Foto: LETA

Sākas kūlas dedzināšanas sezona; VUGD atgādina par bīstamību un sodiem 0

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji devās dzēst piecus kūlas ugunsgrēkus. Lielākais kūlas ugunsgrēks aizvadītajā diennaktī reģistrēts Piltenē, kur pērnā gada zāle dega divu hektāru platībā, portālu “LA.lv” informēja VUDG.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Kopumā ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus. Saglabājoties saulainam un sausam laikam, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā vairs nav sniega, VUGD prognozē, ka, neskatoties uz brīdinājumiem par kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits.

Pavasara sākumā kūlas ugunsgrēku skaits parasti ir daudz mazāks un izdeg nelielas platības, tomēr turoties siltākam laikam degšanas platības un ugunsgrēku skaits strauji pieaug. Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.

CITI ŠOBRĪD LASA

VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot pērnā gada zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas. Vislielākās izdegušo teritoriju platības ir Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazāk – Vidzemes reģionā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā – 627, bet vismazāk Vidzemes reģionā – 267.

Kūlas ugunsgrēku skaits un platība reģionos 2013.gadā

Reģioni

Skaits 2013.g.

Platība 2013.gadā m2

Latgales reģions

356

4 963 974

Vidzemes reģions

267

1 590 596

Zemgales reģions

548

5 034 510

Kurzemes reģions

518

3 621 364

Rīga un Rīgas reģions

627

3 638 726

Kopā:

2316

18 849 170

No republikas pilsētām vislielākā izdegušo teritoriju platība ir Rīgas pilsētā – 103 hektāri, bet vismazākā – Valmierā, kur izdega tikai 0,27 hektāri. Rīgas pilsētā pagājušajā gadā arī reģistrēts vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits. Ugunsdzēsēji glābēji Rīgā dzēsuši 220 kūlas ugunsgrēkus. Vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Rēzeknē.

Kūlas ugunsgrēku skaits un platības republikas pilsētās 2013.gadā

Republikas pilsēta

Skaits 2013.g.

Platība m2

 Daugavpils

148

984 320

 Jēkabpils

70

479 962

 Jelgava

61

434 361

 Jūrmala

75

145 648

 Liepāja

186

402 640

 Rēzekne

16

67 105

 Rīga

220

1 037 771

 Valmiera

11

2 740

 Ventspils

49

285 182

Kopā:

836 3 839 729

Vislielākās uzslavas, pēc VUDG pārstāves Viktorijas Šembeles teiktā,  ir pelnījis Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu, Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vecpiebalgas un Vārkavas novadi, kuros 2013.gadā nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turklāt Vārkavas novadā jau četrus gadus nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks!

Starp novadiem vislielākā kopējā kūlas ugunsgrēku platība 2013.gadā bija Daugavpils novadā, kur kopumā izdega gandrīz 129 hektāri. Savukārt visvairāk kūlas ugunsgrēku 2013.gadā reģistrēts Dobeles novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji 81 reizi izbrauca dzēst kūlas ugunsgrēkus.

Lielākās degšanas platības 2013.gadā novados

Reklāma
Reklāma

Novads

Skaits 2013.gadā

Platība m2

Daugavpils novads

53

1 289 440

Ventspils novads

48

999 155

Tukuma novads

66

939 470

Babītes novads

26

816 721

Dobeles novads

81

678 292

Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits 2013.gadā novados

Novads

Skaits 2013.g.

Platība m2

Dobeles novads

81

678 292

Tukuma novads

66

939 470

Kuldīgas novads

59

285 135

Daugavpils novads

53

1 289 440

Salaspils novads

52

447 253

Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris,  ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli, uzsver VUGD.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā noplicinās.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.