Kultūra
Mūzika

Sākas komponista Tālivalda Ķeniņa simtgades gads0


Tālivalža Ķeniņa mūzikas disks sērijā “Kanādas komponisti”.
Tālivalža Ķeniņa mūzikas disks sērijā “Kanādas komponisti”.
Publicitātes foto

Komponists Tālivaldis Ķeniņš (1919-2008), kurš plašāk pazīstams pasaulē, nevis Latvijā, dzimis Liepājā 2019. gada 22. aprīlī. Viņa vecāki bija dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš un rakstniece Anna Rūmane-Ķeniņa, viņa pusbrālis ir ekonomists Gundars Ķeniņš-Kings.

Komponista dēls Juris Ķeniņš atceras, ka tēvs allaž lepojies ar to, ka nekad nav rakstījis darbus, kuri nebūtu bijuši pasūtījuma darbi, un ar smaidu atzīst, ka iedvesmu tēvam snieguši nevis kalni, ūdeņi vai meži, bet gan pasūtījuma izpildes termiņš.tmarka.

Daži mūziķi jau sāka Tālivalža Ķeniņa jubileju atzīmēt Latvijas simtgadē un pat agrāk, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklāja 2017.2018. sezonu ar viņa daiļradi. LNSO šis virziens turpināsies arī 2019. gadā, 8. februārī atskaņojot viņa Koncertu pieciem sitaminstrumentālistiem un orķestrim.

Kanādā Toronto Latviešu Koncertapvienība janvārī ierakstīs kompaktdisku ar triju lielāko Kanādas latviešu komponistu – Jāņa Kalniņa, Imanta Ramiņa un Tālivalža Ķeniņa – mūziku.

Pirmie jubilejas gada notikumi būs Oakville Symphony Orchestra koncerti ar nosaukumu “Musical Genius” 2. un 3. februārī. Tajos orķestris atskaņos Sergeja Prokofjeva 7. simfoniju C diez minorā, Roberta Šūmana klavieru koncertu A minorā ar izcilo Toronto pianistu Šengu Cai, un Tālivalda Ķeniņa Tautas deju, variācijas un fūgu.

Savukārt 28. aprīlī notiks komponistam veltīts autorkoncerts Sv. Jāņa draudzes skanīgajā dievnamā, informē portāls “Latviesi.com”. Simtgadnieka mūzika skanēs kopkora koncertā, garīgās mūzikas koncertā, kamermūzikas un orķestra koncertā, un Valsts Akadēmiskā kora koncertā.

1994. gadā klajā nāca muzikoloģes Ingrīdas Zemzares grāmata “Starp divām pasaulēm”, kas daudziem sniedza pirmo priekšstatu par Tālivaldi Ķeniņu un viņa daiļradi.

Komponists no 1940. līdz 1944. gadam mācījies Latvijas konservatorijas Kompozīcijas klasē, no 1945. līdz 1950. gadam — Parīzes Nacionālajā konservatorijā.

1951. gadā pārcēlies uz dzīvi Kanādā, kur līdz 1966. gadam bijis ērģelnieks un kora diriģents Svētā Andreja draudzē Toronto. Strādājis Toronto universitātes Mūzikas fakultātē par pedagogu, vadījis Kanādas Komponistu līgu. Komponējis kora dziesmas, dažādu tautu tautasdziesmu apdares, simfonijas, kantātes, svītas, koncertus.

1950. gadā Ķeniņš saņēmis UNESCO prēmiju, 1995. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Divas reizes saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības KF prēmiju, 1994. gadā — Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu. 2005. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, viņam par godu izlaista Latvijas simtgades pastmarka.

LA.lv