Baltijas jūra līdz 2050. gadam var kļūt ļoti bīstama cilvēku veselībai 5
Somijas pilsēta Turku no 1. līdz 5. jūnijam pulcē viesus uz Baltijas jūras dienām no visām jūras piekrastes valstīm. Tas ir viens no svarīgākajiem jūras, biznesa un kultūras gada notikumiem, jo šajās dienās tiks rīkots arī 16. Baltijas attīstības forums un 5. gadskārtējais forums, kas veltīts Eiropas Savienības stratēģijas ieviešanai Baltijas jūras reģionā un kurā piedalīsies arī augsti viesi no Eiropas Komisijas.
“Turku par gada notikuma vietu izraudzīta tāpēc, ka ir vārti uz plašo pasauli. Šajos ekonomiski grūtajos laikos sadarbība starp Turku reģionu un Baltijas jūras valstu pilsētām kļūst arvien svarīgāka, jo mums visiem ir līdzīgas problēmas. Turpmāk mēs uzlabosim arī praktisko sadarbību ar Krieviju. Tiesa, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainā nav aicināts piedalīties Baltijas attīstības forumā. Pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā tika atcelts ES un Krievijas samits, bet tas nenozīmē, ka mēs pārtrauksim sadarbību ar kaimiņvalsts pilsētām, kas atrodas pie Baltijas jūras. Mums kopīgi un arvien stingrāk ir jāīsteno pirms pieciem gadiem pieņemtā ES stratēģija Baltijas jūras reģionam,” sacīja Turku pašvaldības ārlietu direktors Miko Lohikoski.
Turku ir Somijas industrijas centrs un paraugs tam, kā apvienot politiskās, biznesa un vides aizsardzības intereses, kas nereti ir pretrunā viena otrai mūsu valstī. Bijušajā Somijas galvaspilsētas reģionā atrodas puse no jūras tehnoloģiju industrijas firmām, tur tiek būvēti daudzu valstu pasūtītie kruīzu kuģi un veikti nozīmīgi finansiālie ieguldījumi Baltijas jūrai draudzīgu tehnoloģiju attīstībā, jo mūsu jūra diemžēl ir viena no piesārņotākajām pasaulē.
Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM), kuras sastāvā ir deviņas valstis, tostarp arī Latvija, pieņēmusi Baltijas jūras rīcības plānu, kura galvenais uzdevums ir līdz 2021. gadam atjaunot jūrai labu ekoloģisko statusu. Helsinku universitātes profesors Kari Hītiainens pastāstīja, ka lielākā Baltijas jūras problēma ir eitrofikācija jeb ķīmisku uzturvielu slāpekļa un fosfora savienojumu palielināšanās jūras ūdenī, kas veicina intensīvu aļģu augšanu, arī zilaļģu, no kurām atsevišķas sugas ir toksiskas, un galu galā šis videi nelabvēlīgais process noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās.
Liela daļa kaitīgo ķīmisko savienojumu jūrā nokļūst no lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma. Ja nekas netiks darīts, lai samazinātu naftas noplūdi no kuģiem, aļģu ziedēšanu, jūras piesārņošanu ar smagajiem metāliem, novērstu skābekļa trūkumu jūras dibenā, tad Baltijas jūra līdz 2050. gadam būs pārvērsta līdz nepazīšanai un būs cilvēku veselībai ļoti bīstama, secināja profesors Hītiainens. Zinātnieki ir izpētījuši, ka jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās par 0,7 grādiem 20. gadsimtā kombinācijā ar eitrofikāciju, nozvejas kvotu pārsniegšanu ir viens no būtiskiem iemesliem klimata pārmaiņām.
Baltijas jūras valstīs dzīvo 85 miljoni iedzīvotāju, un viņi ir ar mieru maksāt apmēram 3,8 miljardus eiro ik gadu, lai jūrā būtu tīrs ūdens. Katrs zviedrs šim mērķim ziedo 110 eiro, somi un dāņi attiecīgi 56 un 52 eiro gadā. Vismazāk par tīru jūru vēlas maksāt Krievija (6 eiro), Lietuva (6 eiro) un Latvija (4 eiro), noskaidrojis HELCOM.
Turku strādā viens no pasaulē lielākajiem kuģu iekārtu piegādātājiem – uzņēmums “Wartsila”, kurš fokusējas uz vidēja ātruma kuģu dzinēju ražošanu. Inovāciju galvenais menedžeris Ilkā Ritkola pastāstīja, ka uzņēmums ražo ilgtspējīgas un modernas kuģu dzinēju sistēmas, kurās kā degviela tiek izmantota sašķidrinātā dabasgāze, kas nekaitē jūras videi. Apvienoto Nāciju regula pieprasa visiem kuģiem, kuri sver vairāk par 400 tonnām un būvēti, sākot no šī gada, samazināt kuģu izmešu apjomu par 10 procentiem, bet līdz 2024. gadam tam jānokrītas par 20 procentiem. Somijas kuģu būvētāji jau laikus rīkojas, lai izpildītu šīs prasības.
Baltijas jūras dienām veltītajā programmā svarīga vieta ierādīta arī veselības samitam jeb bio konferencei, kas notiks no 3. līdz 5. jūnijam, kur spriedīs par videi labvēlīgu medicīnas tehnoloģiju attīstību, varēs uzzināt par to, kā darbojas Turku universitātes slimnīcā izveidotā “Auria Biobank”, kas veic medicīniskos pētījumus, apvienojot zinātnieku, donoru, farmācijas firmu un kopumā visas sabiedrības intereses.
