Mobilā versija
+3.1°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
22. septembris, 2015
Drukāt

Saimniekot ezeros var arī pašlaik. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-LETAFoto-LETA

Man pieder zeme, uz kuras atrodas vairāki ezeri. Bet, tā kā zvejas tiesības tajos pieder valstij, nekāda saimnieciskā darbība man nav iespējama. Ja būtu iespējama, tad taču arī valsts budžets iegūtu. Kāpēc valsts nedomā par citu risinājumu šādu dalīto īpašumu izmantošanai? Jānis Kuzmans Kārsavā

 

Civillikuma 2. pielikumā nosaukti 208 Latvijas ezeri vai to daļas, kur piekrastes zeme un ūdeņi gan pieder privātajiem, bet zvejas tiesības pieder valstij. Zvejas tiesību izmantošanu tajos nosaka Zvejniecības likums, kā arī zvejas un makšķerēšanas noteikumi. Makšķerēt šajos ezeros ir atļauts ikvienam, bet rūpnieciskās zvejas tiesības tajos iznomā pašvaldība un tās ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītajiem ierobežojumiem. Zemkopības ministrijas ivsaimniecības departamenta zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vecākā referente Gunta Ozoliņa paskaidro, ka ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, zvejas tiesību nomā “pirmā roka” tomēr ir ezera piekrastes zemes īpašniekiem, ja vien rūpnieciskās zvejas tiesības nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības. Tādējādi ezera īpašniekam ir zināmas iespējas izmantot zivju krājumus, kaut arī zvejas tiesības tajā pieder nevis viņam, bet valstij. Saņemot pašvaldības pilnvarojumu, ezera īpašnieks var kļūt par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētāju, ja viņš veic zivju resursu pavairošanu un aizsardzību. Tāpat var organizēt licencēto rūpniecisko zveju, ja ezerā netiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīku, to skaita vai nozvejas apjoma gada limiti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

Abos gadījumos, veicot zināmus ieguldījumus ezera apsaimniekošanā, ezera īpašniekam ir iespējams gūt papildu ienākumus, kas paliek organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai un tiek izmantoti licencētās zvejas vai makšķerēšanas pārvaldībai.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Veselības aprūpes sistēmas grumbainie ceļi

Pēdējo nedēļu laikā veselības ministrei Andai Čakšai vai katru dienu nākas skaidroties saistībā ar mediķu algām. Vakar intervijā LTV ministre teica, ka zemā atalgojuma dēļ spriedze un satraukums jūtams daudzās medicīnas specialitātēs, ne tikai dzemdību iestādēs un nodaļās. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzviet trūkst mediķu un pasliktinās veselības aprūpes pieejamība sabiedrībai. Māra Kučinska vadītā valdība ir apsolījusi veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, un šopavasar tiek gaidīti risinājumu varianti. Veselības ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim iesniegt izskatīšanai ziņojumu par slimnīcu kartējumu, par cilvēkresursu attīstības plānojumu, izmaiņām veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā utt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+