×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
11. janvāris, 2018
Drukāt

Katlumājām sāk trūkt kurināmā (22)

Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

Meža nozarē strādājošie šādu ziemu un nemitīgos nokrišņus neatceras. Applūdušo mežu un mežu ceļu dēļ mežizstrādātājiem ir grūtības izvest koksni, tostarp šķeldu. Tas apdraud ne tikai šķeldas piegādes vietējiem siltumuzņēmumiem, bet arī piegāžu eksporta līgumus ar kompānijām Skandināvijā un citās valstīs.

“Ne tikai mūsu pagastā, bet visur Latvijā šobrīd ir liela problēma ar koksnes izvešanu no mežiem un par to vēsta arī nesen izsludinātais ārkārtas stāvoklis mežsaimniecībā. Mums trūkst šķeldas, arī malka, ar kuru kurināt krāsnis – transportlīdzekļi grimst, un viss paliek mežā, tāpēc nākas kurināt arī ar mitru šķeldu, kam ir zema siltumatdeve. Turklāt, tā kā mēs neesam tādi vienīgie, pēc kurināmā ir liels pieprasījums un cenas augušas,” sarunā ar “LA” sacīja Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča. Viņa norāda, ka patlaban noslēgtie līgumi par šķeldas piegādi piegādātājiem kļuvuši ļoti neizdevīgi. Tāpēc kā atvieglojums tiek uztverta vēsts, ka šajās un tuvākajās dienās beidzot tiek solīts aukstāks laiks un zemes sasalšana, kas ļautu traktortehnikai sākt darbus. Ja neuzsals, šķeldas diez vai pietiks vairāk kā pāris nedēļām. “Sēmes pagastā izmantojam arī ar malku kurināmus katlus, tāpēc ir alternatīva. Nezinu, ko dara tie, kuri kurina tikai ar šķeldu,” piebilda S. Rabkēviča.

 

Siltumuzņēmumi šķeldu neuzkrāj

Kurināmā rezerves siltumapgādes uzņēmumi neveido. “Rezerves mums nav, bet šā gada nelabvēlīgā ziema būs rūgta mācība, un jau esam apspriedušies, ka nākotnē noteikti veidosim uzkrājumus. Ja ne šķeldai, tad malkai noteikti, lai tā būtu sausa un vajadzības gadījumā to varētu sašķeldot. Esam jau noskatījuši laukumu netālu no katlumājas – atcerēsimies vecos laikus, kad pie katlumājas bija malkas grēdas. Skats nav tas labākais, bet to darīsim, lai būtu mierīgāks prāts un miegs,” atklāja pagastu vadītāja.

Saspringto situāciju atzīst arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. “Redzam, ka tendences apjomu nodrošināšanā ir apdraudētas, arī cenas pieaug. Vieglāk ir tiem, kuri var kurināt arī ar malku, bet tikai šķeldas izmantotājiem situācija ir saspringtāka,” norādīja asociācijas pārstāvis. Izrādās, ka kurināmā rezerves neuzkrāj gandrīz neviens. Tas īsti nav mūsu profils, jo tas pieprasa teritoriju un tāpēc ar uzkrājumiem parasti nodarbojas šķeldas piegādātāji. Zinu vienīgi Liepāju, kur ir uzkrāšanas laukums. Neuzkrašāna ir saistīta arī ar drošību, jo, šķeldai stāvot lielos daudzumos, oksidācijas dēļ tā var aizdegties,” vienu no šķeldas rezervju neuzkrāšanas iemesliem min V. Vītoliņš.

 

Domā par akmeņoglēm

Problēmas ir arī lielākiem siltumuzņēmumiem. “Balvu enerģijas” valdes priekšsēdētājs Aivars Zāģers, kura vadītajā uzņēmumā izmanto tikai šķeldu, man norādīja, ka viņiem koksnes pietikšot vēl apmēram mēnesim. Tiesa, šobrīd izmantotā slapjā šķelda nekāds labais risinājums neesot. Ja strauji uznākšot lielāks aukstums, “uzkurināt siltumu” ar slapjo šķeldu būs lielas problēmas. Viņš arī sacīja, ka sakarā ar krīzes izsludināšanu meža nozarē piegādātāji šobrīd viegli varot lauzt līgumus, ja nespēj piegādāt produktu un siltumuzņēmums atsakās maksāt paaugstinātu cenu. “Ja aptrūksies šķelda, sāksim domāt par akmeņoglēm. Galvenais, lai “zaļie” neredz melnos dūmus,” smejoties teic A. Zāģers. Ogļu katlus ikdienā uzņēmums vairs neizmantojot, taču ārkārtas gadījumiem katli saglabāti.

