Mobilā versija
Brīdinājums +1.7°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
27. februāris, 2017
Drukāt

Sākas privatizācijas “nokopšana”: Par kontu uzturēšanu būs jāmaksā (6)

Foto - Gatis Dieziņš/LETAFoto - Gatis Dieziņš/LETA

Privatizācijas process Latvijā faktiski noslēdzies jau pirms vairākiem gadiem, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Tie ir izvietoti gandrīz 400 tūkstošos kontu, kuru uzturēšanu un apkalpošanu nodrošina Privatizācijas aģentūra (PA). Vairumā šo kontu glabājas niecīgs skaits sertifikātu (vairāk nekā 60% kontu ir līdz vienam sertifikātam un vēl 26% kontu ir no viena līdz desmit sertifikātiem). Daudzos kontos nekādas aktivitātes nav notikušas gadiem, visticamāk, īpašnieki par šiem sertifikātiem aizmirsuši vai nevēlas tos izmantot. Taču valstij visu kontu uzturēšana izmaksājot aptuveni pusmiljonu eiro gadā. Lai “nokoptu” šo atlikumu un motivētu cilvēkus atbrīvoties no atlikušajiem sertifikātiem, turpmāk maksa par kontu uzturēšanu tiks iekasēta no viņiem.

Šā gada 1. februārī stājās spēkā jauni MK noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu. Saskaņā ar tiem katram konta īpašniekam par tā uzturēšanu būs jāmaksā 0,02% no savā rīcībā esošo sertifikātu nominālvērtības, bet ne mazāk kā 
24 eiro gadā. Noteiktais tarifs gan rada zināmu izbrīnu. Ja nepilnu 400 000 kontu uzturēšana izmaksā 500 000 eiro, tad viegli sarēķināt, ka viens konts prasa aptuveni 1,25 eiro gadā. PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs to skaidro ar aprēķinu, ka lielākā daļa konta turētāju nemaksās vispār neko.

PA vadītājs arī mierina, ka piespiedu kārtā nekas netiks piedzīts. “Mēs rēķināmies, ka liela daļa cilvēku izvēlēsies nemaksāt šo uzturēšanas maksu. Tad mēs vienkārši norakstīsim sertifikātus attiecīgajā nominālvērtībā. Ja kontā atlikušo sertifikātu nominālvērtība būs mazāka par 24 eiro, tad mēs vienkārši nodzēsīsim līdz nullei un slēgsim šo kontu. Atlikusī starpība no cilvēkiem netiks piedzīta, nedzenāsim nevienu,” uzsvēra Loginovs. Tātad cilvēki, kuri par saviem sertifikātiem aizmirsuši, arī turpmāk var par tiem nelikties ne zinis un neriskēs neko zaudēt. Arī tiem, kas vēlas vēl darboties ar sertifikātiem, izdevīgāk būs ļaut norakstīt sertifikātus, nevis maksāt skaidrā naudā, jo pie norakstīšanas tiek ņemta vērā nominālvērtība, kas ir krietni augstāka par sertifikātu tirgus vērtību. Ja kāds tomēr izvēlēsies maksāt naudā, tad rēķini netiks sūtīti, bet informācija par apmaksas kārtību tiks publicēta PA mājas lapā internetā.

Tie cilvēki, kuri aizmirsuši par to, vai un cik sertifikātu viņiem jo­projām vēl pieder, var vērsties personīgi PA vai autorizējoties portālā “Latvija.lv” un iesniedzot aģentūrai iesniegumu.

Būtiski, ka maksa par sertifikātu konta apkalpošanu būs jāmaksā tikai tādā gadījumā, ja konts ticis apkalpots pilnu kalendāro gadu. Ja iedzīvotāji gada laikā atbrīvosies no saviem privatizācijas sertifikātiem un kontu slēgs, maksa par konta apkalpošanu nebūs jāveic. Ja iedzīvotāji plāno nākotnē veikt darījumus ar privatizācijas sertifikātiem un līdz ar to viņiem nepieciešama konta uzturēšana, iedzīvotājiem būs jāveic ikgadējs maksājums par konta apkalpošanu. Pirmais maksājums būs jāveic līdz 2018. gada februārim par iepriekšējo gadu.

Privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš vairākas reizes pagarināts, līdz beidzot tika atcelts pavisam. Tos var izmantot dažādos veidos. Pirmkārt – valsts un pašvaldību īpašumu pirkšanā. Lielais privatizācijas bums gan sen ir noslēdzies un valsts uzņēmumu akciju pārdošana publiskajos piedāvājumos vairs nenotiek. Pašlaik sertifikāti lielākoties tiek izmantoti darījumos ar nekustamo īpašumu, bet arī to skaits nav liels. Otrkārt – sertifikātus var pārdot kapitālsabiedrībām, kurām piešķirta licence darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū (to saraksts atrodams PA un Ekonomikas ministrijas mājas lapā). Treškārt – sertifikātus var dāvināt citām fiziskām personām, iesniedzot PA pārveduma uzdevumu. Pārdodot un dāvinot gan jāņem vērā, ka par pārvedumu noteikta maksa (10 eiro fiziskām personām, 15 eiro – juridiskām). Tādēļ gadījumos, kad atlikušo sertifikātu daudzums ir niecīgs, pārdevējs pats var “iebraukt mīnusos”.

Privatizācijas sakarā dzirdētas runas, ka atsevišķi turīgi cilvēki uzpirkuši lielu skaitu sertifikātu cerībā piespiest valsti izpirkt tos par nominālvērtību. PA neatklāj, kas ir lielākie sertifikātu kontu turētāji un cik daudz vērtspapīru viņi uzkrājuši. Pēc statistikas, no 400 tūkstošiem kontu tikai 1287 ir uzkrāts vairāk par 100 sertifikātu. Politiskajās aprindās līdz šim arī nav manīti signāli, ka kāds uzdrošinātos virzīt lēmumu par sertifikātu izpirkšanu, jo tas radītu pamatotu neapmierinātību sabiedrības daļā, kas savus vērtspapīrus jau realizējuši pēc krietni neizdevīgākiem spēles noteikumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. “Taču valstij visu kontu uzturēšana izmaksājot aptuveni pusmiljonu eiro gadā.”
    Pa īstam tās ir tikai viena cietā diska griešanās izmaksas uz kāda servera – ne vairāk.

    • gan jau vēl vesela ierēdņu armija kaut ko pārbauda, sver un dzer kafiju. tam visam vajadzīgi iepirkumi.

  2. “… vairāk par 100 sertifikātu…” — tik pat labi
    nozīmē 1 000 vai 100 000 … 🙂

  3. lai Godmanis maksā par uzturēšanu ! Atbildēt

    Neviens viņam nelūdza tos apšmaukšanas legalizācijas pierādījumus bāzt kaut kādos kontos !!!
    Īpašumus vajadzēja atdot bijušajiem īpašniekiem PILNĀ apmērā,
    nevis sadalīt katram pretī meimurojošajam dzērājam vai dienaszaglim!
    Atsvieda atpakaļ plikus iznerrotus hektārus bet apstrādes līdzekļus izdalīja ieklīdeņiem !

Draugiem Facebook Twitter Google+