A. Breivīks tiesā 10.janvārī. EPA/LETA

Sākas Breivīka “necilvēcīgo” ieslodzījuma apstākļu atkārtota izvērtēšana 1

Norvēģijas tiesa otrdien sāka izskatīt valsts apelāciju, ar kuru apstrīdēts zemākās instances spriedums par “necilvēcīgu izturēšanos” pret labējo ekstrēmistu Andersu Bēringu-Breivīku, kas notiesāts par masu slepkavību.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Šobrīd 37 gadus vecais Breivīks, ierodoties īpaši iekārtotajā tiesas zālē Šīenas cietumā, žurnālistus sveica ar nacistu sveicienu tāpat kā pagājušā gada aprīlī, kad viņa lietu izskatīja Oslo apgabala tiesa.

Kopš notiesāšanas par masu slepkavību pirms pieciem gadiem Breivīka ekstrēmistiskie uzskati ir vēl vairāk nostiprinājušies, sākoties tiesas sēdei norādīja ģenerālprokurors Fredriks Sejersteds.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirms [2011.gada] 22.jūlija Anderss Bērings-Breivīks bija Norvēģijas bīstamākais cilvēks. Ir grūti noteikt, cik bīstams viņš ir šodien, un vēl grūtāk noteikt, cik bīstams viņš būs rīt, nākamgad vai pēc desmit gadiem,” piebilda Sejersteds. “Taču viņa labējie uzskati ir nostiprinājušies. Viņš joprojām ir galēji labējs ekstrēmists.”

2011.gada 22.jūlijā Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, viņš sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.

Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Breivīks vērsās tiesā pret valsti par ieslodzījuma apstākļiem, kas pārkāpjot viņa cilvēktiesības.

Pagājušā gada aprīlī Oslo apgabala tiesa atzina, ka Breivīka turēšana vieninieka kamerā pārkāpj ieslodzītā cilvēktiesības, kuras garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.pants.
Tomēr tiesa noraidīja Breivīka apgalvojumu, ka viņa korespondences kontrole esot privātās dzīves neaizskaramību garantējošā konvencijas 8.panta pārkāpums.

Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.

Daudzi Breivīka ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim noplūkam Breivīka lietošanā ir divi televizori.

Reklāma
Reklāma

Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.

Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.