Pateicoties malkas katliem, kritiska situācija nav “Talsu namsaimniekam”, taču tā kā otra daļa katlu ir šķeldas, arī Talsos rūpju pilnu seju netrūkstot. “Grūtāk ir, bet šobrīd koksni piegādā. Kvalitāte ir sliktāka, bet esam saprotoši. Zinām, ka citiem ir grūtāk, jo nav rezerves un arī cenas pieaugušas, kvalitāte samazinājusies. Ikdienā tādu malku mēs neņemtu un celtu pretenzijas, bet tagad esam priecīgi, ka vispār kaut ko atved,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Egīls Bariss. Viņš šādu problēmu savā mūžā neatceroties, taču viņš uztraucas, vai sala uznākšana nozari neiemetīs otrā grāvī. “Vai tik ar salu nebūs pretējs efekts – meži ir pilni ar malku un šķeldu un kā uznāks sals, tā visi raus ārā un būs otra galējība – koksni nebūs kur likt un cenas ies lejā,” prognozē E. Bariss.

 

Tādu ziemu neatceras

Mežizstrādes uzņēmuma “Baltic forest”, kurš nodarbojas gan ar šķeldas ražošanu, gan eksportēšanu, vadītājs Ernests Kupčs norādīja, ka apstājusies ne tikai šķeldas izvešana, bet buksē visa mežu nozare. “Mēs strādājam tikai ar privāto mežu īpašniekiem, un mums situācija ir vēl sarežģītāka, jo “Latvijas valsts meži” var izvēlēties sausākās vietas un koksni ņemt no turienes,” sacīja E. Kupčs. Viņš uzsvēra, ka trauksmes zvani lietainās vasaras dēļ bijuši jau rudens sākumā, bet nu jau divus mēnešus valdot gluži vai panika. “Esam pieraduši pie tā, ka ziemas Latvijā vairs nav, bet tas, ka lietus līst teju katru dienu, gan nav redzēts – meži vispār nepaspēj nožūt, nosūkties. Ja ziemas nav, bet nelīst, vēl var strādāt, bet šogad jau pusgadu līst gandrīz katru dienu. Tas ir kaut kas vienreizējs, neko tādu neatceros,” sacīja uzņēmuma, kurš 2016. gadā apgrozīja 4,7 miljonus eiro, vadītājs. Zaudējumi par šo sezonu noteikti būšot – ja nepiegādā produktu, naudu neviens nemaksā. “Ziema var būt jebkāda, bet līzings apmēram 3000 eiro mēnesī par katru tehnikas vienību jāmaksā. Ja ir 3–4 aparāti, tad tie ir 12–15 tūkstoši, kuri ir vienkārši jānomaksā. Pretējā gadījumā tehniku atņem,” sarežģīto situāciju skaidroja šķeldas ražotājs.

Arī šim uzņēmumam ir problēmas ar līgumu izpildi. “Eksportējam šķeldu uz Dāniju un Zviedriju. Dāņi situāciju saprot. Zviedri, kaut no sākuma negribēja saprast, arī daudziem jau nākuši pretī. Piegādes viņiem ir pēc principa – atliekam uz nākamo gadu vai vedam tad, kad varam. Bet mums ir arī trešais līgums – ar latviešiem, kuri gan ir saistīti ar dāņiem. Viņus mūsu problēmas neinteresē. Labs uzņēmums, kas ir arī prestižu asociāciju biedrs, šobrīd uzvedas gaužām neadekvāti un nesaprotami. Esmu par strādāšanu normālos laika apstākļos, par normālām cenām un stabilām piegādēm, bet šobrīd viens otram brūk virsū par kravu nepiegādāšanu. Lietus līst uz galvas, bet daži grib iestāstīt, ka ir ziema un zeme sasalusi,” neapmierināts ar dažu uzņēmumu nevēlēšanos saprast situāciju ir E. Kupčs.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Nezinu, kā pašreiz, bet vēl 10-15 gadus atpakaļ Zviedrijā pašvaldību (komūnu) īpašumu apsilde bija atļauta izmantojot TIKAI divu vai vairāk gadu žāvētu koksni.
    Mūsu bāleliņi , vai tik tas nebija tas pats “izgudrotājs” Goiževskis, aktīvi propogandēja – dezināsim ūdeni – tas sadalīsies ūdeņradī un skābeklī un tad enerģiju iegūsim “vairāk kā jūrasmēslus”.
    Sakiet ko gribiet, bet jau mūsu senči zināja – Slapja malka nedeg (deg – bet nedod gaidīto siltumu).

