Latvijā
Kriminālziņas

Sāk tiesāt neveiksmīgos ceļojumu organizatorus. “Relaks tūrē” pazaudē 11 000 eiro 16


Sākoties “Relaks tūres” grūtībām 2015. gada martā, toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis solīja, ka visiem spēkiem mēģina rast risinājumu. Diemžēl pozitīvu risinājumu viņam neizdevās rast…
Sākoties “Relaks tūres” grūtībām 2015. gada martā, toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis solīja, ka visiem spēkiem mēģina rast risinājumu. Diemžēl pozitīvu risinājumu viņam neizdevās rast…
Foto no facebook.com

Tūrisma firmas “Relaks tūre” vadītāji un īpašnieki Hardijs Madzulis un Evita Grāvīte 160 uzņēmuma klientiem nodarījuši zaudējumus par 220 266,97 eiro, aprēķinājusi prokurore Viktorija Šumska, kas abus apsūdz par svešas mantas prettiesisku iegūšanu. Vakar tiesas sēdē sāka izskatīt lietu, kurā H. Madzulis un E. Grāvīte apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta “Piesavināšanās”.

2016. gada janvārī “Relaks tūre” pēc uzņēmumu pārstāvju ierosinājuma tika atzīta par maksātnespējīgu. Taču jau pirms tam publiskajā telpā nonāca daudzu firmas klientu sūdzības, kuri bija samaksājuši par ceļojumiem, taču nekur nebija aizbraukuši un naudu atpakaļ arī nebija dabūjuši. Vislielāko naudu sadarbībā ar “Relaks tūri” varētu būt zaudējis kāds pāris, kurš vēlējies braukt uz Austrāliju un uzņēmumam samaksājis pat 11 000 eiro.

Sēdes starplaikā aprunājos ar “Relaks tūres” bijušo klienti Marutu, kura samaksājusi 380 eiro par braucienu uz Šveici, bet ceļojums atcelts. “Man jau nav tik svarīgi, lai firmas pārstāvjus krimināli soda: nav viņi mani ne kāvuši, ne situši, taču naudu gan gribu atgūt. Jau tā pa šiem gadiem tās vērtība kritusies,” teica Maruta.

Tomēr prokuratūra uzskata, ka firmas vadītāju rīcība ir arī krimināli sodāma, jo viņi piesavinājušies un izšķērdējuši svešu mantu. V. Šumska paskaidro: sev kabatā klientu naudu H. Madzulis un E. Grāvīte gan nav likuši, taču nauda izlietota, lai segtu iepriekšējās saistības, saimnieciskos izdevumus u. c. “Naudu, ko klienti samaksāja par ceļojumu, tieši šo braucienu organizēšanā arī bija jāizlieto. To nedrīkstēja tērēt citām firmas vajadzībām,” uzsver prokurore. “Nolūkā piesavināties svešu mantu viņi tīši nepildīja prasības pret klientiem.”

Ja tiesa atzīs, ka tiešām notikusi piesavināšanās, turklāt lielā apmērā, apsūdzētos var sodīt ar brīvības atņemšanu pat līdz desmit gadiem. Apsūdzētie savu vainu neatzīst: neesot naudu piesavinājušies prettiesiski.

Prasa arī morālo kompensāciju

Lietu izskata Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins, taču, tā kā uz pirmo sēdi bija uzaicināti pusotrs simts cietušo, sēde notika Administratīvās tiesas konferenču zālē. Cietušie – pārsvarā pensijas vecuma ļaudis, jo jaunāki ceļotāji biežāk savus braucienus organizē paši.

Lielāko daļu laika pirmajā tiesas sēdē aizņēma cietušo uzklausīšana. Stāsti līdzīgi, atšķiras tikai “Relaks tūrē” pazaudētā summa un ceļojuma galamērķis – 745 eiro zaudējusi dāma, kas cerējusi apceļot Spāniju, no 1323 eiro šķīries pāris, kas gribējis redzēt Grieķiju, 1500 eiro “Relaks tūrei” samaksājusi aktīva ceļotāja, kas cerēja aizbraukt gan uz Grieķiju, gan Šveici un Čehiju.

Kāds no cietušajiem cer atgūt ne tikai gandrīz 2000 eiro, ko samaksājis par solīto ceļojumu uz Portugāli, bet arī 11 000 eiro sāpju naudas, proti, morālo kompensāciju. H. Madzuļa aizstāvis Juris Grīnvalds gan norādīja, ka to var prasīt tikai tad, ja bijušas morālas vai fiziskas ciešanas. Kādas gan ciešanas cietušajam esot sagādājusi neaizbraukšana ceļojumā, viņš taujāja. Cietušais paskaidroja, ka ciešanas sagādājis tas, ka vispirms bijusi ilga neziņa, vai ceļojums būs, bet nu viņam ilgi jāgaida sava nauda. “Izjuka ne tikai ceļojums, bet arī mans atvaļinājums. Turklāt mani vecāki, kam jau vairāk nekā 80 gadi, tā uztraucās un pārdzīvoja, ka viņiem pasliktinājās veselība,” atbildēja cietušais.

