×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
16. janvāris, 2018
Drukāt

Sāk tiesāt neveiksmīgos ceļojumu organizatorus. “Relaks tūrē” pazaudē 11 000 eiro (15)

Foto no facebook.comFoto no facebook.com

Sākoties "Relaks tūres" grūtībām 2015. gada martā, toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hardijs Madzulis solīja, ka visiem spēkiem mēģina rast risinājumu. Diemžēl pozitīvu risinājumu viņam neizdevās rast…

Tūrisma firmas “Relaks tūre” vadītāji un īpašnieki Hardijs Madzulis un Evita Grāvīte 160 uzņēmuma klientiem nodarījuši zaudējumus par 220 266,97 eiro, aprēķinājusi prokurore Viktorija Šumska, kas abus apsūdz par svešas mantas prettiesisku iegūšanu. Vakar tiesas sēdē sāka izskatīt lietu, kurā H. Madzulis un E. Grāvīte apsūdzēti pēc Krimināllikuma 179. panta “Piesavināšanās”.

2016. gada janvārī “Relaks tūre” pēc uzņēmumu pārstāvju ierosinājuma tika atzīta par maksātnespējīgu. Taču jau pirms tam publiskajā telpā nonāca daudzu firmas klientu sūdzības, kuri bija samaksājuši par ceļojumiem, taču nekur nebija aizbraukuši un naudu atpakaļ arī nebija dabūjuši. Vislielāko naudu sadarbībā ar “Relaks tūri” varētu būt zaudējis kāds pāris, kurš vēlējies braukt uz Austrāliju un uzņēmumam samaksājis pat 11 000 eiro.

Sēdes starplaikā aprunājos ar “Relaks tūres” bijušo klienti Marutu, kura samaksājusi 380 eiro par braucienu uz Šveici, bet ceļojums atcelts. “Man jau nav tik svarīgi, lai firmas pārstāvjus krimināli soda: nav viņi mani ne kāvuši, ne situši, taču naudu gan gribu atgūt. Jau tā pa šiem gadiem tās vērtība kritusies,” teica Maruta.

Tomēr prokuratūra uzskata, ka firmas vadītāju rīcība ir arī krimināli sodāma, jo viņi piesavinājušies un izšķērdējuši svešu mantu. V. Šumska paskaidro: sev kabatā klientu naudu H. Madzulis un E. Grāvīte gan nav likuši, taču nauda izlietota, lai segtu iepriekšējās saistības, saimnieciskos izdevumus u. c. “Naudu, ko klienti samaksāja par ceļojumu, tieši šo braucienu organizēšanā arī bija jāizlieto. To nedrīkstēja tērēt citām firmas vajadzībām,” uzsver prokurore. “Nolūkā piesavināties svešu mantu viņi tīši nepildīja prasības pret klientiem.”

Ja tiesa atzīs, ka tiešām notikusi piesavināšanās, turklāt lielā apmērā, apsūdzētos var sodīt ar brīvības atņemšanu pat līdz desmit gadiem. Apsūdzētie savu vainu neatzīst: neesot naudu piesavinājušies prettiesiski.

Prasa arī morālo kompensāciju

Lietu izskata Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins, taču, tā kā uz pirmo sēdi bija uzaicināti pusotrs simts cietušo, sēde notika Administratīvās tiesas konferenču zālē. Cietušie – pārsvarā pensijas vecuma ļaudis, jo jaunāki ceļotāji biežāk savus braucienus organizē paši.

Lielāko daļu laika pirmajā tiesas sēdē aizņēma cietušo uzklausīšana. Stāsti līdzīgi, atšķiras tikai “Relaks tūrē” pazaudētā summa un ceļojuma galamērķis – 745 eiro zaudējusi dāma, kas cerējusi apceļot Spāniju, no 1323 eiro šķīries pāris, kas gribējis redzēt Grieķiju, 1500 eiro “Relaks tūrei” samaksājusi aktīva ceļotāja, kas cerēja aizbraukt gan uz Grieķiju, gan Šveici un Čehiju.

Kāds no cietušajiem cer atgūt ne tikai gandrīz 2000 eiro, ko samaksājis par solīto ceļojumu uz Portugāli, bet arī 11 000 eiro sāpju naudas, proti, morālo kompensāciju. H. Madzuļa aizstāvis Juris Grīnvalds gan norādīja, ka to var prasīt tikai tad, ja bijušas morālas vai fiziskas ciešanas. Kādas gan ciešanas cietušajam esot sagādājusi neaizbraukšana ceļojumā, viņš taujāja. Cietušais paskaidroja, ka ciešanas sagādājis tas, ka vispirms bijusi ilga neziņa, vai ceļojums būs, bet nu viņam ilgi jāgaida sava nauda. “Izjuka ne tikai ceļojums, bet arī mans atvaļinājums. Turklāt mani vecāki, kam jau vairāk nekā 80 gadi, tā uztraucās un pārdzīvoja, ka viņiem pasliktinājās veselība,” atbildēja cietušais.

