×
Mobilā versija
Brīdinājums -8.3°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
24. februāris, 2015
Drukāt

Dzīvokļa saimniece mirusi, parāds krājas (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Īpašniece, kam piederēja dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, mirusi pirms vairākiem gadiem. Vienīgais mantinieks dēls joprojām nav pārrakstījis īpašumu uz sava vārdu. Nemaksāti rēķini krājas kaudzēm. Cik ilgi tā var turpināties? RITA ŠILBERGA

Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka mājas apsaimniekotājs vai jebkura cita ieinteresēta persona var Latvijas Zvērinātu notāru padomē pieprasīt izziņu no Mantojumu reģistra par to, vai ir sākta mirušās kundzes mantojuma lieta. Iesniegumā būs jānorāda viņas vārds, uzvārds un personas kods un jāsamaksā par izziņu.

Ja mantojuma lieta ir uzsākta, var uzskatīt, ka mantinieks mantojumu ir pieņēmis. Neraugoties uz to, ka viņš mantoto īpašumu nav ierakstījis zemesgrāmatā uz sava vārda un varbūt pat vēl nav saņēmis mantojuma apliecību, kreditors (namu pārvalde vai cits pakalpojumu sniedzējs) tiesā var sniegt civilprasību, lai no viņa piedzītu parādu. Ja daļa parāda radusies laikā, kad kundze vēl bija dzīva, arī šo summu var iekļaut parādā un piedzīt no mantinieka.

Ja mantojumu reģistra izziņā teikts, ka mantojuma lieta nav uzsākta, tātad mantinieki nav pieteikušies. Tad namu pārvaldes vai cita kreditora pārstāvis var doties pie jebkura zvērināta notāra, kurš darbojas mantojuma atstājējas pēdējās deklarētās dzīvesvietas apgabaltiesas teritorijā, lūgt notāru izsludināt mantojuma atklāšanos un uzsākt mantojuma lietu.

Ja mantinieks (vai mantinieki) ir zināms, to norāda iesniegumā. Ziņas par mantiniekiem var saņemt arī no Iedzīvotāju reģistra. Notārs uz mantinieka deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīs ierakstītu vēstuli un uzaicinās viņu mantot vai rakstiski atraidīt mantojumu.

Ja norādītajā termiņā mantinieks neatnāk pie notāra un rakstiski neatraida mantojumu, atbilstīgi Civillikuma 697. pantam tiek atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis. Tas kreditoram dod tiesības sniegt prasību tiesā un piedzīt no viņa parādu.

Toties, ja mantinieks ierodas pie notāra un rakstiski atraida mantojumu, īpašums tiek atzīts par bezmantinieka mantu. Notārs sagatavo aktu par bezmantinieka mantu, un dzīvoklis vai cits nekustamais īpašums kļūst par valsts īpašumu. Bezmantinieka mantu zvērināts tiesu izpildītājs pārdos izsolē. Ar izsolēs piedāvāto īpašumu un citas mantas sarakstu var iepazīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā www.lzti.lv, sadaļā Izsoļu sludinājumu bāze, kur nekustamie īpašumi un kustamā manta sakārtoti pēc izsoļu datumiem.

Ja mantinieki nav zināmi vai mantojuma atstājējam nav mantinieku, arī tad manta tiek atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieka mantu un zvērināts tiesu izpildītājs to pārdos izsolē.

Tomēr nav garantijas, ka namu pārvaldei izdosies atgūt parādu no ieņēmumiem par izsolē pārdoto dzīvokli, jo pēc likuma mājas apsaimniekotājs nav nodrošinātais kreditors, kura prasījumi jāapmierina pirmām kārtām. Tomēr jebkurā gadījumā apsaimniekotājam ir vērts rīkoties, jo pārdotais dzīvoklis piederēs reālam īpašniekam, kuram turpmāk būs jāmaksā par apsaimniekošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. tieši tā piedalījos izsolē un nosolīju dzīvokli viesītē, kas bija atzīts par bezsaimnieka mantu. Bet VID nez par kādiem pārkāpumiem iesniedza blakussūdzību, jo redz, viņi savi akceptu šai izsolei pieteikuši vēlāk nekā notikusi izsole/ izsole notika septembrī, bet VId gulēja vēl līdz oktobra beigām lai gan dokumenti par atzīšanu par bezsaimnieka mantu viņiem bija jau jūnijā. Un apgabaltiesa izskatīja šo blakussūdzību un atzina, ka tiesu izpildītāja nelikumīgi rīkojusi izsoli. Bet vai tad lietas būtība no tā mainās un kas tad tagad vinnē, jo izsole jārīko no jauna un atkal tas viss maksās naudu, bet dzīvokļa apsaimniekotājs vispār paliek ar garu degunu un var turpināt par velti apsaimniekot dzīvokli. Bet izsole tak nenotika pati no sevis, jo vispirms tiesa atzīst bezsaimnieka mantu, tad nodod teisu izpildītājām, tad izsole atkal tiek aostiprināta zemesgrāmatu tiesā. Un VId tikai pēc visiem šiem procesiem pamostas un izsūta vēstuli pašvaldībai ar piedāvājumu, vai viņi negrib paturēt sev šo dzīvokli ! ! Un es, nosolītāja, arī palieku bez nekā, tik ar sabojātiem nerviem un jau samaksātiem rēķiniem, jo dzīvokli jau uzsāku lietot pēc tiesas lēmuma saņešanas, kad jau iesniedzu lūgumu zemesgrāmatai.

  2. Un ko darīt pārējiem mājas iedzīvotājiem , ja mirušās parāds jau sasniedzis 2 000 eiro , ar soda naudu 400 eiro mēnesī ? Kāpēc šāds parāds tiek attiecināts uz visu mājas godprātīgo maksātāju bilances ?

  3. Izskatās,ka vismaz ar banku ilgtermiņa līgumu par kredīta piešķiršanu mājas siltināšanai,nav paspējusi noslēgt!

Draugiem Facebook Twitter Google+