Citi klātesošie gan neapmierināti šņāca par to, ka nevajag prasīt morālo kompensāciju, ja tik daudzi nav atguvuši pat savu tiešo ieguldījumu, bet citi sašuta par advokāta uzdotajiem jautājumiem. Jāpiebilst, ka daļa cietušo uzskata arī, ka pratināt katru naudu zaudējušo cilvēku ir liela laika šķiešana – tiesai būtu jāņem vērā liecības, ko viņi devuši policijā un prokuratūrā. Dažbrīd cietušie sacēla tik lielu troksni, ka tiesnesis draudēja skaļākos izraidīt no zāles.

Ļoti uzticējās

Zīmīgi, ka daudzi apkrāptie ilgus gadus bijuši “Relaks tūres” klienti: uzticējušies uzņēmumam, braukuši atkal un atkal, cenas arī šķitušas labākas nekā konkurentiem. Tāpēc nav pat ticējuši baumām par gaidāmo “Relaks tūres” bankrotu un tam, ka ceļojums nebūs, noticējuši tikai tad, kad dažas dienas pirms ceļojuma no firmas zvanīts un sacīts, ka ceļojums atcelts. Sākotnēji uzņēmuma pārstāvji solījuši naudu atmaksāt, bet vēlāk nav bijuši ne sazvanāmi, ne sastopami, ne arī atbildējuši uz vēstulēm. Tas neliedza advokātam cietušajiem jautāt: kā gan apsūdzētie varējuši zināt, ka klienti grib atgūt naudu, ja saziņa nav notikusi.

No vakar uzklausītajiem cietušajiem lielākā minētā summa, kas zaudēta sadarbībā ar “Relaks tūri”, ir 3678 eiro. Vispirms šis kungs bija iemaksājis 2782 eiro par plānoto ceļojumu uz tālo Argentīnu, bet pēc tam 2015. gada pavasarī, kad jau bija zināms par uzņēmuma naudas grūtībām, samaksājis vēl ap 900 eiro, lai brauktu uz Portugāli. Neaizbrauca nekur un naudas atmaksu gaida joprojām. “Es uzticējos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka līgumā bija rakstīts, ka iemaksātā nauda apdrošināta “BTA”. Taču arī no apdrošinātāja neko neesmu saņēmis. Es varbūt to visu neuztvēru tik emocionāli, bet mana kolēģe, kas arī gribēja braukt uz Argentīnu, “Relaks tūrē” zaudēto naudu bija krājusi sešus gadus, bet te vēl advokāts jautā, vai tad bijušas kādas ciešanas,” teica cietušais. Jāpiebilst, ka daļai cietušo apdrošinātājs tomēr naudu atmaksājis. Piemēram, kāds cietušais “par lielu brīnumu” atguva 1750 eiro, ko bija iemaksājis par ceļojumu uz Itāliju. Taču viņš tagad pieprasījis tikpat lielu kompensāciju par morālajām ciešanām, jo bijusi vilšanās un tagad vēl pa tiesām jāstaigā. Kā var saprast no bijušo “Relaks tūres” klientu stāstītā, kuri pirmie aizgājuši pie apdrošinātājiem, tie arī dabūjuši savu naudu.

Nākamās tiesas sēdes plānotas nākamnedēļ un aiznākamnedēļ, kad joprojām turpinās uzklausīt cietušos.

Jāpiebilst, ka ir vēl 30 cietušie, kuri par tādiem nav atzīti šīs krimināllietas ietvaros, jo pārāk vēlu pieteikušies kā cietušie. Par naudu, ko zaudējuši šie ceļotgribētāji, policija ierosinājusi jaunu kriminālprocesu.

Tūrisma biroju “Relaks tūre” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016. gada 20. janvārī atzina par maksātnespējīgu. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā bija vērsies pats uzņēmums. “Relaks tūre” tika dibināta 1994. gadā.

Apdrošinātāji: apdrošinājuma summas pietika tikai četriem klientiem

Apdrošināšanas sabiedrība “BTA Insurance Company SE” (“BTA”), izpildot no “BTA” un SIA “Relaks tūre” noslēgtā apdrošināšanas līguma izrietošās saistības, izmaksājusi SIA “Relaks tūre” klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28 500 eiro apmērā. Tā, atsaucoties uz “BTA” vēstīto, 2015. gada jūnijā ziņoja LETA.

“Relaks tūre” bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, ziņoja “BTA”. Pēc “Relaks tūres” nonākšanas finansiālās grūtībās “BTA” saņēma 246 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus no “Relaks tūres” klientiem par kopējo summu 277 828 eiro. “BTA” izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzības “Relaks tūres” klientiem par kopējo maksimālo apdrošināšanas līgumā iekļauto apdrošinājuma summu – 28 500 eiro – atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un secībai. Ja apdrošinājuma summa ir mazāka par kopējo neizpildīto saistību apmēru, apdrošināšanas atlīdzības jāizmaksā tādā secībā, kādā ir iestājušies apdrošināšanas gadījumi un saņemti pieteikumi no klientiem, bet nepārsniedzot kopējo apdrošinājuma summu. Apdrošinājuma summa bija pietiekama tikai četru “Relaks tūres” klientu zaudējumu segšanai, turklāt trijiem klientiem zaudējumi tika segti pilnā apmērā, bet ceturtajam tikai daļēji. Pārējiem “Relaks tūres” klientiem jācīnās par zaudējumu atlīdzināšanu, vēršoties tiesībaizsardzības iestādēs, secināja “BTA”.

LA.lv