Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. augusts, 2014
Drukāt

Mazajiem cūkaudzētājiem piemēros vienkāršākus biodrošības pasākumus

Foto - LETAFoto - LETA

Turpmāk tiem cūku ganāmpulkiem, kuros dzīvnieku skaits nesasniedz desmit, būs jāievēro vienkāršāki biodrošības pasākumi, bet lielākiem ganāmpulkiem nāksies ievērot stingrākas prasības. Par to Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībniekus vakar informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Lai izbēgtu no dažādām prasību interpretācijām, PVD kopīgi ar Latvijas Cūku audzētāju asociāciju (LCCA) izstrādājis vienotas vadlīnijas, pēc kā vadīties biodrošības pasākumu īstenošanā. Paredzams, ka vadlīnijas stāsies spēkā nekavējoties.

LCAA direktore Dzintra Lejniece atzīst, ka tas ir kompromisa variants, lai prasības abas puses saprastu vienādi un lai cūkaudzētāji zinātu, ko no viņiem prasa. “Lai nebūtu tā, ka cūkaudzētājiem prasa dez­infekcijas bedri, vēlams, betonētu un noteikta izmēra, vai betonētu mēslu krātuvi,” tā LCAA vadītāja. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka pēc tikšanās ar Latgales zemniekiem pārliecinājies, ka ne visi var izpildīt nepieciešamās biodrošības prasības un, piemēram, “uzbūvēt trīs sētas” apkārt savai saimniecībai, tāpēc mazajām saimniecībām būs jāievēro piecas sešas galvenās prasības un viss pārējais būs pašu rokās. Biodrošības pasākumus visā Latvijas teritorijā paredzēts ieviest pēc 31. oktobra.

Pārmet bezdarbību


LOSP sanāksmes laikā izskanēja pārmetumi PVD par reālu pasākumu trūkumu, kas ļautu pasargāt Latvijas pārējo teritoriju no bīstamās cūku slimības – Āfrikas cūku mēra. “Padomju laikā vajadzēja nodedzināt lauku, kur atrada kādu slimu cūku. Tagad mašīnas pārbrauc pāri beigtai cūkai un brauc pa visu Latviju, izvazājot šo slimību. Tā ir pilnīga bezdarbība,” sūrojās z/s “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis. Jau aptuveni gadu bija zināms, ka mēris tuvojas Latvijai, taču izdarīts neesot nekas.

J. Dzenis arī zina teikt, ka graudu iepircēji jau atsakoties iepirkt labību no Āfrikas cūku mēra skartās teritorijas. Lauksaimnieka pārmetumus gan noraida PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, sakot, ka dienests savu darbu dara atbilstoši noteiktajām prasībām un to par apmierinošu un labu atzinuši arī Eiropas Komisijas eksperti. Šobrīd notiek cīņa ar slimības cēloņiem – mežacūku populāciju un biodrošības pasākumiem fermās. Ja ar šiem riska faktoriem neizdosies tikt galā, slimība turpinās izplatīties, neslēpj PVD ģenerāldirektors. Viņš arī uzsver, ka Lietuvas atbildīgais dienests cīnās līdzīgi, turklāt kaimiņvalstī piemājas saimniecībās jāno­drošina duša, dezinfekcija, kā arī žogs ap cūku novietni. Savukārt Baltkrievijā šovasar pieņemts lēmums izšaut visas mežacūkas.

PVD ģenerāldirektors atzīst, ka mežacūku medības var neradīt efektu, ka infekcija netiek nodota no vienas cūkas otrai. Tāpēc, iespējams, ziemā aizliegs piebarot mežacūkas un jebkurš mednieks varēs savā vienā vai divos hektāros tās izšaut.

Zemkopības ministrija apsvērs lauksaimnieku ierosinājumu atļaut medību licenci ieguvušiem cūku audzētājiem savā īpašumā nošaut mežacūkas, lai samazinātu mežacūku populāciju. M. Balodis pieļāva, ka, visticamāk, nāksies izšaut arī sivēnmātes, jo citas iespējas populācijas samazināšanai var nebūt.

Sāk kremēt


Lai steidzami nodrošinātu bīstamās cūku slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumu īstenošanu, PVD iegādājās Lielbritānijā ražotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtu, kas darbu sāka trešdien. Tā pagaidām stacionāri atradīsies Daugavpils novada Lauceses pagastā. Iekārta, pateicoties valdības atbalstam, ir PVD īpašums un līdzekļu ieguldījums ilgtermiņā. Dedzināšanas iekārta stundas laikā varēs sadedzināt vienu tonnu dzīvnieku blakusproduktu. Tās palaišanas sākumperiodā tā vairāk tiks noslogota ĀCM skarto dzīvnieku līķu sadedzināšanai. Dedzināšanas iekārtā darba procesu nodrošinās apmācīti speciālisti.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+