Sandra Kalniete
Sandra Kalniete
Foto – Dainis Bušmanis

“Saites ar Krieviju tik drīz nepazudīs”. Saruna ar Sandru Kalnieti 26

Eiropas Parlamenta deputāte, “Vienotības” valdes locekle SANDRA KALNIETE par Putina popularitāti Latvijas krievu vidū, krievvalodīgo sabiedriskās televīzijas kanālu un Valsts prezidenta vēlēšanām.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

– Nesen plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Putina darbību pozitīvi vērtē ap 60% Latvijas krievvalodīgo. Kā izrādījās, šis skaitlis nāk no aptaujas, kuru pēc jūsu pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS. Tomēr neatbildēts palika būtiskāks jautājums: kāpēc šie cilvēki atbalsta Krievijas prezidentu? Kas tieši viņiem patīk – Putins kā līderis, viņa īstenotā politika vai arī impēriskās ambīcijas, kas gūst arvien lielāku atbalstu Krievijas sabiedrībā? Vai jums kā pētījuma iniciatorei tas ir skaidrs?

– Šī nav pirmā reize, kad es pasūtu šādu aptauju, un mani interesē, kā mainās sabiedrības viedoklis. Gan etniskās, gan lingvistiskās saites ir ļoti stipras un darbojas ļoti ilgi, turklāt, jo ilgāks laiks paiet, jo lielāka romantisma deva parādās šajās attiecībās. Tam klāt nāk arī apstāklis, ka Krievija ir tepat blakus un tās informatīvās telpas ietekme ir ļoti liela. Taču būtiski, ka Latvijā krievvalodīgo vidū palielinās to cilvēku skaits, kas šaubās. Viņi vairs nesteidzas piekrist Krievijas nostājai. Es teiktu, ka viņu viedoklis ir kaut kur pa vidu starp latviešu viedokli un Krievijas krievu viedokli.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Un tomēr – kas slēpjas aiz šī viedokļa? Vai tikai romantiskais priekšstats, kuru jūs pieminējāt, slēpj arī gatavību sekot Putina aicinājumiem?

– Lai par to varētu spriest, būtu nepieciešams sīkāks pētījums.

– Kāpēc Latvijas vara no tādiem pētījumiem izvairās? Arī pēc 2012. gada referenduma, kurā 273 tūkstoši pilsoņu nobalsoja par valsts valodas statusu krievu valodai, viņu nostāja netika sīkāk pētīta. Bija tikai dažādi minējumi.

– Liels pētījums prasa nopietnu finansiālu ieguldījumu. Pasūtot savu pētījumu, es mēdzu izmantot tos pašus jautājumus, ko uzdod Levadas pētījumu centrs Krievijā, jo man gribas salīdzināt, kā atšķirsies rezultāti Latvijā. Mani interesē gan latviešu, gan krievu viedoklis. Pērn rudenī pēc Latvijas valdības pasūtījuma tapa pētījums, kur 63% aptaujāto krievvalodīgo bija norādījuši, ka uzskata sevi par Latvijas patriotiem, un 58% lepojas ar to, ka ir Latvijas pilsoņi/iedzīvotāji.