Mobilā versija
-3.6°C
Tenis, Dravis
Otrdiena, 17. janvāris, 2017
22. septembris, 2015
Drukāt

Saimniekot ezeros var arī pašlaik. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-LETAFoto-LETA

Man pieder zeme, uz kuras atrodas vairāki ezeri. Bet, tā kā zvejas tiesības tajos pieder valstij, nekāda saimnieciskā darbība man nav iespējama. Ja būtu iespējama, tad taču arī valsts budžets iegūtu. Kāpēc valsts nedomā par citu risinājumu šādu dalīto īpašumu izmantošanai? Jānis Kuzmans Kārsavā

 

Civillikuma 2. pielikumā nosaukti 208 Latvijas ezeri vai to daļas, kur piekrastes zeme un ūdeņi gan pieder privātajiem, bet zvejas tiesības pieder valstij. Zvejas tiesību izmantošanu tajos nosaka Zvejniecības likums, kā arī zvejas un makšķerēšanas noteikumi. Makšķerēt šajos ezeros ir atļauts ikvienam, bet rūpnieciskās zvejas tiesības tajos iznomā pašvaldība un tās ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītajiem ierobežojumiem. Zemkopības ministrijas ivsaimniecības departamenta zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vecākā referente Gunta Ozoliņa paskaidro, ka ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, zvejas tiesību nomā “pirmā roka” tomēr ir ezera piekrastes zemes īpašniekiem, ja vien rūpnieciskās zvejas tiesības nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības. Tādējādi ezera īpašniekam ir zināmas iespējas izmantot zivju krājumus, kaut arī zvejas tiesības tajā pieder nevis viņam, bet valstij. Saņemot pašvaldības pilnvarojumu, ezera īpašnieks var kļūt par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētāju, ja viņš veic zivju resursu pavairošanu un aizsardzību. Tāpat var organizēt licencēto rūpniecisko zveju, ja ezerā netiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīku, to skaita vai nozvejas apjoma gada limiti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

Abos gadījumos, veicot zināmus ieguldījumus ezera apsaimniekošanā, ezera īpašniekam ir iespējams gūt papildu ienākumus, kas paliek organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai un tiek izmantoti licencētās zvejas vai makšķerēšanas pārvaldībai.

Pievienot komentāru

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Izvēlies – vai nu es, vai viņa!

Pēc paša vēlēšanās Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu atstājušais Gatis Truksnis (ZZS) jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt kā pilsētas mēra kandidāts. Savā paziņojumā Truksnis uzsvēra, ka šajos gados, kamēr viņš vada Jūrmalas domi, ir panākta “nebijusi politiskā stabilitāte”. Viņš arī uzskaitīja paveiktus darbus, kā arī teica, ka aizvadītie mēneši viņam bijuši “satraukuma un pārdzīvojumu pilni”. Truksnis piebilda, ka atlikušos mēnešus strādās kā deputāts, “lai ar pilnu pārliecību” varētu startēt pašvaldību vēlēšanās kā Jūrmalas mēra kandidāts.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+