Foto – Shutterstock

Saindēšanās. Bet ar ko? Divu puišu nāves cēlonis joprojām neatklāts 7

Durbes novada Tadaiķu pagasta Lieģos 2012. gada 9. septembra vakars bija baigs: kādā Celtnieku ielas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī tika atrasti divu jaunu vīriešu līķi. 24 gadus vecais siltumapgādes projektu vadītājs un licencēts hokeja tiesnesis Kristaps Ozols gulēja uz dīvāna bez dzīvības pazīmēm, galvu stūrī iespiedis, bija jau sastindzis, bet viņa vienaudzis un draugs, ceļu būves speciālists Dāvis Dāvidsons atradās tualetē: bija vēl silts, taču miris. Ir pagājuši nu jau vairāk nekā divi gadi, bet viņu nāves precīzs cēlonis nav noskaidrots: ekspertīzē gan konstatēts, ka jauno vīriešu iekšējos orgānus sagrāvusi nezināma viela, bet tās pēdas nav atrastas organismā.

Reklāma
Reklāma

It kā parasts vakars

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Kas tad notika šajā puišiem liktenīgajā 8. un 9. septembrī? Policijas izmeklēšana, piederīgo, drau­gu liecības ļauj daļēji restaurēt notikušo, un būtisku pretrunu tur nav.

Abi puiši bija draugi un mēdza retumis satikties. Viena no tikšanās vietām bija Ozolu dzīvoklis, kas ikdienā bija tukšs (Ozoli bija pārcēlušies uz Liepāju). Tieši zem šā trešā stāva dzīvokļa citā dzīvoklī joprojām dzīvoja Dāvis Dāvidsons ar vecākiem. Puiši sāka vakarēt ap pulksten sešiem. Runājušies, skatījušies filmas, iedzēruši Liepājā veikalā pirkto vīnu un brendiju “Belij Aist”, kas ražots Moldovā. Ap deviņiem atnācis draugs Reinis, kas dzēris līdzpaņemto Durbē pirkto “Cēsu alu” un ap vieniem naktī devies mājup. Puiši ēduši marinētas sviesta pupiņas un gurķīšus, tomātus želejā, marinētas vistas, dzēruši kokakolu. Nākamajā dienā ap četriem pēcpusdienā un arī astoņos vakarā Reinis piezvanījis Dāvim, kurš sūdzējies par sliktu dūšu, vemšanu un galvas reiboņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kristapa brālis Kārlis Ozols, bijušais “Liepājas metalurga” komandas hokejists, tagad uzņēmējs, atceras: “Ap vieniem naktī es sazvanījos ar brāli: viņš bija labā omā un aicināja arī mani atbraukt, bet man bija citi plāni. Ap diviem pustrijiem viņi bija aizgājuši gulēt. Nākamajā dienā ap pusdienlaiku zvanīju brālim, bet viņš neatbildēja. Tas bija mazliet jocīgi, jo bija Tēva diena un tieši viņš bija tas, kas par ģimenē svinamām dienām man atgādināja. Bet es nevarēju iedomāties, ka ir tik ļauni… Neilgi pirms desmitiem vakarā sapratu, ka kaut kas noticis, un no Liepājas braucu skatīties. Durvis bija aizslēgtas. No kaimiņu dzīvokļa balkona nokļuvu uz mūsu dzīvokļa balkona, no kura redzēju uz dīvāna guļošo brāli. Balkona durvis nebija aizslēgtas – tā tiku iekšā. Izskatījās, ka Kristaps visas dienas garumā nebija bijis spējīgs nokāpt no dīvāna, pie kura bija vēmekļi, kam virsū bija uzlikta avīze, turpat darba un privātais telefons ar neatbildētiem zvaniem. Dāvis bija tualetē. Izsaucu ātro palīdzību.”

Gan Kārlis, gan piederīgie, gan policija noraida versiju, ka dzīvoklī bez mirušajiem un Reiņa bijis vēl kāds. Bija izdzerts brendijs un viena vīna pudele, bet otra pudele – tikai attaisīta un pagaršota. Istabā, kur bija gulējis Dāvis, bija bļoda ar vēmekļiem. Izdzertā daudzums nebija tik liels, lai tikai alkohols nāvē novestu divus veselīgus vīriešus.

