Latvijā
Politika

Sākas brīvdienu vairāksolīšana: Lāčplēša dienu rosina atzīt par oficiālu svētku dienu 16


Foto – LETA
Foto – LETA
Par godu Lāčplēša dienai, cilvēki noliek svecītes pie Rīgas pils mūra 11.novembra krastmalā.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, deputāti ķērušies pie svinamo un atzīmējamo dienu saraksta pārskatīšanas. Pagājušonedēļ pirmajā lasījumā negaidīti tika apstiprināts priekšlikums noteikt par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkus 7. janvārī. Šo ceturtdien deputāti diskutēs par brīvdienas piešķiršanu arī Lāčplēša dienā, 11. novembrī, un oficiālas atzīmējamās dienas statusa noteikšanu 16. martam.

Nacionālās apvienības (NA) sagatavotie grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz noteikt 16. martu par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu (bet ne kā brīvdienu). Likumprojekta autori atgādina 1998. gada 29. oktobrī pieņemto deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā atzīmēts, ka Latvijas valdības pienākums ir ne tikai prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām kompensācijas par prettiesiskās mobilizācijas radītajiem zaudējumiem, bet arī rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs. “Viens no veidiem, kā izrādīt godu un cieņu leģionā dienējušajiem latviešu karavīriem, ir noteikt 16. martu par latviešu nacionālo karavīru atceres dienu,” uzsver NA pārstāvji. 1998. gadā 6. Saeima jau noteica 16. martu kā oficiālu leģionāru atceres diena, taču Krievija izmantoja šo lēmumu savā propagandā par “nacisma glorifikāciju” Latvijā. Pakļaujoties Krievijas spiedienam, 7. Saeima 2000. gadā svītroja 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta. “Šāda 7. Saeimas rīcība var tikt traktēta kā atkāpšanās no vēsturiskās patiesības un līdzšinējās interpretācijas par 20. gadsimta Latvijas vēstures jautājumiem. Mūsu likumprojekta mērķis ir labot šo 7. Saeimas pieļauto kļūdu un atjaunot vēsturisko taisnīgumu, nosakot 16. martu kā oficiālu atzīmējamo dienu. Arī leģionāru kapos Lestenē ir uzraksts “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos” un tie karavīri, kas varētu to sagaidīt,” teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Savukārt “Vienotība” vakar valdošo partiju koalīcijas padomes sēdē piedāvāja noteikt 11. novembri par oficiālu svētku dienu, kurā godināt visus latviešu karavīrus, kas ir atdevuši savu dzīvību par Latvijas valsti un kuri šobrīd stāv Latvijas brīvības sardzē. Partijas ieskatā Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā. “2019. gadā tiks atzīmēta simtā gadadiena kopš 1919. gada 11. novembra, kad Latvijas valsts armija guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb t. s. Bermonta karaspēku. Pieminot šo notikumu, 11. novembris jeb Lāčplēša diena šobrīd noteikta kā oficiāla atceres diena, lai godinātu Latvijas brīvības cīnītājus,” informēja partijā.
Spriežot pēc NA, “Vienotības” un ZZS partiju pārstāvju izteikumiem pirmdien pēc koalīcijas sēdes, Lāčplēša dienas noteikšanai par brīvdienu varētu būt visu valdošo partiju atbalsts. Savukārt attiecībā pret 16. marta iekļaušanu oficiālo atzīmējamo dienu sarakstā politiķi ir piesardzīgāki. “16. marts ir sensitīvs jautājums, un mums par to vispirms būs nepieciešamas diskusijas frakcijā,” teica ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Līdzīgi piesardzīgs bija arī “Vienotības” pārstāvis Rihards Kozlovskis.
Nacionāļi ir gatavi atbalstīt abus priekšlikumus un neuzskata, ka divas karavīru piemiņas dienas varētu radīt pārpratumus. “Mums ir daudz dienu, kad svinam dažādas uzvaras un atceramies vēstures notikumus, nevaram tos visus salikt vienā datumā,” skaidroja Dzintars. Tāpat viņš neredz pamatu bažām, ka 16. marta atgriešana varētu radīt sabiedrības šķelšanos. “Šo datumu jau tagad svin liela daļa sabiedrības, un tā ierakstīšana likumā nekādā veidā neietekmēs sabiedrības saliedētību. Toties lielai daļai cilvēku, kuri cīnījušies par Latvijas valsti, tas sniegs gandarījumu par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu,” uzsvēra Dzintars.

Abus piedāvātos likumprojektus Saeima vērtēs jau šīs ceturtdienas sēdē.
Saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” patlaban Latvijā ir 16 svētku dienas un 27 atceres un atzīmējamās dienas.

Likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” pašreiz nosaka:
Svētku dienas (brīvdienas)
1. janvāris – Jaungada diena
Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un Otro Lieldienu diena
1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs – LR Neatkarības atjaunošanas diena
Maija otrā svētdiena – Mātes diena
Vasarsvētki
23. jūnijs – Līgo diena
24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži)
Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
24., 25. un 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži)
31. decembris – Vecgada diena

Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.
Ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Atceres un atzīmējamās dienas
20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
26. janvāris – Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas diena
8. marts – Starptautiskā sieviešu diena
25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
8. maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
9. maijs – Eiropas diena
15. maijs – Starptautiskā ģimenes diena
17. maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena
1. jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena
Jūnija trešā svētdiena – Medicīnas darbinieku diena
22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)
4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Jūlija otrā sestdiena – Jūras svētku diena
11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
21. augusts – Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena
23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena
1. septembris – Zinību diena
Septembra otrā svētdiena – Tēva diena
22. septembris – Baltu vienības diena
1. oktobris – Starptautiskā senioru diena
Oktobra pirmā svētdiena – Skolotāju diena
7. novembris – Robežsargu diena
11. novembris – Lāčplēša diena
5. decembris – Policijas darbinieku diena
Decembra pirmā svētdiena – pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

LA.lv