Sākas Minhenes drošības konference 0
Piektdien oficiāli sākas 53.Minhenes drošības konference, ko apmeklēt plāno vairāk nekā 500 dalībnieki.
Kopš iepriekšējās konferences pasaule ir radikāli mainījusies. Lielbritānijā referendumā pieņemts lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), ASV prezidenta vēlēšanās piedzīvota Donalda Trampa uzvara, pieredzēta “viltus ziņu” izplatīšanās. ASV un Eiropas attiecības tikmēr atrodas uz irdenas pamata. Pie apvāršņa jaušami tirdzniecības kari, bet ASV sadarbība ar NATO tikusi fundamentāli apšaubīta. Tramps aliansi tās pašreizējā formā ir nosaucis par “novecojušu”, iedragājot Rietumu vērtību kopienas pašus pamatus. Daudzās Eiropas valstīs bailes kurinājusi Trampa neskaidrā nostāja pret Krieviju.
Tā rezultātā konferences zāles Minhenē būs piepildītas. Vācijas diplomātijas veterāns Volfgangs Išingers, kurš ir konferences galvenais organizators, pirmdien Berlīnē atzina, ka nekad vēl nav pieredzējis tādu reģistrācijas aktivitāti.
“Nekad vēl nav bijis tik daudz jautājuma zīmju ap ārpolitiku, kā to ir šodien,” viņš uzsvēra.
Konferenci, kas notiks no 17.februāra līdz 19.februārim, plāno apmeklēt 47 ārlietu ministri, 30 aizsardzības ministri, 90 parlamentārieši. Konferencē jau ieradies Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Polijas prezidents Andžejs Duda. Pasākumā ieradies arī jaunais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ES augstākā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
“Vienīgie, kurus mēs neuzaicinājām, bija ziemeļkorejieši,” skaidroja Išingers. “Mēs tam nebijām pietiekami drosmīgi,” viņš piebilda.
Uzmanības centrā ir ASV delegācija, kurā ir arī viceprezidents Maiks Penss. Viņš Minhenē uzstāsies ar runu, kas tiek gaidīta ar lielu nepacietību. Išingers prognozēja, ka rinda pie Pensa konferences telpas būs atbilstoši gara.
Konferenci apmeklēs arī ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, bet ASV Kongresa delegātu vidū būs arī senators Džons Makeins.
Išingers prognozēja, ka ASV atbalstīs NATO principā, tomēr no eiropiešiem tiks prasīti lielāki finansiāli un militāri ieguldījumi.
Konferencē piedalīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele un vairāki valdības ministri. Kancleres runa tiek ļoti gaidīta kā alternatīva Trampa doktrīnai “Amerika vispirms”. Visā pasaulē Merkele tiek pieminēta kā politiķe, kas iestājas par atvērtu un liberālu demokrātiju. Tomēr ar nacionālistisko kustību atdzimšanu visā Eiropā viņas aizstāvētais modelis tiek pamatīgi apstrīdēts. Domājams, ka Vācijas labējā pretimigrācijas partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) šoruden gaidāmajās vēlēšanās iekļūs Vācijas parlamentā. Populistiskās partijas Francijā un Nīderlandē pavasarī gaidāmajās vēlēšanās, domājams, arī uzrādīs labus rezultātus.
Berlīnē pirmdien konferences organizatori nāca klajā ar “Minhenes drošības ziņojumu 2017”, kura nosaukums bija “Pēcpatiesība, pēcrietumi, pēckārtība?” Ziņojuma autori saista antiglobalizācijas kustību attīstību ar datiem par pieaugošo nevienlīdzību Rietumu sabiedrībās, kā arī augošo skepsi pret musulmaņu imigrāciju un uzticības zaudēšanu demokrātijas institūcijām.
Tādēļ Išingers uzskata, ka viens no svarīgākajiem konferences uzdevumiem ir Eiropas integrācijas vērtību skaidrošana jaunajai ASV administrācijai. Ja Trampa redzējums gūs virsroku, tā būs “katastrofa transatlantiskajām attiecībām”, norādīja Išingers. Tramps apsveica Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES, mudinot citas bloka valstis sekot britu piemēram. “Tas būtu kara pieteikums bez ieročiem,” tā to komentēja pieredzējušais diplomāts.
Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga spīkers Norberts Lammerts ir aicinājis Eiropas pilsoņus un politiķus ar faktiem un izturību pretoties nacionālistiski populistisko kustību spēka pieaugumam. Viņš uzsvēra, ka neviena Eiropas valsts viena pati nespēj pārvarēt globalizācijas radītos izaicinājumus. Tādēļ ir bezatbildīgi, ka viscaur Eiropā popularitāti gūst nacionālistisks un izolacionistisks noskaņojums. Francijas Nacionālās frontes (FN) līderes Marinas Lepēnas vai Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) līdera Gērta Vildersa stila nacionālisms aicina uz ceļu pretī “neplānotam, bet paredzamam Eiropas nesvarīgumam”, norādīja Lammerts.
Līdzās Eiropas un transatlantiskās alianses pozīcijas definēšanai, Minhenes drošības konferencē plānots apspriest arī citus jautājumus. 140 pasākumi dod konferences organizatoriem platformu runāt par neskaitāmām krīzēm un konfliktiem visā pasaulē. Tiks apspriesti konflikti Jemenā, Sīrijā un Ukrainā, Krievijas varas politika un islāmistu terorisma pieaugošie draudi.
Konference kā amerikāņu un vācu partneru neformāla apspriede tika aizsākta 1963.gadā. Kā norādīja Išingers, konference ir atgriezusies pie savām saknēm. Ar Trampa ievēlēšanu transatlantiskajās attiecībās atkal daudz kas tiek likts uz spēles.
