Foto: LETA

Saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā sasaukta Nacionālās drošības komisijas sēde 1

Saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pirmdien, 19.februārī, sasaukta Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde, liecina komisijas priekšsēdētājas Ineses Lībiņas-Egneres (V) publiskotais paziņojums.

Reklāma
Reklāma

Sēde notiks plkst.11.30.

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA pastāstīja, ka komisijas sēdē tiks izvērtēta situācija saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu. Tāpat parlamenta Juridiskais birojs sagatavos informāciju par to, kā parlaments šādā situācijā var rīkoties, ņemot vērā, ka Latvijas Bankas likumā ir stingri noteikti gadījumi, kad centrālās bankas prezidentu var atbrīvot no amata.

Izvērtējot visu šo informāciju, deputāti varēs sniegt sīkāku informāciju par iespējamu rīcību. Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka komisijas sēde ir sasaukta, lai nodrošinātu parlamentāro uzraudzību par notikušo.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par situāciju Latvijas banku sektorā nākamnedēļ lems arī Nacionālā drošības padome, kā arī valdība ārkārtas sēdē.

Kā ziņots, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), paziņojis premjers. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts arī uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.

Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs. Savukārt KNAB līdz šim nav komentējis veiktās izmeklēšanas darbības. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publiski izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Reklāma
Reklāma

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.