Pasaulē
Citur

Sāk lietu par Trampa atstādināšanu0


Donalds Tramps.
Donalds Tramps.
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

ASV Kongresa Pārstāvju palāta, kur vairākums ir Demokrātu partijas likumdevējiem, sākusi izmeklēšanu par prezidenta Donalda Trampa darbību, kas teorētiski varētu novest pie valsts galvas atstādināšanas no amata.

 

Zvans Zelenskim bija pēdējais piliens

Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, kas ASV varas hierarhijā ieņem trešo augstāko amatu, ilgu laiku atturējās atbalstīt impīčmenta procedūras sākšanu pret prezidentu Trampu, uzskatot, ka līdz šim izvirzītās apsūdzības nav pietiekamas prezidenta atstādināšanai.

Atklātībā nākot informācijai, ka prezidents Tramps licis apturēt 460 miljonu dolāru militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai dažas dienas pirms tālruņa sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelen­ski, kurā Tramps uzstājīgi aicināja Kijevu veikt izmeklēšanu par bijušā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera biznesa darījumiem Ukrainā, Pelosi piekrita impīčmenta sākšanai pret Trampu. ASV mediji atzīmē, ka konfrontācija starp demokrātu kontrolēto Pārstāvju palātu un prezidentu Trampu var vēl vairāk sašķelt ASV sabiedrību un pretnostatīt politiskās partijas.

Prezidents izmantojis dienesta stāvokli, lai mudinātu ārvalsts vadītāju sākt izmeklēšanu lietā, kas varētu kaitēt viņa varbūtējā sāncenša Džo Baidena izredzēm 2020. gada prezidenta vēlēšanās. Saziņā ar Kijevu kā Trampa pārstāvis darbojās viņa personiskais jurists Rūdolfs Džuliani, apejot Valsts departamenta amatpersonas. Baltajam namam cenšoties kontrolēt ASV attiecības ar Ukrainu, tika atsaukts ASV vēstnieks Kijevā, ignorētas Nacionālās drošības padomes amatpersonas un izlūkdienestu pārstāvji. Kā atzīmē laikraksts “The Washington Post”, “tas nav tikai kārtējais ķīviņš starp Balto namu un Kongresu, jo prezidents Tramps ir kompromitējis valsts drošību personīga labuma dēļ”.

 

Vēlēšanu tuvums nokaitē gaisotni

Politikā ļoti pieredzējusī Pelosi, kura darbojās Kongresā jau 11 gadus pirms prezidenta Bila Klintona impīčmenta 1998. gadā, labi zina šī procesa sarežģītību. Līdz ar konstitucionālajām niansēm tā ir politiska, nevis krimināllieta.

Daži analītiķi atgādina, ka mēģinājums atstādināt Trampu konstitucionālā ceļā var pavairot viņa izredzes tikt pārvēlētam 2020. gadā, un tieši šie apsvērumi kavēja Pelosi izšķirties par impīč­menta procedūras sākšanu. 1974. gada izmeklēšanā viss bija pret prezidentu Ričardu Niksonu, kurš zaudēja amatu. 1998. gadā republikāņi pārrēķinājās, cerot, ka impīčmenta process izstums Klintonu no Baltā nama, taču Senāta balsojumā viņš tika attaisnots.

Vēlēšanu tuvuma nokaitētajā gaisotnē, jo nākamgad tiks izraudzīts ne tikai prezidents, bet arī visa Pārstāvju palāta, trešdaļa senatoru un citas amatpersonas, daļa republikāņu likumdevēju, ņemot vērā jaunos pierādījumus, varētu vērsties pret prezidentu Trampu, atzīmē izdevums “Politico”.

Tā teikt, nekā personīga, tikai bizness (pārvēlēšana), tāpēc labāk aizej pats, pirms tiec atstādināts. Tā notika 1974. gadā, kad tieši pēc republikāņu senatoru grupas sarunas ar Niksonu Ovālajā kabinetā prezidents izlēma atkāpties. Trampa prezidentūra ir polarizējusi ASV politiku, likumdevējiem Kongresā balsojot atbilstoši partijiskajai piederībai. Analītiķi uzskata, ka republikāņu likumdevējiem, kuriem nākamgad jācīnās par pārvēlēšanu, būs grūti izskaidrot vēlētājiem, kāpēc viņi atbalsta prezidentu, kas ļaunprātīgi izmantojis amata pilnvaras.

 

Atgādina vēstures mācības

Pat republikāņiem vēršoties pret Niksonu, 1974. gada novembrī Kongresa starpvēlēšanās partija cieta sakāvi. Eksperti uzskata, ka šī neveiksme veicināja līdz tam mazpazīstamā Džordžijas štata gubernatora Džimija Kārtera ievēlēšanu prezidenta amatā.

Saistītie raksti

ASV Konstitūcija paredz impīčmentu nevis kā apdraudējumu, bet kā drošības mehānismu izpildvaras kontrolei. Impīčmenta procedūru var pielīdzināt apsūdzībai, likumdevējiem izvērtējot pierādījumus par varbūtējām nelikumībām prezidenta darbībā un lemjot, vai jāsāk oficiāls tiesas process. Kā atzīmē žurnāls “The Atlantic”, nopietnākais drauds valsts politiskajai stabilitātei ir nevis Kongress, kas grib izvērtēt prezidenta rīcības atbilstību zvērestam, bet gan prezidents, kura rīcība neatbilst šim svinīgajam solījumam.

LA.lv