Citi klātesošie gan neapmierināti šņāca par to, ka nevajag prasīt morālo kompensāciju, ja tik daudzi nav atguvuši pat savu tiešo ieguldījumu, bet citi sašuta par advokāta uzdotajiem jautājumiem. Jāpiebilst, ka daļa cietušo uzskata arī, ka pratināt katru naudu zaudējušo cilvēku ir liela laika šķiešana – tiesai būtu jāņem vērā liecības, ko viņi devuši policijā un prokuratūrā. Dažbrīd cietušie sacēla tik lielu troksni, ka tiesnesis draudēja skaļākos izraidīt no zāles.

Ļoti uzticējās

Zīmīgi, ka daudzi apkrāptie ilgus gadus bijuši “Relaks tūres” klienti: uzticējušies uzņēmumam, braukuši atkal un atkal, cenas arī šķitušas labākas nekā konkurentiem. Tāpēc nav pat ticējuši baumām par gaidāmo “Relaks tūres” bankrotu un tam, ka ceļojums nebūs, noticējuši tikai tad, kad dažas dienas pirms ceļojuma no firmas zvanīts un sacīts, ka ceļojums atcelts. Sākotnēji uzņēmuma pārstāvji solījuši naudu atmaksāt, bet vēlāk nav bijuši ne sazvanāmi, ne sastopami, ne arī atbildējuši uz vēstulēm. Tas neliedza advokātam cietušajiem jautāt: kā gan apsūdzētie varējuši zināt, ka klienti grib atgūt naudu, ja saziņa nav notikusi.

No vakar uzklausītajiem cietušajiem lielākā minētā summa, kas zaudēta sadarbībā ar “Relaks tūri”, ir 3678 eiro. Vispirms šis kungs bija iemaksājis 2782 eiro par plānoto ceļojumu uz tālo Argentīnu, bet pēc tam 2015. gada pavasarī, kad jau bija zināms par uzņēmuma naudas grūtībām, samaksājis vēl ap 900 eiro, lai brauktu uz Portugāli. Neaizbrauca nekur un naudas atmaksu gaida joprojām. “Es uzticējos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka līgumā bija rakstīts, ka iemaksātā nauda apdrošināta “BTA”. Taču arī no apdrošinātāja neko neesmu saņēmis. Es varbūt to visu neuztvēru tik emocionāli, bet mana kolēģe, kas arī gribēja braukt uz Argentīnu, “Relaks tūrē” zaudēto naudu bija krājusi sešus gadus, bet te vēl advokāts jautā, vai tad bijušas kādas ciešanas,” teica cietušais. Jāpiebilst, ka daļai cietušo apdrošinātājs tomēr naudu atmaksājis. Piemēram, kāds cietušais “par lielu brīnumu” atguva 1750 eiro, ko bija iemaksājis par ceļojumu uz Itāliju. Taču viņš tagad pieprasījis tikpat lielu kompensāciju par morālajām ciešanām, jo bijusi vilšanās un tagad vēl pa tiesām jāstaigā. Kā var saprast no bijušo “Relaks tūres” klientu stāstītā, kuri pirmie aizgājuši pie apdrošinātājiem, tie arī dabūjuši savu naudu.

Nākamās tiesas sēdes plānotas nākamnedēļ un aiznākamnedēļ, kad joprojām turpinās uzklausīt cietušos.

Jāpiebilst, ka ir vēl 30 cietušie, kuri par tādiem nav atzīti šīs krimināllietas ietvaros, jo pārāk vēlu pieteikušies kā cietušie. Par naudu, ko zaudējuši šie ceļotgribētāji, policija ierosinājusi jaunu kriminālprocesu.

Tūrisma biroju “Relaks tūre” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2016. gada 20. janvārī atzina par maksātnespējīgu. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā bija vērsies pats uzņēmums. “Relaks tūre” tika dibināta 1994. gadā.

Apdrošinātāji: apdrošinājuma summas pietika tikai četriem klientiem

Apdrošināšanas sabiedrība “BTA Insurance Company SE” (“BTA”), izpildot no “BTA” un SIA “Relaks tūre” noslēgtā apdrošināšanas līguma izrietošās saistības, izmaksājusi SIA “Relaks tūre” klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28 500 eiro apmērā. Tā, atsaucoties uz “BTA” vēstīto, 2015. gada jūnijā ziņoja LETA.

“Relaks tūre” bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, ziņoja “BTA”. Pēc “Relaks tūres” nonākšanas finansiālās grūtībās “BTA” saņēma 246 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus no “Relaks tūres” klientiem par kopējo summu 277 828 eiro. “BTA” izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzības “Relaks tūres” klientiem par kopējo maksimālo apdrošināšanas līgumā iekļauto apdrošinājuma summu – 28 500 eiro – atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un secībai. Ja apdrošinājuma summa ir mazāka par kopējo neizpildīto saistību apmēru, apdrošināšanas atlīdzības jāizmaksā tādā secībā, kādā ir iestājušies apdrošināšanas gadījumi un saņemti pieteikumi no klientiem, bet nepārsniedzot kopējo apdrošinājuma summu. Apdrošinājuma summa bija pietiekama tikai četru “Relaks tūres” klientu zaudējumu segšanai, turklāt trijiem klientiem zaudējumi tika segti pilnā apmērā, bet ceturtajam tikai daļēji. Pārējiem “Relaks tūres” klientiem jācīnās par zaudējumu atlīdzināšanu, vēršoties tiesībaizsardzības iestādēs, secināja “BTA”.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kāpēc pazuda komentārs?

