Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. maijs, 2013
Drukāt

Sakārtojot likumus, mājsaimniecības aktīvāk izmantotu alternatīvo enerģiju


Foto - LETAFoto - LETA

Aizvadītās nedēļas nogalē Eiropas Savienības (ES) mājā norisinājās diskusija par energoefektivitāti un alternatīvajiem enerģijas avotiem. Piedaloties vairākiem nozares pārzinātājiem, tostarp politiķim Krišjānim Kariņam, tika mēģināts rast risinājumu Latvijas lielajai energoatkarībai no citām valstīm, it sevišķi Krievijas.


 

Jāsakārto likumi

Alternatīvās enerģijas izmantošanai vislielākie šķēršļi mūsu valstī ir ēku īpašnieku neinformētība par piemērotākajām tehnoloģijām un likumiskā regulējuma trūkums attiecībā uz alternatīvi saražotās enerģijas iepirkšanu no iedzīvotājiem, atzina diskusijas “Efektīva enerģijas izmantošana un alternatīvie enerģijas avoti Latvijā” dalībnieki.

Svarīgākais, ko pieminēja vairāki diskusijas dalībnieki, ir ļaušana mājsaimniecībām iesaistīties enerģijas ražošanā, kas pagaidām to īpaši neizmanto. Tādēļ būtu nepieciešamas regulācijas par to, kas darāms par enerģijas pārpalikumiem, jo ES ir regulējums, kas nosaka, kādos apjomos kopējie tīkli uzpērk mājsaimniecību saražoto lieko enerģiju.

Tā nav jāsaskata kā iespēja mājsaimniecībām pelnīt, taču vismaz teorētiski elektrības rēķinu iespējams samazināt līdz nullei, norādīja K. Kariņš.

 

Traucē nezināšana

Par konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” norisi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programmā diskusijas dalībniekus informēja Ieva Sīmane. Viņa uzsvēra – galvenais klupšanas akmens ir zināšanu trūkums. Cilvēki neprot izvēlēties savai mājsaimniecībai nepieciešamās iekārtas, pārāk viegli uzticas tirgotājiem un neiegūst padziļinātu informāciju par apkurei un enerģijas ieguvei labāko iekārtu. Iekārtas, kas tika nepareizi uzstādītas, ietaupījuma vietā radīja vēl lielākus zaudējumus.

Jāpiebilst, ka martā ir veikti pēdējie noslēguma maksājumi finansējuma mājsaimniecībām. Kopumā konkursa pirmajā un otrajā kārtā īstenots 1761 projekts, attiecīgi 861 projekts pirmajā kārtā un 900 projekti otrajā kārtā.

Lielākā daļa projektu īstenoti ekspluatācijā nodotās ēkās – apmēram 78% no visiem īstenotajiem projektiem, savukārt 95% iekārtu ir uzstādītas  individuālā dzīvojamā mājā vai vasarnīcā.
 Visvairāk mājsaimniecībās uzstādīti dažādu veidu siltumsūkņi – 36%, otrs populārākais iekārtu veids – saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam – 32% no kopējā skaita. Trešajā vietā pēc uzstādīto iekārtu skaita ir biomasas apkures katli, kopumā uzstādīti 452 granulu vai malkas katli, kas ir 23% no kopējā skaita. Biomasas kamīni uzstādīti 35 mājsaimniecībās, t. i., 2% no īstenotajiem projektiem. Elektroenerģijas ražošanas atbalstam uzstādīti saules paneļi un vēja ģeneratori, attiecīgi 5% un 2% no kopējā skaita.
Vidēji vienam projektam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 3424 lati, savukārt plānotais vidējais projekta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums gadā ir 8,7 tonnas.

Realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa ir nedaudz vairāk kā seši miljoni latu.

 

Izvērtēt visus

Diskusijas dalībnieks Agris Veliks novēlēja šādu programmu rīkotājiem izvērtēt dalībniekus, kas tajos piedalās. It sevišķi montāžas un piegādes uzņēmumus, jo tajos rodama situācijas pamatproblēma. Uzņēmumus būtu nepieciešams kontrolēt, analizējot viņu pieredzi un projektus, ne balstoties uz to, kas uzrādīts iesniegumos. Vēl viena problēma bija tā, ka informācija bija novēlota – cilvēki nebija gatavi programmai, viņos ieslēdzās “sporta režīms”, jo viņi nebija spējīgi iekrāt nepieciešamajai tehnoloģijai un līdz ar to devās pie uzņēmuma, kurš bija gatavs iesniegt dokumentus, uzlikt jebkādu iekārtu.

Viņaprāt, negatīvie piemēri bija galvenokārt saistīti ar nepareizu tehnoloģiju izvēli, neatbilstošas jaudas lietām, kā dēļ dārgas iekārtas darbība nenesa vajadzīgo jaudu, tā bija jāpiesilda papildus. Rezultāts un ieguvums līdz ar to nekāds.

A. Veliks teic, “kā asociācijas vadītājs varu izteikt vēlmi strādāt pie tā, lai programma nākotnē notiktu, taču intensitāte finansiālajam atbalstam būtu mazāka – 20 – 30%, ne piecdesmit, tā samazinot iespēju, ka ar programmu finansējumu veic manipulācijas”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+