Pamatīgi orgānu bojājumi

Policijai bija vairākas versijas: saindēšanās ar pārtiku, ko vēl pastiprināja alkohols; varbūt metil­spirts (tieši tajā laikā Čehijā un Polijā vairāki desmiti cilvēku bija miruši no metilspirta, kas piejaukts oficiāli pārdotiem alkoholiskiem dzērieniem); narkotikas, tajā laikā populārie spaisi. Taču netika atrastas nekādas šādu vielu pēdas ne dzīvoklī, ne vīriešu organismā. Bet orgānu bojājumi abiem bija pamatīgi, tāpēc policija savā šā gada 23. jūlija lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu pieļauj, ka abi draugi lietojuši ballīšu narkotiku GHB, kas mazās devās izraisa labsajūtu, lielās – nāvi, kuras pēdas no organisma pazūd pēc 4 – 6 
stundām un rada tādus bojājumus, kādus konstatēja Kristapam un Dāvim.

Par šādu policijas lēmumu šokā ir gan abu vīriešu vecāki, gan Kārlis. Neviens, arī draugi un paziņas, nav spējīgs iedomāties, ka viņi lietojuši narkotikas. Kristaps pat nesmēķējis, bija hokeja tiesnesis. Abi nedraudzējās ar ielas kompānijām. Viņiem nebija ienaidnieku.

“Jā, viņi dažreiz iedzēra, bet tikai labus dzērienus. Kad es kādreiz sev nopirku kādu lētāku dzērienu, Kristaps bija ļoti pikts par to, ka bendēju veselību,” man saka Kristapa mamma Guntra Ozola. “Vienkārši nevaru iedomāties viņus un narkotikas. Abi nodarbojās ar sportu.”

Reklāma
Reklāma

“Esmu pārliecināts, ka kaut kas bija pudelēs – 
kā tajā pašā laikā Čehijā. Varbūt saindētais dzeramais bija sagatavots kādam speciāli, bet trāpīja mūsu puišiem,” lēš Dāvja tēvs Imants Dāvidsons.

“Nolaidība no policijas puses! Izmeklēšana un ekspertīzes veiktas ļoti pavirši, ne viss, ko puikas bija lietojuši, bija paņemts ekspertīzēm!” piebalso Dāvja mamma Indra Dāvidsone.

Vai policija kaut ko slēpj?

Vecāki un brālis uzskata, ka policija mēģina slēpt savu neizdarību. Kad lūguši iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, tas atļauts. Sākumā norakstījuši visu, kas likās noderīgs, bet tad uzraugošā persona paziņojusi, ka varot pieprasīt, lai nokopē par attiecīgu samaksu un tad nebūšot jāraksta. Uzrakstījuši, kuras lapas interesē, un iesniegumu par kopiju veikšanu. Bet tad negaidīti saņemta noraidoša atbilde: likums paredz ar materiāliem iepazīties tikai vienu reizi. Tagad piederīgajiem uz rokas ir tikai lēmums uz četrām lappusēm par kriminālprocesa izbeigšanu.

“Bet mēs jau izmeklēšanas laikā konstatējām vairākas paviršības, tās noteikti ir arī kriminālprocesa materiālos, tāpēc tos baidās mums dot,” pārliecināta Kristapa mamma Guntra.

Piederīgie ir pārsūdzējuši policijas lēmumu neļaut turpināt iepazīties ar kriminālprocesa materi­āliem Liepājas prokuratūrai, kas sūdzību noraidījusi, uzskatot to par nepamatotu.

Valsts policijas Liepājas iecirkņa policija šo situāciju mutiski man atteicās komentēt, tikai rakstiski. Iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds norāda, ka kriminālprocess izbeigts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 1. punktu – nav noticis noziedzīgs nodarījums. Tas nozīmē, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav gūti nekādi pierādījumi, ka ar traģisko iznākumu būtu saistīta kādas trešās personas prettiesiska rīcība. Kas attiecas uz cietušo personu tiesību ievērošanu – kārtību, kādā var iepazīties ar lietas materiāliem –, arī to nosaka Kriminālprocesa likums, kas neparedz iespēju un neuzliek par pienākumu procesa virzītājam skaidrot lēmumu vai mutiskā formā norādīt papildus tā motivāciju. Šo motivāciju var grozīt vai papildināt prokuratūra, sniedzot atbildes uz sūdzībām vai nepiekrītot lēmumā norādītajai motivācijai, var atcelt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

