis, lai mazinātu tieksmi iekļūt stropā.

Var veikt arī citus pasākumus: no laupītāju izvēlētā stropa ārā nākošās bites apkaisa ar miltiem un vēro, kurā stropā tās atgriežas. To pagriež ar skreju par 90° citā virzienā, lai nedaudz dezorganizētu sirotājas, kam, atgriežoties no uzbrukuma, nāksies meklēt jauno ieeju. Šajā stropā var ievietot arī bišu savācēju, kas tām ļauj ielidot, bet neļauj izlidot.

Ja laupīšanās noskaņojumu nekādi neizdodas mazināt, tad vakarā pēc aktīvās bišu lidošanas beigām laupītājas pārved uz citu novietni, vismaz 3 – 4 km attālumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+