Sākas darbs pie valstiskās audzināšanas programmas 0
Līdz šā gada beigām vajadzētu tapt valstiskās un patriotiskās audzināšanas programmai, kurā jābūt arī obligātajai daļai, kas skolām un skolotājiem būtu noteikti jāpilda.
Tā vakar nolēma Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kura arī pati uzņēmusies vadīt un koordinēt programmas izveidi. Komisijā atzīts, ka patlaban ir tikai metodiski ieteikumi, kā skolām būtu jāīsteno valstiskās audzināšanas darbs. Bieži vien tas, vai skolā notiek valstiskā audzināšana, atkarīgs no skolotāja vai skolas vadības pārliecības.
Jaunveidojamo pro-grammu iecerēts strukturēt divās daļās: obligātajā un rekomendējošajā, kur būtu iekļauti arī labās prakses piemēri. Obligātajā daļā tiktu ietverti valstiskās audzināšanas uzdevumi un mērķi, kas būtu saistoši pedagogam. Piemēram, noteikts, kādi temati obligāti jāapskata audzināšanas stundās, kas patlaban bieži vien tiek tērētas tam, lai runātu tikai par uzvedību skolā un sekmēm. Tāpat skolām plāno uzlikt pienākumu organizēt dažādus projektus, kas rosinātu patriotismu pret dzimto novadu un valsti. Cita starpā programmā paredzēts ietvert, kādi svētki obligāti svinami skolās, jo atklājies, ka, piemēram, 18. novembris tiek atzīmēts ne visās Latvijas skolās.
Stingrāk jānosaka arī valsts simbolu – arī Latvijas valsts himnas – lietošanas kārtība skolās. 1. septembrī tā parasti skan, bet esot gadījumi, kad himnu neatskaņo mācību gada noslēguma pasākumā vai izlaidumā. Ņemot vērā neseno gadījumu, kad skolēni no Latvijas vesti uz nometnēm Krievijā, plānots arī noteikt, kādos ārpusklases pasākumos skolēnus var iesaistīt un kādi viesi aicināmi uz skolu.
Programmā varētu noteikt arī īpašu atbalstu patriotiskām nevalstiskām bērnu un jauniešu organizācijām, piemēram, skauti, gaidas un mazpulki.
Kā teica apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), programmā rakstāmais nav “akmenī iecirsts” un visas šīs idejas vēl ir apspriežamas.
Programmu veidos īpaša darba grupa, kurā darbosies trīs Saeimas deputāti: R. Dzintars (Nacionālā apvienība), Janīna Kursīte (“Vienotība”) un Gunārs Igaunis (Reformu partija), eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), Valsts izglītības satura centra, nevalstiskajām organizācijām, pedagogu un vecāku pārstāvji. Ar īpašo audzināšanas programmu iecerēts panākt, lai skolēnos veidotos piederība Latvijas valstij un tās vērtībām, veicināt izpratni par demokrātiju un pilsoniskās līdzdalības iespējām.
Arī IKVD vadītāja Inita Juhņēviča uzskata, ka nepieciešama centralizēta valstiskās audzināšanas programma, jo “visiem bērniem jābūt vienādai iespējai saņemt vismaz valstiskās audzināšanas minimumu”.
IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule sacīja, ka svarīgi noskaidrot, vai valstiskajai audzināšanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Piemēram, būtu nepieciešams finansēt skolēnu ekskursijas uz valstiski nozīmīgām vietām, uz muzejiem. R. Dzintars atbildēja: komisijai vēl nāksies diskutēt, vai iespējams veicināt patriotisko audzināšanu esošā finansējuma ietvaros, vai vajag papildu naudu.
Izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniece integrācijas jautājumos Liesma Ose teica, ka programmas mērķis skan skaisti, taču sociālo zinātņu programmas mērķis ir līdzīgs. Diemžēl pētījumi rādot, ka šis mērķis netiek sasniegts.
Protams, par to, vai programmas uzrakstīšana uzlabos skolēnu patriotisko audzināšanu praksē, var šaubīties. Latvijas vēsturi taču skolās arī, piemēram, oficiāli māca pēc vienotas programmas, taču realitātē skolēnu izpratne par vēsturi ir ļoti dažāda. Kāda ir garantija, ka skolās tiešām notiks valstiskā audzināšana, jautāju R. Dzintaram.
