Foto – Fotolia

Latviskā dzīvesziņa Zemgalē. Saimnieces māca cept ūdenskliņģerus un siet sieru 0

Tiklīdz pienāk brīvdienas, tā gribas vērot dabu un kaut ko interesantu uzzināt un piedzīvot. Nesen “Lauku ceļotājs” aicināja piedalīties akcijā “Atvērtās dienas laukos”. Tā bija iespēja paciemoties pie viesmīlīgiem cilvēkiem, piedalīties aktivitātēs – cept, gatavot, izgaršot, meistarot. Ierosmei piesātināta un bagātīga vienas dienas ekskursija Zemgalē un paciemošanās kaimiņzemē Lietuvā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Latviskās tradīcijas

– Kad nopirkām šo māju, mani uzreiz interesēja tās vēsture. Braucu uz Vēstures arhīvu, lai noskaidrotu, kas te agrāk bijis, kādi cilvēki dzīvojuši, – stāsta lauku sētas “Caunītes” saimniece Santa Rubene. Mājai ir cieša saistība ar Cenu muižu Iecavas upes ielokā, kur saimniekoja grāfiene Marta Haizerlinga. Muižai piederēja kalpu mājas “Caunes” un 50 ha zemes, kas atrodama 1934. gada kartē. Pēc tam īpašums nonāca Jelgavas kurlmēmo skolas direktora Paula Bendrupa īpašumā. Mājas vēsture apkopota, un paveiktie darbi fiksēti albumā, ko interesenti var apskatīt. Pērn grāfu pēcteči viesojušies un palikuši apmierināti ar to, kas notiek senču mājās. Lauku sēta dzīvo to dzīvi, ko jaunie saimnieki iedevuši. Tā ir latviskā dzīvesziņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Santas Rubenes stāsts sākas ar gadskārtu apli. – Te nekad nebūs Ziemassvētku vecīša un Lieldienu zaķa, bet gan tas, kas ir dainās, – stingri saka saimniece un aicina aizdomāties par vārdu pasaulei, kas, tulkojot pa zilbēm, atšifrējas pa-saulei. Tā arī latvietis dzīvoja, ievērojot saules ritmu. – Mēs atrodamies ziemeļu puslodē, un mums svarīga ir saule, kad viss plaukst. Bet kristietība radusies dienvidu puslodē, kur pēc karstās dienas mēness dod atelpu, – tāds ir saimnieces skaidrojums gadskārtām, kas kulmināciju sasniedz Jāņos.

Lauku sētā “Caunītes” ir ko darīt lieliem un maziem. Var uzcept maizi un ūdenskliņģerus, var iesēsties stellēs, var gatavot puzuru. Saimnieki, sadarbojoties ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, piedāvā uzzināt daudz par putniem. Te var zīmēt, taisīt maskas, no jūras nogludinātiem kociņiem meistarot putnus, filca putniņiem zīmēt sejiņas. Putnus var vērot arī televizorā, jo vienā būrī ievietota kamera. – Tāds pašmāju šovs. Strazdu būris, ko izmanto zīlīte. Pa logu var redzēt būrīti, no kura ir tiešraide.

Bet, ja negribas pašam darboties, var vērot un… brīnīties. Piemēram, par puzuru, kas gatavots no 2592 salmiņiem. Santa pati uzaudusi lampas abažūru. – Te nav etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, – viņa skaidro. – Mūsu mērķis ir parādīt, kā latviskais var tikt iedzīvināts ikdienā.