  2. Neieredzu to madzuli par to vien, ka kādreiz bijušajai sievai atņēma ar varu bērnu, arī soc dienests bija iesaistīts, bet kā vienmēr, savu panāk tas, kam lielāka teikšana. Līdz šim neesmu manījusi nevienu informāiju, kā notikumi risinājās tālāk. Gribētos zināt. Zēns noteikti jau gados, ko viņš pats saka par to?

  3. Šī tūrfirma bija paredzēta noteiktas kategorijas “lohu”apmuļķošanai.Tās klienti pārsvarā bija situēti latviešu pensionāri un vecāka gadagājuma cilvēki,kurus Madzulis ceļojumu laikā izklaidēja ar savām sentimentālajām dziesmiņām.Krāpnieciskais elements balstījās uz aklu uzticību.Zinu,ka daudzi no cietušajiem nav pieteikušies.Pazīstu pensionētu pāri,kas regulāri iegādājās dārgus ceļojumus “Relaks tūrē”un lepojās ar iespēju draudzēties ar Hardiju Madzuli.Arī ciemojās Hardijs pie viņiem.Ja ir aitas,ir arī cirpēji.

  4. Dirnēna lietā ir iestājies noilgums,no valsts var izkrāpt 120 milijonus un nekas par to nav!

  5. Madzulis – mūsdienu Ostaps Benders.

  6. Strādāja ar sirdi un dvēseli. Viņi jau toč nav nekādi mahinatori. Pie lieliem apjomiem uz kādu brīdi pazaudēja naudas plūsmas kontroli. Ar to pietiek , lai iekultos šādās nepatikšanās.
    Daudzas firmas ir gājušas pa burbuli, it sevišķi, ja tur iesaistīti čarterreisi.

  7. Toties Magonim nebūs nekas, ne prokuratūrai, kas sakāms, ne tiesa spēj adekvāti rīkoties.
    Par Relaks tūri nav saprotams, kam vajadzīgas šādas stulbas prāvas un vēl stulbākas apsūdzības, kad no pirksta izzīž nezin kādu nozieguma sastāvu? Savukāt, tur kur apgrozās miljoni, un tie laiku pa laikam pazūd vai dīvainā kārtā uzrodas, tur nevar atrast ne nozieguma sastāvu, ne attiecīgu pantu piemērot…
    Reemigrācijas plāna sastāvītāji varētu pavērtēt, cik šādu saimnieciski aktīvu cilvēku, kuriem novilkts pēdējais krekls, ir aizbraukuši citur un tur, droši vien, veiksmīgi saimnieko, jo tur kāds viņus vismaz mēģina atbalstīt!

  8. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =======

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  9. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  10. Rakstīju un rakstīju,kamēr atguvu savu nelielo summu

  11. Kas nu šie par šeftmaņiem, neveiksmīgi biznesmeņi ,ja būtu savākuši ceļojumiem iemaksāto naudu un aizlaidušies uz ārzemēm tad gan būtu noziedznieki ,tagad neveiksminieki ,kuri krīzei sākoties neņēma pauzi ,bet mēģināja ķepuroties un bankrotēja un tā zaudēja klientu naudu.Te lūk ir tā latviešu neprasme saimiekot ,kāpēc nebija uzkrājumi ,nauda neparedzētiem gadījumiem ,sākas krīze ,no ietaupījumiem samaksā pēdējos rēķinus un pārtrauc darbību. Te lūk ir tas piemērs ka latvieši ir “arāju tauta”,ne tirgotāji.

  12. Šeftsmaņu un jaunizcepto biznesmeņu problēma ir nespēja LAICĪGI apturēt uzņēmuma darbību un uzņemties ATBILDĪBU.Tā vietā, lai uzņemtos atbildību, apčakarē simtiem cilvēku. Tas ir drausmīgi!
    Ceru, ka būs taisnīgs sods un tie divi šeptsmaņi sēdēs, kur saule neiespīd. Laikam tie divi cerēja iziet maksātnespējas procesu pie Sprūda, lol.

    • Tev nešķiet aizdomīgi, kā cilvēks ar 20 gadu pieredzi nozarē var iebraukt simtos tūkstošu mīnusos??? Tikai ļaunprātība, ko ceru tiesa pierādīs!

      • Tiesa neko nepierāda, pierāda prokurors! Tiesa ir neitrāla un vērtē, kurš Temīdas kauss būs pilnāks ar pierādījumiem – aizstāvībai vai apsūdzībai? Neviens nav vainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais!

Draugiem Facebook Twitter Google+