Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. novembris, 2013
Drukāt

Sākas Viļņas samits (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šodien Viļņā sāksies ilgi gaidītais Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits. Uz divu dienu apspriedi ieradīsies kā bloka 28 dalībvalstu vadītāji, tā sešu ES austrumu kaimiņu – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas – līderi un opozīcijas pārstāvji. Lietuvas galvaspilsētā notiekošajā samitā plānots arī parafēt ES politiskās asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Gruziju un Moldovu.

“Pasargā” Krievijas ekonomiku


Austrumu partnerības programma tika iedarbināta 2009. gada maijā. Tai tika dots uzdevums uzlabot bloka politiskās, ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar minētajām sešām bijušās padomijas valstīm. Austrumu partnerības idejas autores ir Polija un Zviedrija. Četru gadu laikā ES un tās austrumu kaimiņvalstu virsotņu saiets noticis divas reizes – 2009. gadā Prāgā un 2011. gadā Varšavā. Šoreiz Viļņā tika plānots likt parakstus zem ES ambiciozā brīvās tirdzniecības un asociācijas līguma ar Ukrainu. Darbs pie vairāk nekā 1200 lappušu līguma notika septiņus gadus, bet gatavs parakstīšanai tas Ukrainas un ES amatpersonu atvilktnēs gulējis jau gadu. Tur tas atradīsies arī turpmāk, jo Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kaut apmeklēs Viļņas samitu, tomēr līgumu neparakstīs, kā pats atzinis, ekonomiska neizdevīguma dēļ. “Tiklīdz atradīsimies mums izdevīgā līmenī, kad līgums būs mūsu interesēs, kad vienosimies par normāliem nosacījumiem, tad arī runāsim par parakstīšanu,” uzrunā Ukrainas televīzijā paziņoja Janukovičs. “Laiks pateiks, kad tas notiks. Man patiktu, ja šis brīdis pienāktu ātrāk.” Arī Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs sacīja, ka sarunas par līguma parakstīšanu turpināsies. “Apstiprinu, ka darbs, virzot mūsu valsti tuvāk Eiropas standartiem, nerimstas ne dienu,” vakar Ukrainas valdības sēdē sacīja Azarovs.

Ukrainas opozīcija, ES valstu amatpersonas un vairākums starptautiskās politikas apskatnieku nešaubās, ka Janukoviča atteikums ir saistīts ar Krievijas ekonomiskajiem draudiem un šantāžu. Kremlis grib Ukrainu redzēt muitas savienībā, taču Kijevas iespējamā tuvināšanās Briselei šādus plānus sabojātu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vizītē Itālijā turienes medijiem skaidroja, ka Krievijas ekonomika piedzīvotu smagu triecienu, ja Ukraina būtu izvēlējusies parakstīt līgumu ar ES. “Ja Eiropas valstīm par savas produkcijas tranzītu caur Ukrainu nebūtu jāmaksā nodevas, ciestu Krievijas ekonomika,” uzsvēra Putins, skaidrojot, ka parakstīts ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums nozīmētu triecienu Krievijas lauksaimniecības, mašīnbūves un aviācijas nozarēm, kā arī bezdarba pieaugumu. “Mēs neesam gatavi atvērt savus vārtus Eiropas produktiem,” sacīja Putins.

Turpinās “tuvināt” 
un “integrēt”


