Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. jūlijs, 2013
Drukāt

Sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem laulību var šķirt vēlreiz!

Ar vīru izšķīros 2008. gadā. Bērni jau bija pilngadīgi, tāpēc šķiroties tikai sadalījām mantu. Tā kā laulības līguma nebija, katram atstāja paša īpašumus, kas bija reģistrēti uz tā vārda. Tiesas spriedums stājās likumīgā spēkā. Tikai pēc tam es uzzināju, ka vīram pieder arī divi citi īpašumi, kuri laulības šķiršanas procesā pat netika pieminēti – viņš tos no manis bija rūpīgi slēpis. Vai es kaut ko vēl varu darīt šajā situācijā?
 Guna Jūrmalā

 

Civilprocesa likuma 59. nodaļa paredz, ka ir iespējama arī lietas izskatīšana no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. To var ierosināt lietas dalībnieks, iesniedzot pieteikumu:

• par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – attiecīgajai apgabaltiesai;

• par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – Augstākās tiesas Civillietu Tiesu palātai;

• par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas var būt iemesls lietas jaunai izskatīšanai. Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājis vairāk par 10 gadiem.

Pieteikumu, kurā nav precīzi norādīti jaunatklātie apstākļi, nepieņem un atdod iesniedzējam. Tiesnesis atsaka pieņemt izskatīšanai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem arī tad, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie vai faktiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu gan var iesniegt blakus sūdzību.

 

Kādi jaunumi?

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:

1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam (no šo apstākļu atklāšanas dienas);

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesus ekspertu atzinumus, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, kas izmantoti, sagatavojot spriedumu (no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā);

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgas darbības, kuru dēļ sagatavots nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums (no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā);

4) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, kas ņemts vērā, sagatavojot spriedumu vai pieņemot lēmumu šajā lietā (no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī, kad atcelts citas iestādes lēmums, kas pamatots ar to spriedumu vai lēmumu, kuru lūdz atcelt);

5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai (no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai);

6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka tiesvedība ir jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot nolēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

 

Protesti un lēmumi

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā. Tiesa pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem. Ja tiesa tādus konstatē, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

Tāpat protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājis vairāk par 10 gadiem.

Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

Iespējams, ka konkrētajā gadījumā tiesa nav pareizi piemērojusi Civillikuma 89. panta otro daļu, kas nosaka: viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir vīra un sievas kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Tāpat nav ievērota Civilprocesa likuma 93. panta otrā daļa, kas paredz, ka pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa. Ja jūs tiesā nevarējāt iesniegt pierādījumus par īpašumiem, kas pieder vīram, jo viņš tos slēpa, bija nepieciešams lūgt tiesu izprasīt no vīra atbilstošus dokumentus.

Šajā gadījumā jāņem vērā arī Civillikuma 77. pants, kas nosaka, ka tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, kā arī kopīgās mantas sadali.

 

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+