“Programma arī precīzi noteiks skolotāja pienākumus un būs uz ko atsaukties, ja tie netiks pildīti. Ir plānots pastiprināt skolu kontroli, būtu jāstiprina Izglītības kvalitātes valsts dienesta kapacitāte. Piemēram, ienākusi informācija, ka arī šogad dažās skolās skolēni atbrīvoti no mācībām 9. maijā. Tāda situācija nav pieļaujama.
Protams, nevar no malas iespaidot, kādā intonācijā un ar kādu mīmiku skolotājs stāstīs par Latvijas valsts vērtībām,” viņš atbildēja.
VIEDOKĻI
Vai nepieciešama centralizēta valstiskās audzināšanas programma?
Maira Laure, Kalsnavas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja: “Patriotisms un latviskais visu laiku jāuzsver. Pati par šiem jautājumiem runāju gan vēstures, gan sociālo zinātņu stundās, bet iespējams, ka visi kolēģi to nedara. Ne visi vēstures skolotāji ir tādi patrioti kā es. Tāpēc programma būtu noderīga. Ja temati par patriotiskām tēmām būs noteikti kā ar likumu, tad skolotājs nedomās: vajag vai nevajag, bet darīs. Tāpat audzināšanas stundās stingri jāiekļauj patriotiski temati. Esmu, piemēram, izstrādājusi darba lapas par Latvijai svarīgām dienām, kas būtu jāizmanto audzināšanas stundās, bet ne visi kolēģi tās lieto. Ja būtu atbilstoša programma, šīs tēmas būtu prioritāte. Taču, tā kā skolās trūkst mācību materiālu par patriotiskām tēmām, tad, veidojot programmu, būtu jādomā arī par tiem. Skolām būtu arī vieglāk organizēt pasākumus, ja skaidri noteiktu, kad jādzied himna, kad jāpaceļ karogs.”
Edīte Olmane, Kocēnu pamatskolas vēstures, sociālo zinību, latviešu valodas un literatūras skolotāja, interešu izglītības skolotāja (izveidojusi skolas novadpētniecības muzeju, darbojas skautu organizācijā): “Domāju, ka dažas lietas, piemēram, simbolu lietošanu un svētku atzīmēšanu, tiešām vajadzētu reglamentēt. Mūsu skolā arī 18. novembra koncerts veidots tā, ka rosina patriotismu. Taču jābūt kādam regulējumam, lai skolās šāds koncerts nepārvērstos par parastu popielu vai 14. jūnijā netiktu rīkots izlaidums ar krāšņu šovu. Arī iecere, ka audzināšanas stundās jāizrunā noteikti temati, ir laba. Vajadzētu izrunāt, piemēram, dažādu valsts atceres dienu nozīmi. Patriotisko audzināšanu gan iespējams īstenot ne tikai skolas solā, bet arī caur interešu izglītību, arī caur jauniešu organizācijām. Bet, ja runājam par programmu kopumā, nav skaidrs, kā tās ievērošana tiks kontrolēta un vai tiks mērīts, kāds tad ir rezultāts – vai skolēnu patriotisms ir uzlabojies. Tāpēc šaubos, ka ar programmu vien pietiks patriotisma audzināšanai. Patlaban laboju 9. klases eksāmena darbus vēsturē un redzu, kāds ķīselis ir skolēnu galvās, cik tālu viņi ir no politiskiem jautājumiem.”
Ilze Kļava, Mazpulku organizācijas padomes priekšsēdētāja vietniece, Druvas vidusskolas direktora vietniece: “Tādām programmām no augšas grūti pa visu valsti vienlīdz labi īstenoties. Vairāk kā programmu es gribētu sagaidīt skaidru IZM pozīciju par to, kādu atbalstu varētu sagaidīt jaunatnes patriotiskās organizācijas mazpulki, skauti un gaidas. Ja šīs organizācijas tiktu vairāk finansiāli atbalstītas, tās vairāk arī spētu piesaistīt jaunus biedrus, kuros ieaudzinātu atbildību pret valsti. Patlaban tajās iesaistījušies, augstākais, desmit procenti bērnu un jauniešu. Esam gatavi organizēt arī jauniešu nometnes, bet to nevaram darīt, ja finansējumu no IZM saņemam no maija līdz oktobrim, kopumā tikai 9000 latus. Vienu lielu nometni gan organizējam, bet tā ir ar Zemkopības ministrijas atbalstu.”