Dienu pirms samita Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu un ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs kopīgi sagatavotā rakstā, kas publicēts vairākos ārvalstu preses izdevumos, pauda pārliecību, ka par spīti Ukrainas atteikumam parakstīt līgumu, samits joprojām iezīmēs centienus “satuvināt Eiropas kontinentu”. Savukārt ES augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Ketrīnes Eštones pārstāve Maja Kocijaniča izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka ES Austrumu partnerības programma turpināsies. Viņa paziņoja, ka Viļņā ES un sešas bloka austrumu kaimiņvalstis parakstīs deklarāciju, kas “atspoguļos pušu attieksmi”. “Kā allaž esam sacījuši, mēs gribam redzēt, ka Eiropas Savienība un Austrumu partnerības valstis strādā pie ciešākas politiskās sadarbības un ekonomiskās integrācijas. Šādā kontekstā Austrumu partnerības mērķis nav mainījies, un mēs turpināsim doties šajā virzienā,” sacīja Kocijaniča.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs gan pauda rūgtumu par to, ka Ukraina tomēr atteikusies no līguma ar ES. “Ņemot vērā, cik daudz šajā laikā bijām paspējuši izdarīt, Ukrainas valdības lēmums neapšaubāmi ir nepatīkams,” sacīja Linkē-
vičs. Vienlaikus viņš apstiprināja, ka atteikums nenozīmē to, ka tiks pārvilkta svītra jau sasniegtajam. Sarunas turpināšoties, un līgums tiks parakstīts, tiklīdz Ukraina tam būs gatava. “No Lietuvas pieredzes varu teikt, ka labumi, ko sniedz brīvās tirdzniecības un asociācijas līgums ar ES, netraucē veidot tirdzniecību ar trešo pusi,” tā Linkēvičs. Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere pastāstīja, ka vēl vakar viņai bija sarunas ar Ukrainas opozīcijas pārstāvjiem. “Viņi tomēr cer, ka līgums tiks parakstīts [šodien vai rīt]. Es gan esmu skeptiska, tomēr cilvēki cer,” norādīja Vaidere. Kāds ukraiņu opozicionārs Latvijas eiroparlamentārietei pastāstīja, ka Janukovičs līgumu varētu parakstīt, lai “pašaizsargātos”. “Viņš uzskata – ja Janukovičs neparakstīs līgumu, ukraiņu tauta uzskatīs, ka ir apkrāpta, jo pēdējie statistikas dati liecina, ka 65 procenti ukraiņu ir par sadarbību un līgumu ar ES, kamēr tikai 12 procenti ir par sadarbību ar Krieviju un muitas zonu,” norādīja Vaidere.

Viedokļi


EP (Tautas partiju grupa) deputāts Tunne Kelams (Igaunija): “Austrumu partnerības politikas turpināšana ir stratēģiski ļoti svarīga visām partnervalstīm, arī Krievijas Federācijai. Asociācijas līgums ar Ukrainu nav ticis atcelts, bet atlikts. Ukrainas valdības lēmums neparakstīt brīvās tirdzniecības un politiskās asociācijas vienošanos ar ES nenozīmē Eiropas kaimiņattiecību politikas izbeigšanu. Tai joprojām ir lieliska perspektīva un vitāla stratēģiska nozīme, pat ja nesenā notikumu attīstība izraisa nopietnas pārdomas. Lai padarītu Austrumu partnerības politiku pieņemamāku, ES jāveido koordinēta stratēģija līdz ar atbilstošu materiālo atbalstu, kas labāk piemērota katras partnervalsts interesēm. Mūsu partneriem jāgūst īstermiņa taustāmi labumi no asociācijas līgumiem. ”

EP (Tautas partiju grupa) deputāts Ģērģs Šepflins (Ungārija): “ES, Krievija un Austrumu partnerības valstis ir iesaistītas trīspusējās attiecībās. ES gribētu, lai šīs sešas valstis veido ciešākas attiecības ar ES, bet Krievija cenšas to nepieļaut. Krievija ir izgudrojusi paņēmienus, kā bloķēt ES kaimiņattiecību politiku, kur tā var, un nepieļaut minēto sešu valstu tuvināšanos ES. Un šķiet, ka šīs sešas valstis pašas dod priekšroku manevrēšanai starp Briseli un Maskavu, radot turpinošos divdomību un nenoteiktību. Veiksmīga ES kaimiņattiecību politika ir minēto sešu valstu, ES un pat Krievijas pamatinteresēs. Visu Austrumeiropas valstu pilsoņu ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt politiskas sistēmas, kur valda likuma vara. ES kaimiņattiecību politikas valstu patiesa pievēršanās eiropeiskajām vērtībām ir ārkārtīgi svarīga.”

Moldovas parlamenta deputāts Veceslavs Ionita: “Kā atzinusi Eiropas Komisija, Moldova ir pirmā no ES partnervalstīm, kas izpildījusi visus nepieciešamos noteikumus vīzu režīma liberalizācijai. Ja EK lemtu par vīzu režīma liberalizāciju ar Moldovu, tas motivētu citas Austrumu partnerības valstis paātrināt nepieciešamās reformas vīzu režīma liberalizācijai un asociācijai ar ES.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+