Lai cīnītos par savām tiesībām, piederīgie nolīguši advokātu Saulvedi Vārpiņu. “Varbūt formāli policija nav likumu pārkāpusi, jo likumā teikts, ka cietušie ar kriminālprocesa materiāliem var iepazīties, bet nekur nav teikts, cik reižu. Tas ir šaurs likuma traktējums – ja vienu reizi paskatījās, tad likums ir izpildīts. Valsts, policija šajā gadījumā jau strādā cietušo interesēs, tāpēc kur ir problēma vēlreiz ļaut ieskatīties materiālos, tos nokopēt? Manā praksē līdzīgs gadījums ir bijis tikai viens, un tas pats Liepājā. Varbūt viss ir kārtībā, bet varbūt policija slēpj izmeklēšanas trūkumus, nav izstrādātas visas versijas? Un, ziniet, pateikt, ka, iespējams, mirušie ir lietojusi narkotikas, kaut gan par to nav nekādu pierādījumu, ir ļoti smags apvainojums! Esmu uzrakstījis iesniegumu Kurzemes tiesu apgabala virsprokuroram – lūgumu tomēr atļaut man un cietušajiem iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem. Neatkarīgi no virsprokurora atbildes rakstīsim sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai par taisnīgas tiesas nenodrošināšanu, liedzot cietušajiem iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem,” saka S. Vārpiņš.

Ballīšu narkotika?

Valsts policijas Liepājas iecirkņa kriminālpolicijas vecākā inspektore Gunita Enkuzena lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, ka D. Dāvidsona un K. Ozola nāves iemesls ir saindēšanās ar nenoskaidrotu vielu, par ko liecina toksiskas izcelsmes mikrocirkulācijas traucējumi iekšējos orgānos. Lēmumā ir atsauce uz Toksikoloģijas centra ārstu toksikologu Robertu Stašin­ski, kurš, iepazinies ar tiesu medicīnas ekspertu atzinumiem, atzīmē, ka pārtika noteikti nav nāves iemesls, bet pieļauj, ka tā varētu būt tā saucamā ballīšu narkotika, sviestskābes atvasinājums GHB, kas, to lietojot, pēc 4 – 6 stundām organismā vairs nav konstatējama. Medicīnas praksē neesot gadījumu, kad cilvēki mirst no legāla alkohola. Nāve iestājas tikai no tā pārdozēšanas, kas konkrētajā gadījumā nav bijis.

G. Enkuzena arī piezīmē, ka tajā laikā Čehijā un Polijā no alkohola lietošanas mirušie cilvēki bija lietojuši dzērienus, kuros bijis metilspirts. Dāvja un Kristapa lietotajos dzērienos un to paliekās metilspirts vai kāda cita viela, kas varēja izraisīt nāvi, netika konstatēta.

Kāds eksperts no Liepājas, kurš nevēlējās, lai minu viņa vārdu, man sacīja, ka mirušo puišu orgānus patiešām bija spēcīgi izmainījusi kāda inde, kas varētu būt narkotikas, bet tikpat labi kāda cita viela, ko nelieto kā narkotikas.

“Es pat neatceros, kad pēdējo reizi Liepājā kaut kas tāds noticis. Protams, šādi mirušie nav retums, taču vienmēr jau zināms vai vismaz ir netiešas liecības, kas ir ticis lietots, cilvēki ir no zema sociālā slāņa. Bet šie puiši patiešām bija gaiši un sportiski cilvēki,” atklāj eksperts.

Centās, bet nenoskaidroja

Liepājas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Jānis Pelnēns ir atvaļinājumā, runāt par konkrēto lietu ar mani atteicās, taču pirms gada viņš laikrakstam “Kurzemes Vārds” sacīja, ka bijušas konsultācijas arī ar ārvalstu ekspertiem, taču bez rezultātiem. “Viņi paši ir lietojuši šo vielu. Neviens viņiem nav ne iedevis ļaunprātīgi, neko. Viņi ir kaut kādā veidā ieguvuši. Saprotiet šo domu? Varbūt Indijas riekstus ir atveduši, ekskursijās braukdami. Šeit ir tikai kaut kas tāds, ko viņi divi zināja. Iespējams – vai nezināja, bet sabiedrība nav šajā gadījumā apdraudēta,” tā pirms gada “Kurzemes Vārdam” teica J. Pelnēns.

Šogad, runājot par Dāvja un Kristapa nāvi, Liepājas iecirkņa priekšnieks G. Ešenvalds “Kurzemes Vārdam” sacījis, ka policija ļoti vēlējās noskaidrot nāves cēloni, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu atkārtoties, tika norīkota viena no labākajām izmeklētājām, kura centusies darīt visu, lai atklātu lietu, taču pierādījumus atrast neizdevās. G. Ešenvalds pieļauj, ka pie vainas varētu būt kāda viela no mājas konserviem.

Bet vai veselīgi vīrieši var nomirt no nepareizi gatavotiem vai glabātiem konserviem?

“Kad viņi šo vielu uzņēmuši? Vakar? Aizvakar? Kur? Mums nav kam paprasīt, ar ko viņi bijuši, kur, ko darījuši,” komentē G. Ešenvalds.