Latvijā
Politika

Jurists: nepārvērtīsim prezidenta vēlēšanas par cirku! 16

Foto: LETA

Gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas savus Valsts prezidenta amata kandidātus jau paziņojušas, bet kopš vakardienas viņus var izvirzīt oficiāli. Kā pirmie nepieciešamos dokumentus Saeimas prezidijā iesniedza Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti, kas šim amatam virza Mārtiņu Bondaru.

Plānots, ka rīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti kopā ar atsevišķiem kolēģiem no “Vienotības” oficiāli izvirzīs Raimondu Vējoni, bet piektdien Nacionālā apvienība (NA) kopā ar atsevišķiem “Vienotības” deputātiem un partijas “No sirds Latvijai” pārstāvi Ringoldu Balodi pieteiks Egilu Levitu. Partija “Saskaņa” jau oficiāli izvirzījusi Sergeju Dolgopolovu.

Partijas “NSL” kopsapulce bija vienojusies Valsts prezidenta amatam virzīt deputātu Gunāru Kūtri, kurš sākotnēji pieņēma šo izaicinājumu, bet tagad tomēr esot nolēmis nekandidēt.

 

Prezidenta ievēlēšanas kārtība

Kandidatūru oficiālā iesniegšana turpināsies līdz 24. maijam. Saeimas prezidijs šonedēļ vienojās, ka ārkārtas sēde Valsts prezidenta ievēlēšanai tiks sasaukta 3. jūnijā. Lai kļūtu par Valsts prezidentu, kandidātam jāsaņem ne mazāk kā 51 deputāta balss. Pati vēlēšanu procedūra ir diezgan piņķerīga, un bieži vien arī pašiem deputātiem jūk termini “kārtas” un “jaunas vēlēšanas”.

Saeimas Kārtības rullis paredz – ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem tiem pašiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, tad katrā nākamajā kārtā izslēdz to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja pat vēlēšanu pēdējā kārtā, kad palicis tikai viens kandidāts, viņš tomēr neiegūst 51 balsi, tad tiek rīkotas jaunas vēlēšanas (nereti tās tiek maldīgi sauktas par “otro kārtu”) un visa procedūra sākas no jauna. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējo vēlēšanu pēdējās kārtas. Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc iepriekšējo vēlēšanu pēdējās kārtas. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

 

Jurists aicina nefilmēt biļetenus

Visa balsošana notiek aizklāti ar vēlēšanu zīmēm (deputāti nevis spiež podziņas sēžu zālē, bet dodas uz balsošanas kabīni un iemet urnā biļetenu). Taču vairāki atklātības atbalstītāji tagad sola savus balsojumus publiskot, nofilmējot biļetenu un tā iemešanu urnā. Viņuprāt, aizklātais balsojums ir iespēja, bet ne obligāta prasība. Taču konstitucionālo tiesību eksperts, jurists Edgars Pastars aicina tā nedarīt: “Būtu pareizi, ja deputāti cienītu Satversmi un nodrošinātu aizklātumu. Šāda atklātība var kalpot labiem mērķiem, bet ar labiem nolūkiem bruģēts ceļš uz elli. Ja vairākums frakcijas biedru publiskos savu balsojumu, to var uzskatīt par spiedienu uz to mazākumu, kas vēlas izmantot konstitūcijā paredzētās aizklātuma tiesības.”

 

Interneta lietotāji izvēlas Bondaru

Kamēr deputāti vēl tikai gatavojas balsot par prezidentu, interneta portālā “mansprezidents.lv” iedzīvotāju balsojums jau notiek pilnā sparā. Šo tautas vēlēšanu favorīts kopš pirmās balsojuma dienas ir M. Bondars, kurš saņēmis 4600 cilvēku atbalstu. Viņam seko eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar 3550 balsīm, un Egils Levits (3114). Krietni mazāk balsu saņēmuši Sandra Kalniete un Gunārs Kūtris, bet pašā saraksta lejasgalā atrodas Raimonds Vējonis un Sergejs Dolgopolovs.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv