Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. marts, 2016
Drukāt

Sāk valdīt darba ņēmēji. “LA” sāk jaunu rubriku “Darbs un vieta” (9)

1. Sasniegts nodarbinātības rekords

1no9
Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

Vakanču skaits 2016. gada janvārī TOP10
Vakance Skaits
Apstrādes rūpniecība 881
Tirdzniecība, autoremonts 573
Valsts pārvalde un aizsardzība 407
Veselības un sociālā aprūpe 308
Administratīvie un apkalpojošie dienesti 234
Izmitināšana un ēdināšana 148
Izglītība 147
Transports un uzglabāšana 143
Citi pakalpojumi 134
Profesionālie un zinātniskie pakalpojumi 115
Pavisam janvārī brīvas darbavietas 5085
Dati: NVA

Autori: Ivars Bušmanis, Dace Skreija, Ilze Pētersone

Pagājušais gads noslēdzās ar rekordu – nekad tik liela sabiedrības daļa nav strādājusi. Otrā pusgadā ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars vecumā no 15 līdz 74 gadiem sasniedza vēsturisko maksimumu. Vai tiešām visiem, kas vēlējušies un varējuši, darbs ir bijis pieejams?

Kas noticis? Vairāk darbavietu? Nē, to vēsturiskais maksimums, kas treknajā 2008. gadā vēl bija pāri miljonam (1 038 285) nav sasniegts. Pērn Latvijā bija 890 212 darbavietu. Šis skaits gadu no gada kopš 2011. gada pakāpeniski aug par kādiem 30 tūkstošiem ik gadus.

Lielākas algas? Jā, 2015. gada beigās bruto darba samaksa sasniedza 844 eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija par 7,4% augstāka. Gada vidējā darba samaksa bija 818 eiro, pieaugot par 6,8% jeb 52 eiro.

Mazāk iedzīvotāju? Jā, jo darbu neatradušie to sameklējuši ārpus Latvijas. Statistiski veidojas strādīgas Latvijas iespaids. Patiess vai mānīgs, “LA” centīsies noskaidrot šai mikroekonomikas rubrikā “Darbs&Vieta”, žurnālistiem dodoties uz uzņēmumiem, novadiem, ļaužu apdzīvotām vietām.

Ja reiz nulles inflācijas apstākļos uzņēmēji spiesti palielināt algas katru gadu par šiem 5 – 7%, acīmredzot palielinās nepieciešamība pēc darbiniekiem. Algu pielikums ir darījis savu – pamudinājis mājās sēdētājus vairāk iesaistīties darba tirgū. Krīzes laikā valdīja darba devēju tirgus, tagad situācija ir mainījusies – sāk valdīt darba ņēmēju tirgus. Ko spiesti izdomāt un darīt tie, kam visvairāk vajadzīgi darbinieki un kam tos pērn arī izdevās piesaistīt visvairāk – tirgotājiem un autopārvadātājiem – par to šodienas rubrikā “Darbs&Vieta”.

  1. Sasniegts nodarbinātības rekords
  2. Sāk valdīt darba ņēmēji
  3. Darbinieki mainīs darbavietas
  4. Pilsētās sarežģītāk
  5. Divas dvīnes blondīnes pie tālbraucēju auto stūres
  6. Spiesti vervēt viesstrādniekus
  7. Pašiem sava akadēmija
  8. 500 brīvu vietu ik mēnesi
  9. Algas kalkulators, vakanču uzziņa un diagnoze

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Mums jau dažus gadu desmitus atpakaļ bija vesela politiska sistēma, kura valdīja darba ņēmēji. Un tik ilgi
    dalīja un pārdalīja tās materiālas lietas, kamēr paši bankrotēja. Vai tad vienreiz nepietiek te vāvuļot un dalīt cilvēkus šķirās, vai arī atmiņa dažiem žurnālistiem ir pārāk īsa? Nav vairs par ko rakstīt?

  2. Melu laboratorija Atbildēt

    Beidziet vienreiz melot.

    Es esmu strādnieks ar savām darba iemaņām, ar prātu, spēju un fiziskā piepūles spējām darīt kaut ko – tātad “darbs ir mans īpašums” un darba devējs esmu es.

    Pilnīgi pareizi teikts, ka jēdzieni samainīti vietām un uzņēmēji plivina savu karogu – ES ESMU VARENAIS DARBA DEVĒJS!

    Šim lēmumam, kas ir darba devējs, ka ņēmējs ir milzīga politiski – ekonomiska nozīme un nepieciešamība nostādīt šos uzņēmējus darba vietu devējus – “darba ne-devējus (ņēmējus)” un tad būs skaidrs, kurš ir svarīgākais, kurš rada vērtības, kurš tā piesavina , radīsies nepieciešamība regulēt darba attiecības tā, lai visa uzņēmuma peļņa tiktu sadalīta pēc ieguldījumiem, pēc iztērētās enerģijas utt. Tad strādnieki – darba devēji būs tiesīgi prasīt atskaiti – cik strādnieks nopelna, cik PVN saražoja, kur aiziet peļņa,ļaus sadalīt nepelnītos līdzekļus pēc katra ieguldījuma un par šādu rīcību būs krimināli atbildīgs – tā ir demokrātija, nevis vienam demokrātija, otram verdzība. Tagad iznāk – iestāde pelna miljonus, miljonārs ir viens, bet strādnieki kopā nesaņem pat 1/10 daļu no nopelnītā.

  3. Māris,ne dāvinātājs Atbildēt

    Te ir jāsaliek pa plauktiem.Kas ir tie noteicēji, tie darba ņēmēji,kas darbu paņēma darba augļus pievāca,bet jēdzīgi samaksāt ne jēdza,Jeb tie ,kas darbu atdeva,kaut ko saražoja,jeb iz pildīja,bet vienalga ir nabagi,dienu no dienas un paliek muļķos.Te vajag precizēt.Šinī valstī neviens neko nedod,šeit zog un pārdod.Pārdod valsti ,pārdod savu tautu,no kuras pats cēlies,pārdod dvēseli.

  4. Māris ,ne dāvinātājs. Atbildēt

    Bleķis ,vara ir tai sūda naudai,kas pat nav nauda,jo ir bez segumiem,drukā cik vajag un aiz tās naudas tāds cilvēciņš nemaz nav pamanāms.Cilvēkus mēģina sasaukt televizorā,tad kad jātirgo madrači, kaut kādas pārtikas piedevas,jeb papildinātāji,no kurām tā pat paēdis nebūsi,bet to nober ātri.Tad vel tie augļotāji,kad kādreiz nauda bija piesaistīta zeltam, tad augļotāji bija smirdīgo statusā,bet mūsu šodienā Latviju,uz Eirovīziju brauks pārstāvēt uzvarētājs,kuru tauta noskaidroja šovā,kuru sponsorēja naudas pakaļ sviedēji-ne banku sektora aizdevēji augļotāji,tad vel spekulanti,kas savāc pa pasauli lētus mēslus un par lielu naudu tirgo,ja pa lielu nesanāk,tad iedod 70% atlaidi.Viņi arī uzpasē lai valdība panāk visu,ka te Latvijā kāds nesāk kaut ko ražot ,labāku,jo tad nevarēs spekulēt un spekulantu tā arī sauks,par smirdīgo spekulantu,jeb smirdīgā spekulanta sievu. Re, Latvijā kāds būtu sācis kaut ko ražot un eksportēt? Vairs neskrien virsū ar nodokļiem nežņaudz.Jeb sākuši būs, lielveikalos ,tirgot Latvijā ražoto,Lai tie Ļautiņi laukos arī var ražot,bet tie pilsētā var izvēlēties arī mazāk kaitīgu pārtiku. Vai tad Latvijas cilvēki beidzot arī būtu cēluši savu darba ražīgumu,līdz šim jau strādāja gausi un algas,ar tādu strādāšanu, nemaz nevarēja nopelnīt,labi,ka vispār varēja atļaut tādiem strādāt.Latvieši ,jau vispār, ražīgi strādāt māk tikai ārzemēs ,jo tur ir niknāki tie darba devēji,tad nevar slinkot.Te Latvijā, labsirdīgie darbā aicinātāji,bet tie nekaunīgie darba ņēmēji,viņiem tikai maksā maksā nemaz negrib darbā dvēseli ielikt un virs stundas pavelti pamaukt,lai vieglāk un vairāk.Nepatīk ,ka sauc par nejēgām ,šie esot vairāk skolā gājuši,tikai vecāki neesot zaguši un viņus neesot iemācījuši.Bleķis tas vis par to darba ņēmēju varu.

  5. Maira, DARBA DEVĒJA Atbildēt

    Vispirms vajag noskaidrot, “kas ir darbs”, kam pieder darbs un kas ir “darba vietas”, kas ir darba devējs, sava darba iemaņu dāvinātājs un kurš to ņem un kurš ir darba ņēmējs.

    Šodien viss ir apgriezts otrādi: mēs darba devēji, tie varenie, tie gudrie, jūs vasaļi, darba ņēmēji, vergi, es jums dodu darbu un algu vēdertiesai, ko vēl jums,ja Es, mēs nedotu jums darbu, jūs nosprāgtu badā.

    RUBRIKA – NOSKAIDRO, KAS IR DARBS, KAM PIEDER DARBS UN KAM PIEDER DARBA VIETAS UN KAS DOD NEVIS DARBU, BET DARBA VIETAS.
    Tas apmēram tāpat kā attiecībās starp sievieti un vīrieti – kurš dod darbu un kurš ņem šo darbu.

  6. Lāčos arī vajadzētu nomainīt vadītājus.pilnīgas nulles,kuri grib tieši tàdus pašus darbiniekus.un vēl trakāk-nulles ieceļ vadītāju amatos.

    • Cik zinu,tad “Lāčos”neviens vadošais neieņem to amatu,par ko ir mācījies.Intrigas un neprofesionalitāte tur sit augstu vilni.

  7. par maXimu!!! domāju ka dažiem maximas vadītājiem vajadzētu zālē pastrādāt un lai viņu izrīko zāles darbinieki ..tad stulbās zosis (vadītājas)sapratīs kas jāmaina..iznireļļu kompānija

  8. Nu, gatavā paradīze !!! 🙂

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (2)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+