Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. maijs, 2014
Drukāt

Maiznieki norūpējušies par rudzu maizes patēriņa tradīciju izzušanu lauku novados (22)

Foto - LETAFoto - LETA

“Maiznieki jau kopš aizvadītā gada redz tendenci, ka cilvēki atkal pērk ne tikai tradicionālo rupjmaizi, baltmaizi un sald­skābmaizi, bet arī augstākas kvalitātes un pievienotās vērtības produktus. Kāpj arī konditorejas produktu patēriņš,” “Latvijas Avīzei” norādīja ceptuves “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis.

Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka aizvadītajā nedēļā maizes ražotāju konferencē “Vesels ēdis” uzsvēra – Latvijā patērētāju uzvedībā un uztverē salīdzinājumā ar pasaules lielākajām valstīm ir daudz kopīgā un atšķirīgā. Proti, cilvēkiem aizvien svarīgāks kļūst stāsts par maizes tapšanu, par to, kāpēc svarīgi to lietot uzturā. Latvijā, tāpat kā citviet, parādās atsevišķi produkti ar īpašu ieguvumu veselībai. Pirkumā izvēlē lielāka loma degunam. “Pircēji nereti lielveikalā, kur darbojas maizes ceptuve, pirkumu izvēlas maizes smaržas dēļ,” novērojusi biedrības izpilddirektore.

G. Duka atzīst – Latvijā cilvēki mazāk nekā agrāk ēd rudzu rupjmaizi, kas tradicionāli bijis ierasts produkts. Maiznieki, reaģējot uz šo tendenci, rudzu maizi padara vieglāku, pievienojot tai, piemēram, kviešu miltus. Tradīcija brokastīs smērēt uz maizes rikas sviestu un likt siera vai desas šķēli aizvien vairāk tiek aizvietota ar jogurtu, augli un graudaugu pārslām. ­
G. Duka nenoliedz arī šo produktu labās īpašības un atsaucas uz pētnieku un ārstu teikto, ka uzturam ir jābūt daudzveidīgam. “Latvijā visierastākais produkts ar augstu šķied­rvielu daudzumu ir nu jau daudzās ģimenēs aizmirstā rupjmaize. Šādu secinājumu izdarīt liek kopā ar biedrību “Siera klubs” rīkotās tikšanās lauku un pilsētu skolās, kur aptaujās ļoti maz skolēnu atzīst, ka ēd rupjmaizi,” tā G. Duka.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs vērsa uzmanību, ka ziemāju izsalšana Latvijā ļoti būtiski miltu cenu neietekmēs. Iemesls – mazais Latvijas tirgus ir lielā pasaules tirgus sastāvdaļa un ietekmēt to nevar. A/s “Latvijas maiznieks” valdes loceklis Artūrs Ilziņš stabilās maizes cenas saista ar cilvēku aizvien zemo pirktspēju. “Šā gada aprīlī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, maizes cenas krita pat par 3,3%. Šāda situācija saistīta ar lielo cenu akciju īpatsvaru lielveikalos. Esam spējuši saglabāt zemas cenas, neraugoties uz samērā augstajām resursu izmaksām,” tā A. Ilziņš.

Uzziņa

Maizes patēriņš Latvijā

viens Latvijas cilvēks gadā apēd vidēji 5,5 kg baltmaizi, 2,4 kg saldskābmaizi, 14,3 kg rupjmaizi un 3 kg graudu vai kliju maizi,

pavisam ik dienu uzņemam 278 g dažādus maizes un graudaugu grupas produktus, kas veido vien 8% no kopējā uztura. Salīdzinājumam – Somijā šis patēriņš ir 153 g, bet Čehijā 277 g,

maize veido 47% no uzņemtajiem graudaugu produktiem.

Avots: “Bior” pētījums

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Maizei jāgaršo pēc maizes!!!

  2. No rudziem tajās maizēs ir tikai rudzu nosaukums kādi netīrumi tur tiek pievienoti to zin tikai kas to putru maisa ,kādēļ cilvēkiem kuri zin kā garšo rudzu maize būtu jāpērk un jāēd govs plāceņi.