  3. par autonomo apkuri Atbildēt

    Likvidēt padomiskās katlu mājas !

  4. nevajag pumpēt visus mežus uz ārzemēm ….. zagļi tādi

  5. Malkas nav, šķeldas trūkst,betriepu kalni visās malās. TĀDS KURINĀMAS! smadzeņu tak nav….

  6. Meža nozares katastrofa katastrofāli izplatās, uzmanieties, tā sērga ir lipīga!

  7. “Kal ratus ziemā, ragavas vasarā !” Latviešu tautas sakāmvārds.
    Sūnu ciema iedzīvotājiem būs jāsāk domāt, lai saprātīgi rīkotos klimata izmaiņu laikā.

  8. Mja… šogad braucot pa šosejām visapkārt redz smukus baļķus guļam… un smukus zagļus…

    Jau entie desmiti redzeti ka privātā mašīna ar piekabi stāv un piesavinās….

  9. 3 vietās Vidzemē redzēju pie meža ceļiem lilas zaru kaudzes, nesašķeldotas. NOLAIDĪBA!

  10. Visām katlumājām jābūt pārtaisītām pat koģenerācijas stacijām, kur vasarās, kad lieli siltuma pārpalikumi, jāžāvē sķeldas ziemai. Elektroenerģijas nekad nebūs par daudz, to kaut vai situmsūkņu darbināšanai, vai elektromobiļiem, kuru skaits ātri pieaugs, var izlietot. Bēdīgi, ka dzīvojam valstī, kur ekonomikas ministrija jau 6 gadus strādā Gazproma interesēs.

    • Bēdīgi ir ne tikai tas. Pavisam traki ir tas, ka ir ekonomikas ministrija, taču ekonomikas NAV!! Ir tikai visādi lielveikalu projekti, kuros tiek tirgots(ar 100% uzcenojumu, saprotams) Polijas ekonomikas galaprodukts…

  11. Izlasīju rakstu, palasījos visu 5 komentārus un… nākas secināt – 2 no 5 komentētājiem izlasa TIKAI virsrakstu, 4 no 5 komentētājiem PILNĪGI NEKO nesaprot ne no mežizstrādes kā tādas, ne no mežsaimniecības Latvijā, ne no augsnes spējām uzsūkt norkišņu ūdeni!

    Krievu tautai par ta’diem ir lieliska paruna: ‘P!zģeķ – ņe risovaķ!”

    • Šeit ir visuzskatāmāk redzamas un izjūtamas tās sekas, kad nav ne stratēģijas, ne taktikas mežu izstrādē. Viss notiek kā pie Pļevnas, cērt un grābj tur, kur acumirklī lētāk. Nedomājot par to, ka var pienākt brīdis, ka lētākajā vietā ir nocirsts, bet dārgākajā netiek klāt, kā tas ir tagad. Un tad nu sākuma lētums pārvēšas šībrīža dārdzībā. Bet ko padarīsi, skolās jau sen domāšanu nemāca.

  12. iepēŗkot šķeldu par kapeikām,tā trūks vienmēr.

  13. sen bija zināms ka kadreiz sāks trūkt smiekligi …,,

  14. Ja es pareizi atceros, tad sausai malkai/šķeldai ir krietni lielāka siltumatdeve/situmietilpība, kā slapjai. Varbūt jākļūst saimnieciskākiem?

  15. Ne tikai šķelda kurināmajiem trūkst,bet arī kā plātņu ražotājam Kronospanam trūkst skaidas un Latvijas finierim koksnes izejvielas eksporta finiera ražošanai!Un ne tikai,pārējiem kociniekiem tada pati problēma!

  16. cik miljoniem kubu ir izvesta skelda no lv? un lai nestasta, ka del laikapstakliem nav. murgs…

  17. Dāņi un zviedri vispirms, viņiem ir labklājības sabiedrības, nevis kaut kā tā.

Draugiem Facebook Twitter Google+