Ekonomika
Darbs

Marianna Teisena: Sākas Eiropas arodprasmju nedēļa 0

Foto: Shutterstock

Autore: Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre

 

Pirms četriem gadiem ar konkrētu uzdevumu sākās mans Eiropas komisāres pilnvaru termiņš, proti, integrēt darba tirgū pēc iespējas vairāk cilvēku – jaunus un ne tik jaunus. Kopš tā laika Eiropā ir radīti gandrīz 12 miljoni darba vietu. Vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk – 239 miljoni – ir nodarbināti. Lai gan jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, tas ir zemākajā līmenī, kāds jebkad reģistrēts. Varam lepoties ar sasniegto, bet darāmā vēl ir daudz.

Digitalizācija un automatizācija, pāreja uz maz­oglekļa ekonomiku maina mūsu ikdienu un darbu. Tas saistīts gan ar jaunām iespējām, gan arī ar pro­blēmām. Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir instruments, kas palīdz risināt šīs problēmas, un ir mūsu sociālo sasniegumu garants strauji mainīgajā pasaulē.

Tā nav nejaušība, ka pirmais pīlāra princips ir vispārīgā un profesionālā izglītība un mūžizglītība – jo mūsdienu darba tirgum, jaunajiem uzdevumiem un profesijām vajadzīgas jaunas prasmes.

Esmu pārliecināta, ka Eiropā profesionālā izglītība un arodmācība var palīdzēt iegūt strauji mainīgās pasaules vajadzībām atbilstošās prasmes.

Tomēr jauniešiem un vecākiem bieži vien ir tendence uzskatīt arodmācību par tādu kā “rezerves variantu”, par labāko alternatīvu citiem izglītības iegūšanas veidiem. Tajā pašā laikā cilvēkiem, kuri jau strādā vai meklē darbu, arodizglītība nešķiet pašsaprotama izvēle, lai uzlabotu prasmes un nodarbinātības perspektīvas.

Es vēlos pārliecināt skolēnus, vecākus, darba meklētājus un darba ņēmējus, ka arodizglītība ir labākais atspēriena punkts ceļā uz nodarbinātību. 75% neseno arodmācekļu drīz pēc arodmācības beigām ir atraduši darbu. Šie panākumi liecina, ka arodmācība sniedz cilvēkiem prasmes, kas atbilst pašreizējām uzņēmumu vajadzībām.

Eiropas Komisija jau trešo reizi organizē Eiropas Arodprasmju nedēļu. Visā Eiropā nākamnedēļ notiek simtiem pasākumu, kuru uzmanības centrā ir profesionālā izglītība un arodmācība.

Latvija turpina modernizēt savu profesionālās izglītības un arodmācības sistēmu,

koncentrējoties uz darba prasmēs balstītu apmācību un programmas reformām. Mācīties gribētāju skaits profesionālās izglītības un arodmācības iestādēs 2016. gadā gan mazliet samazinājās līdz 38,1%.

Taču 2017. gads nāca ar Eiropas Sociālā fonda atbalstītu projektu, kas turpina sniegt atbalstu profesionālās izglītības nozarei 25,7 miljonu eiro apmērā, paredzot, ka līdz 2022. gadam vismaz 3150 studenti tiks apmācīti dažādos uzņēmumos. Augsti vērtēju visaptverošās strukturālās reformas arodapmācības un profesionālās izglītības jomā un ceru to rezultātus redzēt jau vistuvākajā nākotnē.

Aicinu Latviju kopā ar mums parādīt, ka profesionālā izglītība un arodmācība ir zelta standarts izglītības jomā, un nodrošināt Eiropas Arodprasmju nedēļai vēl lielākus panākumus nekā iepriekšējos gados.

Mums jāparāda, ka profesionālā izglītība un arodmācība pozitīvi ietekmē cilvēku karjeras iespējas un dzīves gaitu.

LA.lv