  3. Vanga esot teikusi, ka cilvēkiem jāēd rupjmaize, lai tie nezaudētu dzimumu. Kaut kas notiekti tajā ir.

  4. Tie aprēķini par maizes patēriņu ir tādi jocīgi: 5.5+2.4+14.3+3=25.2 kg maizes gadā. Tas nozīmē – 2.1 kg maizes mēnesī un 70 g maizes dienā.

  5. Toties lauku novados, un ne tikai, arvien stabilāku lomu kultūrvēsturiskā mantojumā ieņem 2L alus izstrādājumu dzeršanas tradīcija, kas daudziem lielā mērā aizvietojusi maizes ēšanu.

  6. reklāmās rāda ka laucinieki pārtiek no Rollton makaroniem, arī amerikāņiem interesē tikai baltmaize un kukurūza.

  7. Nu nezinu, es ēdu gandrīz tikai rupjmaizi. Tikai lieta tāda, ka vismaz pilsētās cilvēki iepērkas lielāko tiesu lielveikalos, kuri ir ieinteresēti iepirk vairumā lētāku maizi. Un tāpēc plaukti piegrūzti pilni ar maizi, bet acīm nav pie kā apstāties. Pērku Limbažu (Bomja) rupjmaizi, vienā lielajā Maxsimā atklāju garšīgu Ķekavas firmas “Mario” rupjmaizi. Kādreiz vienā nelielā bodītē uzgāju Ciemupes rupjmaiz (ļoti garšīga), bet tas bija īsu laiku un pasen.

  8. Labs reklāmas sauklis Atbildēt

    Vēlaties būt slaidas, ēdiet rupjmaizi!

  9. Letinnji, GALJU vajag eest, GALJU, un nevis maizi! GALJJU!!!

  10. Vai tā ir rudzu maize ar visādiem stiprinātājiem? Ķīmisks produkts. Kārtīgai rudzu maizei ir gatavība ēšanai tikai pēc nedēļas. Bet to jau mūsdienu maizes ķīmiķi nevar atļauties…

  11. Uzziņa raksta beigās neliecina, ka rudzu maizes lietošanas tradīcija izzustu. Man zināmie lauku ļaudis ēd rupjmaizi un, kuram kuplāka ģimene, tie arī paši maizīti mājās cep. Tā iznāk lētāk un garšīgāk. Un jāpiekrīt citiem komentētājiem, ka lielveikalu plaukti pilni ar “uzlabotām”, “apsēklotām” un “atvieglinātām” maizēm, bet īsti labu, tīru maizi, turklāt par samērīgu cenu reti kur var atrast.

    • Vēl jocīgākais. ka tādu “uzlabotu” maizi nosauc par tradicionālo, klasisko, pēc senām receptēm ceptu .

  12. Pasakiet, kur var nopirkt īstu rudzu rupjmaizi bez jebkādām piedevām? Visur maize ar burkāniem, augļiem, veseliem graudiem, sīrupiem u.c. piedevām. Pagaidām vislabākā ir Liepkalnu maize, bet to visur nevar dabūt.

    • Laba un garšīga maize nāk arī no Jēkabpils novada “Donas” ceptuves. Arī ne visos lielveikalos atrodama. Rīgā esmu redzējusi dažos “Maxima” un “Beta” veikalos.

    • Laucinieki redz ar raundapu nopūstos laukus rudenī,rupmaizi cep no nelobītu graudu miltiem, kas slēpjas graudu apvalkos?

  13. Ja maize būtu tikai no biologiskiem rudziem, nevis vel sazin kā, piem, gen.mod.kviešiem un klijam, tad arī pirktu.

  14. berniem jau asino zarnas no siem divainajiem produktiem, ko visur ber klāt, pat jogurtiem

  15. Cena un kvalitāte. Ja cena ir, tad ar to kvalitāti tā pašvakāk.

  16. Bet varbūt pirms gausties un celt paniku par savu ienākumu kritumu (būsim reāli – tak ne jau nez kādas tur latvju tautas tradīcijas interesē biznesmeņus!), maiznieki varēja iečekot, kādas algas ir laukos un tad ieiet bodē paķolēt, kāda ir viņu ceptās rudzu maizes klaipa, pusklaipa vai pat tikai 3-6 šķelīšu cenas!?
    CIK tad laukos ir tādu cilvēku, kas par topašu Lāču ČETRĀM PUSšķēlītēm rupjmaizes var nolocīt vairrāk par LATU???

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+