Foto – LETA

Dzīvokļa saimniece mirusi, parāds krājas 3

Īpašniece, kam piederēja dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, mirusi pirms vairākiem gadiem. Vienīgais mantinieks dēls joprojām nav pārrakstījis īpašumu uz sava vārdu. Nemaksāti rēķini krājas kaudzēm. Cik ilgi tā var turpināties? RITA ŠILBERGA

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka skaidro, ka mājas apsaimniekotājs vai jebkura cita ieinteresēta persona var Latvijas Zvērinātu notāru padomē pieprasīt izziņu no Mantojumu reģistra par to, vai ir sākta mirušās kundzes mantojuma lieta. Iesniegumā būs jānorāda viņas vārds, uzvārds un personas kods un jāsamaksā par izziņu.

Ja mantojuma lieta ir uzsākta, var uzskatīt, ka mantinieks mantojumu ir pieņēmis. Neraugoties uz to, ka viņš mantoto īpašumu nav ierakstījis zemesgrāmatā uz sava vārda un varbūt pat vēl nav saņēmis mantojuma apliecību, kreditors (namu pārvalde vai cits pakalpojumu sniedzējs) tiesā var sniegt civilprasību, lai no viņa piedzītu parādu. Ja daļa parāda radusies laikā, kad kundze vēl bija dzīva, arī šo summu var iekļaut parādā un piedzīt no mantinieka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja mantojumu reģistra izziņā teikts, ka mantojuma lieta nav uzsākta, tātad mantinieki nav pieteikušies. Tad namu pārvaldes vai cita kreditora pārstāvis var doties pie jebkura zvērināta notāra, kurš darbojas mantojuma atstājējas pēdējās deklarētās dzīvesvietas apgabaltiesas teritorijā, lūgt notāru izsludināt mantojuma atklāšanos un uzsākt mantojuma lietu.

Ja mantinieks (vai mantinieki) ir zināms, to norāda iesniegumā. Ziņas par mantiniekiem var saņemt arī no Iedzīvotāju reģistra. Notārs uz mantinieka deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīs ierakstītu vēstuli un uzaicinās viņu mantot vai rakstiski atraidīt mantojumu.

Ja norādītajā termiņā mantinieks neatnāk pie notāra un rakstiski neatraida mantojumu, atbilstīgi Civillikuma 697. pantam tiek atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis. Tas kreditoram dod tiesības sniegt prasību tiesā un piedzīt no viņa parādu.

Toties, ja mantinieks ierodas pie notāra un rakstiski atraida mantojumu, īpašums tiek atzīts par bezmantinieka mantu. Notārs sagatavo aktu par bezmantinieka mantu, un dzīvoklis vai cits nekustamais īpašums kļūst par valsts īpašumu. Bezmantinieka mantu zvērināts tiesu izpildītājs pārdos izsolē. Ar izsolēs piedāvāto īpašumu un citas mantas sarakstu var iepazīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā www.lzti.lv, sadaļā Izsoļu sludinājumu bāze, kur nekustamie īpašumi un kustamā manta sakārtoti pēc izsoļu datumiem.

Ja mantinieki nav zināmi vai mantojuma atstājējam nav mantinieku, arī tad manta tiek atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieka mantu un zvērināts tiesu izpildītājs to pārdos izsolē.

Tomēr nav garantijas, ka namu pārvaldei izdosies atgūt parādu no ieņēmumiem par izsolē pārdoto dzīvokli, jo pēc likuma mājas apsaimniekotājs nav nodrošinātais kreditors, kura prasījumi jāapmierina pirmām kārtām. Tomēr jebkurā gadījumā apsaimniekotājam ir vērts rīkoties, jo pārdotais dzīvoklis piederēs reālam īpašniekam, kuram turpmāk būs jāmaksā par apsaimniekošanu.