×
Mobilā versija
-4.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
22. septembris, 2015
Drukāt

Saimniekot ezeros var arī pašlaik. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-LETAFoto-LETA

Man pieder zeme, uz kuras atrodas vairāki ezeri. Bet, tā kā zvejas tiesības tajos pieder valstij, nekāda saimnieciskā darbība man nav iespējama. Ja būtu iespējama, tad taču arī valsts budžets iegūtu. Kāpēc valsts nedomā par citu risinājumu šādu dalīto īpašumu izmantošanai? Jānis Kuzmans Kārsavā

 

Civillikuma 2. pielikumā nosaukti 208 Latvijas ezeri vai to daļas, kur piekrastes zeme un ūdeņi gan pieder privātajiem, bet zvejas tiesības pieder valstij. Zvejas tiesību izmantošanu tajos nosaka Zvejniecības likums, kā arī zvejas un makšķerēšanas noteikumi. Makšķerēt šajos ezeros ir atļauts ikvienam, bet rūpnieciskās zvejas tiesības tajos iznomā pašvaldība un tās ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītajiem ierobežojumiem. Zemkopības ministrijas ivsaimniecības departamenta zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vecākā referente Gunta Ozoliņa paskaidro, ka ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, zvejas tiesību nomā “pirmā roka” tomēr ir ezera piekrastes zemes īpašniekiem, ja vien rūpnieciskās zvejas tiesības nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības. Tādējādi ezera īpašniekam ir zināmas iespējas izmantot zivju krājumus, kaut arī zvejas tiesības tajā pieder nevis viņam, bet valstij. Saņemot pašvaldības pilnvarojumu, ezera īpašnieks var kļūt par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētāju, ja viņš veic zivju resursu pavairošanu un aizsardzību. Tāpat var organizēt licencēto rūpniecisko zveju, ja ezerā netiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīku, to skaita vai nozvejas apjoma gada limiti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

Abos gadījumos, veicot zināmus ieguldījumus ezera apsaimniekošanā, ezera īpašniekam ir iespējams gūt papildu ienākumus, kas paliek organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai un tiek izmantoti licencētās zvejas vai makšķerēšanas pārvaldībai.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Zoodārza vadības atlases konkursa komisija

Uz Rīgas Zooloģiskā dārza valdes locekļa amatu pieteikušies 14 pretendenti. Konkursa komisija sākotnēji veiks pieteikumu pirmreizējo izskatīšanu, lai atlasītu tos, kurus aicināt uz pārrunām. Viens no pretendentiem konkursā ir arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš teicis, ka konkursa rezultāti izšķirs, vai viņš piedalīsies nākamajās parlamenta vēlēšanās. Pērn novembrī pēc 22 gadus ilgas karjeras Zooloģiskā dārza vadību atstāja tā valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Pašlaik zoodārzu vadīt turpina valdes locekļi Edgars Vītols un Uldis Želubovskis.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+